Black Lives Matter

ASV sākušies jauni BLM nemieri "Jūs nevarat apturēt revolūciju!"

57
(atjaunots 11:35 22.04.2021)
Pēc sprieduma pasludināšanas policistam, ko apsūdz Džordža Floida nāvē, Ņujorkā notika plašs kustības Black Lives Matter pārstāvju gājiens. Kolumbusā melnādainas pusaudzes nāve no policista rokām izprovocēja jaunus protestus.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Spriedums bijušajam policistam Derekam Šovinam, ko apsūdz afroamerikāņa Džordža Floida nāvē, nespēja pielikt punktu rasu nemieros ASV , kur policijas vardarbības melnādaino upuru sarakstu papildinājis 16 gadus vecas meitenes vārds, vēsta Sputnik Meedia.

Gājiens Ņujorkā

Aģentūra RIA Novosti ziņoja, ka simtiem kustības Black Lives Matter pārstāvju devās pa Ņujorkas ielām no arēnas Barclay Center Bruklinas virzienā.

Реакция на приговор по делу бывшего офицера полиции Миннеаполиса Дерека Шовина
REUTERS/Kevin Mohatt
Reakcija pēc sprieduma bijušā policista Dereka Šovina lietā

Manifestantu kolonna ar karogiem un plakātiem gāja pa ielu un nepārprotami traucēja satiksmi, tomēr policisti neiejaucās – viņi tikai pavadīja mītiņu.

Реакция на приговор по делу бывшего офицера полиции Миннеаполиса Дерека Шовина
REUTERS/Eduardo Munoz
Reakcija pēc sprieduma bijušā policista Dereka Šovina lietā

Tomēr pūlī skanēja lozungi un saukļi par policijas finansējuma pārtraukšanu. "Ko mēs gribam? Taisnību! Jūs nevarat apturēt revolūciju! Kam pieder ielas? Mums pieder ielas!" skandēja mītiņa dalībnieki.

Vainīgs, jūsu godība!

20. aprīlī Mineapoles tiesas zvērinātie atzina bijušo policistu Dereku Šovinu par vainīgu afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā visos apsūdzības punktos. Tagad viņam draud līdz 40 gadus ilgs cietumsods.

Agrāk Mineapoles varasiestādes jau paziņoja, ka izmaksās gigantisku kompensāciju – 27 miljonus dolāru Džordža Floida radiem.

Incidents Kolumbusā

Situāciju ASV sarežģījusi jauna slepkavība – policists Kolumbusā (Ohaio štats) nošāvis tumšādainu 16 gadus vecu meiteni – Makaiju Braiantu. Pusaudzes nāve jau raisījusi protestus pie pilsētas policijas ēkas.

​Izmeklēšana parādīja, ka agri no rīta policijas iecirknis saņēmis ziņu par meiteņu strīdu. Kadros no videokameras, ko publicēja policija, redzams, ka policists, ieradies notikuma vietā, izšāvis uz Braiantu brīdī, kad viņa uzbruka otrai meitenei ar nazi.

​Ievainotā meitene mirusi slimnīcā, kur nogādāta kritiskā stāvoklī. Kolumbusas mērs Endrjū Džinters lūdza iedzīvotājus saglabāt mieru un ļaut Izmeklēšanas birojam strādāt un savākt faktus.

Baidens saņēmis protestus "mantojumā" no Trampa

Incidents ar Džordžu Floidu notika 2020. gada 25. maijā Mineapolē – 46 gadus vecais melnādainais amerikānis, agrāk tiesāts par zādzību, bruņotu laupīšanu un narkotiku glabāšanu, arestēts par to, ka veikalā norēķinājies ar viltotu 20 dolāru banknoti.

Protesta akcija BLM atbalstam, foto no arhīva
© Sputnik / Стефен Зеннер

Video ieraksts, kurā policists Dereks Šovins vairākas minūtes turēja narkotisko vielu reibumā esošo aizturēto piespiestu ar ceļgalu uz zemes, radīja vispārēju sašutumu.

Pēc Floida nāves pār ASV pilsētām vēlās protestu vilnis. Ko pavadīja sadursmes, dedzināšana, laupīšana un grautiņu. To dalībnieki iebilda pret policijas vardarbību un rasismu. 40 pilsētās, arī Ņujorkā un Vašingtonā bija ieviesta komendata stunda.

Floida nāves provocētais sašutums bija viens no iemesliem, kuru dēļ Donalds Tramps cieta sakāvi prezidenta vēlēšanās ASV un uzvarēja viņa sāncensis no Demokrātiskās partijas Džo Baidens. Tagad ar protestu inerci un jaunu grautiņu kurināšanu nāksies tik galā paša Baidena administrācijai.

57
Tagi:
Black Lives Matter, protesti, ASV
Pēc temata
"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
"Dodiet naudu ekstrēmismam": kas un kā finansē Black Lives Matter
Blenza uz mani ar izbrīnu: afrolatvietis pastāstīja par rasismu Latvijā
Džo Baidens

"Krievijas pozīcijas panākumi". Eksperts par Baidena paziņojumu kiberdrošības jomā

4
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka plāno "tiešu sarunu" ar Krieviju jautājumā par kibernoziedzības apkarošanu. Politologs pastāstīja, kāpēc Baidena vārdi pelna īpašu uzmanību.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas valdība nav saistīta ar kiberuzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Tomēr hakeri var atrasties Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

"Mēs neuzskatām, ka Krievijas valdība piedalījusies uzbrukumā, tomēr mums ir pamats domāt, ka uzbrukumā iesaistītie noziedznieki dzīvo Krievijā. Tas nācis no turienes, no Krievijas. Mēs tieši sazināmies ar Krieviju jautājumā par pasākumiem pret tīkliem, kas izspiež izpirkumu, un tiekties pie pasākumiem, lai mazinātu viņu iespējas rīkoties," teica Baidens.

"Colonial Pipeline" saskārās ar šantāžas programmas uzbrukumu, domājams, no hakeru grupas "DartSide" puses. Hakeru darbību rezultātā cauruļvada darbs apstājās un auga degvielas vairumtirdzniecības cenas Savienotajās Valstīs.

Trešdienas naktī cauruļvads atsāka darbu, taču tā atjaunošana aizņems zināmu laiku, atzīmēja ASV prezidents.

Politologs Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Salīdzinošās politoloģijas katedras pasniedzējs Aleksejs Zudins radio Sputnik ēterā pievērsa uzmanību faktam, ka Baidens ziņojis par nodomu apspriest ar Krieviju kiberdrošības jautājumus.

"Tieši par šiem jautājumiem Krievija aizcināja Savienotās Valstis sākt pārrunas, bet ASV tieši tikpat uzstājīgi atteicās apspriest šo jautājumu. Man šķiet, šis aspekts ir īpaši svarīgs, iepriekš neesmu dzirdējis, ka tāda veida ierosinājumi (no ASV puses – red.) vispār būtu nākuši klajā," teica politologs.

Aleksejs Zudins uzskata, ka šajā aspektā saskatāmas Krievijas pozīciju sekmes.

"Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi izskanēja pārrunu tēma – kiberdrošība, no kuras ASV iepriekš konsekventi atteicās. Te saskatāmi Krievijas stingrās pozīcijas panākumi, kas jau sen piedāvāja tādas pāŗrunas," uzskata Zudins.

4
Tagi:
Džo Baidens, hakeri, Kiberdrošība, Krievija
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

14
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

14
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai