Коробки с вакциной AstraZeneca

NYT: fabrika ASV pārtraukusi AstraZeneca vakcīnas ražošanu

132
(atjaunots 11:20 14.04.2021)
Baltimorā apturēta Lielbritānijas un Zviedrijas kopuzņēmuma izstrādātās vakcīnas AstraZeneca (Vaxzevria) ražošana.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Biotehnoloģiskās kompānijas "Emergent BioSolution" uzņēmums Baltimorā (Merilendas štats) pārtraucis preparāta AstraZeneca ražošanu nopietnas kļūdas dēļ, kuras rezultātā izbrāķēti miljoniem devu citas vakcīnas - Johnson & Johnson, stāsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz New York Times.

Augstu stāvošas amatpersonas izdevumam atklāja, ka lēmums pieņemts, kad kompānijas "Emergent BioSolutions" darbinieki (tā laida klajā abus preparātus) nejauši sajaukuši vakcīnu komponentus. Rezultātā 15 miljoni devu Johnson & Johnson vakcīnas bija sabojāti, iestādes bija spiestas atlikt ražošanas līniju autorizāciju.

Lai izslēgtu tamlīdzīgu incidentu atkārtošanos nākotnē, fabrika ražos tikai viena komponenta vakcīnu Johnson & Johnson. No sadarbības ar AstraZeneca nolemts atteikties.

Saskaņā ar izdevuma datiem kompānija AstraZeneca jau vērsusies pie ASV varasiestādēm ar lūgumu sameklēt jaunas iespējas vakcīnas ražošanai.

Patlaban ASV ļauts izmantot trīs vakcīnas – Pfizer/BioNTech, Moderna un Johnson & Johnson. Vakcīna AstraZeneca pagaidām atļauju vēl nav saņēmusi.

ASV galvenais infekciju speciālists Entonijs Fauči uzskata, ka nav nekādas vajadzības izmantot AstraZeneca vakcīnu pat gadījumā, ja nacionālais regulators atļaus tās pielietošanu.

Iepriekš vēstīts, ka pēc liela skaita sūdzību par blakusparādībām un pat vairākiem letāliem gadījumiem pēc AstraZeneca vakcīnas vairākas valstis apturējušas minētā preparāta lietošanu.

Eiropas zāļu aģentūra (EMA) patlaban izmeklē incidentus, kas saistīti ar trombu embolijas blaknēm cietušajiem, tomēr uzskata, ka vakcinācija ir jāturpina.

132
Tagi:
AstraZeneca, New York Times
Pēc temata
Latvija atsāk vakcināciju ar "AstraZeneca"
Makrons pastāstīja par "vakcīnu karu" ar Krieviju un Ķīnu
Eiropas Savienībā atskaitījās par vakcinēto skaitu trīs mēnešos
Vairākas ES valstis apturējušas AstraZeneca vakcīnas lietošanu
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

2
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

2
Tagi:
banāns
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

27
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

27
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai