Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi

Vācu ekologi panākuši pauzi "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos

35
(atjaunots 23:47 04.05.2021)
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi var atsākties ne ātrāk kā maija beigās, kad tiks ļauts turpināt projekta īstenošanu saskaņā ar pašreizējo nolikumu.

RĪGA, 5. maijs – Sputnik. Vācu ekologu "Nabu" tiesā iesniegtā prasība aptur Vācijas Federālās jūras un hidrogrāfijas aģentūras (BHS) iepriekš izsniegto atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Runa ir par BSH atļauju no 2021. gada 14. janvāra, kad tika apstiprināta cauruļvada izbūve no septembra beigām līdz maija beigām 16,5 kilometru iecirknī Vācijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā.

"No maija beigām tiks atļauts turpināt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus saskaņā ar pašreizējo nolikumu ar atļauju. 2018. gada martā "Nord Stream 2" saņēma pastāvīgu atļauju cauruļvada izbūvei no maija beigām līdz septembra beigām," informēja BSH preses dienests.

Iepriekš Vācijas valdība pauda viedokli, ka iespējamais risks apkārtējai videi "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu gadījumā tiks minimizēti, pie tam priekšplānā iziet gāzesvada ekonomiskā nepieciešamība Vācijas iedzīvotājiem.

Kas nepatīk vācu ekologiem?

Ekoloģiskā organizācija "Nabu" iesniegusi prasību, kas skar cauruļvada nepabeigto iecirkni Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Aktīvisti apgalvo, ka projekts "iznīcina dzīves vidi jūras dibenā platībā, kas pārsniedz 16 futbola laukumus". Pēc viņu domām, negatīvās ietekmes kopējā zona ir desmitkārt lielāka.

Runa ir par 16,5 km garu gāzesvada iecirkni Vācijas ekonomiskajā zonā. Iepriekš BSH jau noraidīja ekologu protestu no NABU, ko viņi iesniedza kopā ar dabas aizsardzības organizāciju "Deutsche Umwelthilfe". Kad visas nianses bija izpētītas, eksperti paziņoja, ka nav saskatījuši nekādus draudus jūras iemītniekiem.

Tiesvedības sākuma datums vācu ekologu prasības lietā vēl nav noteikts, un tuvākajā laikā to nenozīmēs, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Hamburgas tiesā, kas izskatīs šo prasību.

Kam patiesībā ir bīstama atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2"

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja apturēt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus.

Par to, kam patiesībā nodarīs kaitējumu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu apturēšana saskaņā ar EP rezolūciju, pastāstīja Krievijas Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks. Sarunā ar RT viņš atzīmēja, ka rezultātā visvairāk cietīs Eiropas Savienības valstu vienkāršie iedzīvotāji. Cits jautājums – kā izturēsies Eiropas politiķi, jo vēlētāji ar neizpratni seko notikumiem un nesaprot, kāpēc viņiem "vajadzētu no savas kabatas apmaksāt kaut kādu cilvēku politiskās spēles," uzskata Krievijas deputāts.

Atgādināsim, ka Eiropas Parlaments aicināja ES valstis mazināt atkarību no Krievijas enerģētiskajiem resursiem. Un vispirms – apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" realizāciju. Tiesa, rezolūcijai ir vienīgi deklaratīvs raksturs.

35
Tagi:
ekoloģija, Vācija, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (270)
Pēc temata
Ekonomists: "Ziemeļu straumes 2" konflikta atrisināšana Eiropas Savienībai būs liktenīga
Vēlas aizliegt "Ziemeļu straumi 2". Kā atbildēs Krievija un Vācija
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

10
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

10
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

10
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

10
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma