ASV prezidents Džo Baidens, foto no arhīva

Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai

187
(atjaunots 00:53 11.04.2021)
Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu, lai arī Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens lūdzis Kongresu piešķirt Pentagonam 715 miljardus, cita starpā arī draudu neitralizācijai, ko, pēc Vašingtonas domām, radot Ķīna un Krievija, teikts budžeta projektā, kas publicēts Baltā nama vietnē, vēsta RIA Novosti.

"Prezidenta pieprasījums 2022. gadam ietver 715 miljardus dolāru ASV Aizsardzības ministrijai... Summa ietver arī Ķīnas savaldīšanu. Pieprasījumā uzmanība pievērsta Ķīnas radīto draudu neitralizācijai kā Pentagona galvenajam uzdevumam. Tāpat Aizsardzības ministrija centīsies savaldīt destabilizējošo Krievijas uzvedību," teikts dokumentā.

Februārī Baidens, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka Krievija it kā vēloties "vājināt Eiropas projektu un NATO savienību... vēlas sagraut transatlantisko vienotību un mūsu apņēmību."

Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu. Lielbritānijas aizsardzības doktrīnā laika periodam līdz 2030. gadam, kas nāca klajā martā, stāstīts par nodomu stāties pretī visiem draudiem, ko radot Maskava. Mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos, tāpat iekļāva Krieviju starp valstīm, kas rada draudus. Savukārt Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

Iepriekš prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas valdība ir gatava ļaunākajiem scenārijiem attiecībās ar ASV. Vašingtonas politiku viņš nosauca par neprognozējamu, agresīvu un asu.

187
Tagi:
Ķīna, Krievija, drošība, aizsardzība, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Kas rausta aiz mēles Džo Baidenu
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
ASV izlūkdienests apsūdz Krieviju par mēģinājumiem neļaut Baidenam uzvarēt vēlēšanās
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

10
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

10
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

10
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

10
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma