Atradis izeju no stāvokļa. ASV vēstnieks pametīs Krieviju citā ceļā

50
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Vēstnieks tomēr pošas. Tiesa, citā ceļā. Un nemaz ne tāpēc, ka Krievijas ĀM to uzstājīgi ieteica. Vienkārši viņam ir pašam savas darīšanas Amerikā.

Nesen (20. aprīlī) ar amerikāņu vēstnieku Krievijā gadījies interesants detektīvstāsts. Iespējams, tā nianses taps zināmas tikai no viņa memuāriem. No rīta portāls Axios, atsaucoties uz avotiem Valsts departamentā paziņoja, ka diplomāts neņems vērā Sergeja Lavrova ieteikumus un nebrauks "uz savu galvaspilsētu, lai tur organizētu detalizētas, nopietnas konsultācijas". Sak, viņam tāpat viss esot skaidrs. Bet, ja kādam dikti gribas, lai viņš mestu visu pie malas un atstātu savu darba vietu, atstātu krievus bez pieskatīšanas, "viņu vajadzēs piespiest", stāsta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Diplomātiskās misijas bijušais vadītājs Maikls Makfols (izskatās, ka viņš ir īsts nejaukā Makfola – "Harija Potera" varoņa – prototips) paspēja pat nopriecāties par kolēģa vīrišķību. Kā nu ne – tik sarežģītā ģeopolitiskā brīdī par spīti ienaidniekam palikt viņa midzenī, nebīstoties ne no kādas izrēķināšanās. Te tak jāuzmanās – ka nesagrābj un neliek pie sienas. Tomēr stundu vēlāk tas pats Axios, atsaucoties uz to pašu Valsts departamentu, paziņoja, ka vēstnieks tomēr pošas ceļā. Tiesa, citā ceļā. Un nemaz ne tāpēc, ka Krievijas ĀM to uzstājīgi ieteica. Vienkārši viņam ir pašam savas darīšanas Amerikā.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Pirmkārt, viņam tur ir ģimene, ar kuru viņš sen nav ticies. Otrkārt, Baltajā namā ir jauna administrācija, ar kuru viņš pat nekad nav ticies. Vajag tak vismaz iepazīties. Viņu uz Krieviju vēl Tramps atsūtīja. Citiem vārdiem sakot, vēstniekam sameklēja, kā viņiem tur pašiem šķiet, tādu izeju no situācijas, lai nevienam ne prātā neienāktu, ka Krievija viņus piespiedusi spēlēt atbilstoši saviem noteikumiem. Tomēr viss ir skaidrs. Arī tas, kāpēc viņam negribējās aizbraukt. Lieta tāda, ka Sallivans jau ir pamanījis – nav jau tur neviena, ar ko tā īsti konsultēties. Pie tam labāk ir būt pirmajam Sallivanam Maskavā, nekā otrajam – Vašingtonā.

Skaidrs arī tas, kāpēc viņš tomēr pako čemodānus. Laikam jau kāds būs pazvanījis un pateicis kaut ko motivējošu. Portāla Axios valodā runājot, "piespiedis". Jautājums: kas? Nevajag steigties ar atbildi. Džona Sallivana tālruņa numurs ir arī Sergejam Lavrovam. Tomēr droši vien nebija nekādas jēgas viņam prasīt: "Mīļie ciemiņi, vai jums saimnieki vēl nav apnikuši?" Atbilde ir acīmredzama. Tikai viņi nekādi nevar panākt, lai krievi Maskavā neuzdotu jautājumus.

Lai nu būtu, kā būdams, viņš aizbrauks, tikai noteikti atgriezīsies, tagad stāsta Vašingtonā, gluži kā viņš būtu tāds bērniem labi pazīstams vīrietis labākajos gados ar propelleru uz muguras. Pareizi, viņam tak arī Maskavā nav nemaz tik slikti. Arī epidemioloģiskā situācija ir labāka. Starp citu, šajā ziņā viņam nekaitētu vēl viens Krievijas ĀM ieteikums, bet to viņš savulaik neņēma vērā un ar "Sputnik V" nevakcinējas. Tātad tagad viņam ir svarīgi savā braucienā nekādu amerikāņu kaiti nesaķert. Diezin vai viņam gan paveiksies, jo bez ciemošanās Valsts departamentā un Baltajā namā neiztikt.

50
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV
ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

14
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

14
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

57
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

57
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

95 gadīgs kara veterāns Krimā pārvarējis koronavīrusu

0
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
Decembra beigās AleksandrA Markeviča pašsajūta ievērojami pasliktinājās. Ārsti diagnosticēja koronavīrusu, uzņēmumi parādīja, ka pacientam daļēji skartas plaušas. Slimnīcā veterāns pavadīja vairāk nekā mēnesi, tomēr, pateicoties ārstu pūlēm, viņš ir izveseļojies.

Sirmais frontinieks atzina: neskatoties uz pārciesto slimību, viņš joprojām nav zaudējis dzīvesprieku. Šajā ziņā viņam palīdz dzīvesbiedre Taisija. Viņi kopā ilgi staigā pa dārzu, dzied karalaiku dziesmas, bieži pārlapo vecos albumus ar fotogrāfijām.

Aleksandrs Markevičs izkarojis visu karu. 1941. gadā viņam bija 16 gadi, tāpēc uz fronti puisi neņēma, un viņš palīdzēja mātei hospitālī pie Brjanskas. 1943. gadā jau pilngadīgais Aleksandrs 522. artilērijas pulka sastāvā piedalījās Ļeņingradas aizsardzībā.

Par nopelniem kareivis saņēmis dažādus apbalvojumus: medaļu "Par uzvaru pār Vāciju lielajā Tēvijas karā", kā arī II pakāpes Tēvijas kara ordeni.

0