Viktors Baraņecs

Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai

143
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Saskaroties ar uzbrukumu Kaļiņingradas apgabalam, Krievijas armija nepievērsīs uzmanību Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas robežām, brīdināja militārais eksperts Viktors Baraņecs. .

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta eksperts Fredriks Vesterlunds paziņoja, ka spriedzes saasināšanās gadījumā Krievija nevarēs ilgu laiku aizsargāt Kaļiņingradas apgabalu no NATO spēkiem, vēstīja Sputnik Lietuva. Pēc analītiķa pārliecības, plaša konflikta apstākļos Kaļiņingradu "no Lietuvas un Polijas varēs ar artilēriju apšaudīt caurcaurēm".

Zviedru analītiķis ir apliecinājis, ka neizprot patlaban Kaļiņingradas apgabalā dislocētā Krievijas  grupējuma militāro potenciālu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja atvaļinātais pulkvedis, izdevuma "Komsomoļskaja pravda" militārais analitiķis Viktors Baraņecs.

"Neaizmirstiet, ka līdzās ir Baltijas flote, kam ir "viņu majestātes" – "Kalibri". Tie lido 2500-3000 kilometru attālumā, un arī tas ir jāņem vērā," atzīmēja Baraņecs.

Eksperts uzsvēra, ka Kaļiņingradas apgabals ir eksklāvs, ko Krievija nekad neļaus NATO saplosīt.

"Ja alianses spēki uzbruks Kaļiņingradas apgabalam, NATO nāksies tikties nevis ar pašpietiekamo Kaļiņingradas spēku grupējumu, bet gan ar visu Krievijas armiju. Tās acīs nav nozīmes nekādām robežām – ne Lietuvas, ne Latvijas, ne Igaunijas, ne Polijas," brīdināja Baraņecs.

Viņš piezīmēja, ka Krievija aizsargās reģionu, tāpat kā jebkuru savas teritorijas gabaliņu.

"NATO ir jāsaprot, ka Kaļiņingradas apgabals – tā vispirms ir Krievijas Federācijas daļa. Mēs tur uzstādām tādu bruņojumu, kādu uzskatām par nepieciešamu. Mēs taču nelienam pie zviedra ar padomiem, kādā leņķī viņam uzstādīt gultu, kur ledusskapi, kur – veļas mazgājamo mašīnu," sprieda eksperts.

Baraņecs norādīja, ka zviedru analītiķa izteikumiem nav nekā kopīga ar aukstasinīgu situācijas novērtējumu reģionā.

"Pateicoties Krievijas izlūkdienestam, mēs zinām, ka NATO Kaļiņingradas apgabalu dēvē par "apgrūtinātas piekļuves zonu". Paldies, ka tā nosauca: mēs jums tur radīsim ļoti nopietnas grūtības, ja līdīsiet," ironiski piebilda Baraņecs.

Baltijas reģiona un Austrumeiropas valstis regulāri runā par militārajiem draudiem, ko it kā radot Krievijas Kaļiņingradas apgabals. Eksperti vērtē, ka tamlīdzīgu nepamatotu izteikumu aizsegā reģionu pūlas maksimāli piesātināt ar NATO spēkiem un līdzekļiem.

Alianse savelk karavīrus un tehniku pie Krievijas rietumu robežām, lai arī Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus ne Baltijas reģionā, ne jebkur citur. Krievijas Aizsardzības ministrijā atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielākos draudus Krievijas drošībai. Nacionālo interešu aizsardzībai Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Баранец объяснил, с чем столкнется НАТО в случае атаки на Калининград
143
Tagi:
agresija, Kaļiņingrada, NATO
Pēc temata
Polijas prese garantējusi Krievijai panākumus karā ar NATO
Lietuva aiziet mežos: kāpēc Krievijai vajadzīga jauna divīzija Kaļiņingradas apgabalā
Bez liekām runām: Krievija un Baltkrievija strauji stiprina militāro sadarbību
"Padevušies dažu dienu laikā": kā Polija zaudēja karā ar Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

15
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

15
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

16
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

16
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma