Moderna

Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu

71
(atjaunots 09:42 02.05.2021)
PVO apstiprinājums ir nepieciešamais nosacījums vakcīnas piegādēm iniciatīvas "Covax" ietvaros.

RĪGA, 2. maijs - Sputnik. Amerikāņu kompānijas "Moderna" Covid-19 vakcīna reģistrēta ārkārtas izmantošanai, informēja Pasaules Veselības organizācija.

"Šodien PVO ir iekļāvusi kompānijas "Moderna" Covid-19 vakcīnu (mRNA 1273) preparātu sarakstā, kuri atļauti izmantošanai ārkārtas situācijās, tādējādi tā kļuvusi par piekto PVO reģistrēto vakcīnu," teikts PVO paziņojumā.

Par pirmo PVO lietošanai rekomendēto vakcīnu kļuvusi "Pfizer/BioNTech" mRNA vakcīna. Attiecīgo paziņojumu organizācija publicēja 2020. gada 31. decembrī. Par otru ārkārtas izmantošanai rekomendētu preparātu, kļuva "AstraZeneca/Oxford" vakcīna divās versijās. Vēlāk Pasaules Veselības organizācija ieteikto vakcīnu sarakstā iekļāvusi amerikāņu korporācijas "Johnson & Johnson" vakcīnu Janssen.

Imunizācijas ekspertu stratēģiskā konsultatīvā grupa (SAGE) ir konstatējusi, ka kompānijas "Moderna" vakcīnas efektivitāte ir 94,1%. PVN eksperti iesaka preparātu visām vecuma grupām, sākot no 18 gadu vecuma.

Eiropas Savienībā ASV preparāts pret koronavīrusa infekciju ir saņēmis atļauju piemērot jau 2021. gada janvārī. Saskaņā ar pērnā gada novembrī noslēgto līgumu ES iepirks līdz 460 miljoniem "Moderna" ražošanas vakcīnas devu.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju "Pfizer/BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson" preparāti. Turklāt Eiropas Komisija ir noslēgusi līgumus par vakcīnu piegādēm ES ar "Sanofi-GSK" un "CureVac", kas pagaidām nav autorizējušās savas vakcīnas ES tirgū.

71
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Eiropas Komisija apņēmusies iesniegt tiesā prasību pret AstraZeneca
Latvijas "Iedzīvotāju apkarošanas birojs" - labākais Eiropas Savienībā!
Liela mēroga vakcinācija turpināsies arī maija brīvdienās, sola Pavļuts
Pat ASV sekotāji runā par Krievijas "Sputnik V" iepirkumiem
Džo Baidens

"Krievijas pozīcijas panākumi". Eksperts par Baidena paziņojumu kiberdrošības jomā

4
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka plāno "tiešu sarunu" ar Krieviju jautājumā par kibernoziedzības apkarošanu. Politologs pastāstīja, kāpēc Baidena vārdi pelna īpašu uzmanību.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas valdība nav saistīta ar kiberuzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Tomēr hakeri var atrasties Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

"Mēs neuzskatām, ka Krievijas valdība piedalījusies uzbrukumā, tomēr mums ir pamats domāt, ka uzbrukumā iesaistītie noziedznieki dzīvo Krievijā. Tas nācis no turienes, no Krievijas. Mēs tieši sazināmies ar Krieviju jautājumā par pasākumiem pret tīkliem, kas izspiež izpirkumu, un tiekties pie pasākumiem, lai mazinātu viņu iespējas rīkoties," teica Baidens.

"Colonial Pipeline" saskārās ar šantāžas programmas uzbrukumu, domājams, no hakeru grupas "DartSide" puses. Hakeru darbību rezultātā cauruļvada darbs apstājās un auga degvielas vairumtirdzniecības cenas Savienotajās Valstīs.

Trešdienas naktī cauruļvads atsāka darbu, taču tā atjaunošana aizņems zināmu laiku, atzīmēja ASV prezidents.

Politologs Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Salīdzinošās politoloģijas katedras pasniedzējs Aleksejs Zudins radio Sputnik ēterā pievērsa uzmanību faktam, ka Baidens ziņojis par nodomu apspriest ar Krieviju kiberdrošības jautājumus.

"Tieši par šiem jautājumiem Krievija aizcināja Savienotās Valstis sākt pārrunas, bet ASV tieši tikpat uzstājīgi atteicās apspriest šo jautājumu. Man šķiet, šis aspekts ir īpaši svarīgs, iepriekš neesmu dzirdējis, ka tāda veida ierosinājumi (no ASV puses – red.) vispār būtu nākuši klajā," teica politologs.

Aleksejs Zudins uzskata, ka šajā aspektā saskatāmas Krievijas pozīciju sekmes.

"Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi izskanēja pārrunu tēma – kiberdrošība, no kuras ASV iepriekš konsekventi atteicās. Te saskatāmi Krievijas stingrās pozīcijas panākumi, kas jau sen piedāvāja tādas pāŗrunas," uzskata Zudins.

4
Tagi:
Džo Baidens, hakeri, Kiberdrošība, Krievija
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

14
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

14
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai