Kāpēc vakcinācija ES tas ir panākumu stāsts

38
(atjaunots 13:08 08.04.2021)
Plānots, ka aprīļa vidū vakcinēto skaits ES dubultosies, un tie nebūt nav ES valstu veselības ministru tukši vārdi, ka līdz jūlija sākumam visi pieaugušie tiks vakcinēti.

RĪGA, 8. aprīlis - Sputnik. ES pieņemts skeptiski vērtēt vakcināciju pret Covid-19, taču tam nav pamata, raksta Politico.

ES iedzīvotāji jau vairākus mēnešus ar skaudību skatās uz valsti Atlantijas okeāna otrajā pusē. ASV prezidents Džo Baidens ne tikai nostādīja ambiciozu mērķi, ka viņa prezidentūras pirmajās simts dienās vakcīnu saņems vismaz simts miljoni ASV iedzīvotāju, bet arī izpildīja šo solījumu un tagad sola dubultot vakcinācijas ātrumu. Ja vien ES būtu tāda cerība!

Patiesībā cerība ir. Paskatieties uz skaitļiem bez aizspriedumiem, un jūs pārliecināsieties, ka situācija ES nebūt nav tik slikta. Pat ņemot vērā visas problēmas ar AstraZeneca vakcīnu, Vācija pēdējā laikā sāka vakcinēt 250 000 cilvēku dienā. ASV mērogos tas būtu miljons iedzīvotāju dienā.

Situācija Itālijā un Nīderlandē ir vēl labāka - ASV mērogā tās būtu vakcinējušas pusotru miljonu cilvēku dienā. Ar Francijas ātrumu ASV būtu tuvu diviem miljoniem dienā. Bet ES kopumā acīmredzami pilda Baidena solījumu – miljons potēto dienā.

Ir pamats cerēt, ka nākotnē situācija vēl uzlabosies. Otrajā ceturksnī BioNTech/Pfizer sola piegādāt 10 miljonus vakcīnas devu papildus plānotājiem 200 miljoniem. Tas nozīmē, ka pat tad, ja nākamajā ceturksnī AstraZeneca kavēs piegādes, Eiropas Komisija tomēr varēs nodrošināt ES valstīm 300 miljonus vakcīnu devu.

To skaitā būs 55 miljoni Johnson & Johnson vakcīnas devu, ko nesen apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA). Nav arī izslēgts, ka varbūt AstraZeneca tomēr ķersies pie prāta. Pagaidām, pēc prognozēm, otrajā ceturksnī kompānija labākajā gadījumā piegādās 80 miljonus devu no 180 miljoniem.

(tiem, kuri sūdzas par EZA lēnu darbu, atgādinām, ka tā ir vienīgā regulatīvā iestāde rietumu valstī, kas jau ir apstiprinājusi četras Covid-19 vakcīnas).

Gaidāms, ka arī ES vakcinācijas programma ritēs ievērojami ātrāk — aprīļa vidū vakcinēto skaits ES dubultosies līdz ASV ekvivalentiem diviem miljoniem dienā, bet maijā palielinās vēl par miljonu. Tie nebūt nav ES valstu veselības ministru tukši vārdi, ka līdz jūlija sākumam vakcinēs visus pieaugušos.

Jau gada sākumā Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena solīja vakcinēt 70% ES pieaugušo iedzīvotāju. Vienkārša matemātika liecina, ka šis solījums tiks izpildīts.

Marta beigās ES tika sadalītas ap 100 miljoniem vakcīnu devu. Pieskaitiet tām 380 miljonus devu otrajā ceturksnī, tas nozīmē, ka jūlija vidū var tikt vakcinēti aptuveni 270 miljoni ES iedzīvotāju jeb 70% no pieaugušo iedzīvotāju skaita. (Ar nosacījumu, ka ES saņems tikai 80 miljonus vakcīnas devu no AstraZeneca un 55 miljonus devas no Johnson & Johnson). Jebkuras papildu vakcīnu piegādes paātrinās procesu. Iespējamākā kandidāte ir Vācijas kompānijas CureVac vakcīna, ko pašlaik pēta EZA.

Nav izslēgts, ka ES pabeigs vakcināciju agrāk nekā Lielbritānija.

Trūkst tikai viena - labākā veida, kā izplatīt šīs labās ziņas. Turklāt stratēģija ir acīmredzama: noteikt kopējo mērķi ES mērogā, piemēram, 100 miljoni vakcinēto 50 dienās. Jā, tas būs viegli sasniedzams, taču, kāpēc iejaukties formulā, kas tik labi nostrādājusi Baidenam.

Īsi pēc tam visi Eiropas mediji pievērsīs uzmanību šim skaitlim. Tā kā vidējais dienas vakcinācijas ātrums pieaug un mērķis kļūst arvien tuvāk, informatīvo telpu pārplūdinās labas ziņas

Tāpēc nost ar paniku! Pienācis laiks beigt stāstīt par mūsu kļūdām un raizēties par to, kur vēl varētu iegādāties vakcīnas. Eiropa pārdzīvo veselības aprūpes krīzi, un cilvēkiem ir nepieciešams, lai valdība dod viņiem cerību un pārliecību. ES stratēģija ir sākusi strādāt, tāpēc par to jārūna, taču ne pārāk aizrautīgi un pārgalvīgi, lai nenoskaustu.

38
Tagi:
vakcinācija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Viens procents Latvijas iedzīvotāju ir vakcinēts pret Covid-19
Makrons pastāstīja par "vakcīnu karu" ar Krieviju un Ķīnu
Nekādas vakcinācijas bez nosūtījuma: kā strādā vakcinācijas punkti
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

19
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
19
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

19
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

19
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

GB Par ko ASV nāksies skaidroties ar talibiem Afganistānā?

0
(atjaunots 11:15 17.04.2021)
Afganistānas iedzīvotāji ir sašutuši par Baidena lēmumu izvest no valsts amerikāņu militāro kontingentu.

ASV prezidents paziņoja: karavīriem "laiks atgriezties mājās". Taču viņiem vēl aizvien nav izdevies vienoties ar talibiem un panākt mieru – to viņi pūlējās gandrīz 20 gadus. Kad ASV spēki pilnībā aizies no Afganistānas? Par ko, pēc Krievijas ĀM domām, viņiem nāksies skaidroties ar kaujiniekiem?

0
Tagi:
ASV, taliban, Afganistāna