Fjodors Lukjanovs

Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu

38
(atjaunots 11:33 03.04.2021)
Par to, kā Covid-19 pandēmija un vakcinācijas kampaņa Eiropas Savienībā ietekmējusi Eiropas integrācijas sabrukumu, pastāstīja eksperts Fjodors Lukjanovs.

RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Žurnāla "Krievija globālajā politikā" ("Россия в глобальной политике") galvenais redaktors, Starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" Attīstības un atbalsta fonda direktors zinātniskajā darbā Fjodors Lukjanovs diskusijā mediju holdinga "Rossija segodņa" starptautiskajā multimediju preses centrā pastāstīja par Eiropas integrācijas pašreizējā modeļa sabrukuma procesu.

Lukjanovs konstatēja, ka Eiropas integrācija, kāda tā bija XX gadsimta otrajā pusē un XXI gadsimta sākumā, sevi ir izsmēlusi, un to neviens vairs nenoliedz.

"Aizvadītā desmitgade ir pastāvīgu dažādu krīžu periods Eiropā, sākot no krīzes, kas saistīta ar parādu problēmām, un tālāk, pēc kārtas – Ukraina, bēgļi, Brexit un tā tālāk. It kā jau visiem ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Brīdī, kad šī izpratne nāca, gadu desmita vidū, izveidojās priekšstats par to, ka notiks nopietnas izmaiņas, un pārsvarā tās nāks no Vācijas, jo tieši Vācija ar kancleri Angelu Merkeli priekšgalā ir ieņēmusi centrālo pozīciju visas Eiropas konstrukcijas priekšgalā," paskaidroja Lukjanovs.

Tomēr sešos vai septiņos gados, kas pagājuši kopš tā brīža, noskaidrojās, ka Vācija ir tikpat maz sagatavota lielām pārmaiņām, tāpat kā visas pārējās ES valstis. Sākoties pandēmijai, Eiropā valdīja visai nervozs noskaņojums, atzīmēja eksperts. Tālāk, konstatēja Lukjanovs, sākās integrācijas veidotāju ļaunākais murgs, jo viena pēc otras sāka sabrukt idejiskās, pēc tam – arī administratīvās struktūras, saiknes, uz kuru pamata integrācija attīstījās.

ES karogs
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Kā migla pagaisa visa Eiropas solidaritāte. Pie tam katra valsts atsevišķi, saskaroties ar pandēmiju, izturējās pietiekami racionāli. Valstu pilsoņi vērsās pie savas valdības, nevis pie Briseles. Un viss būtu kārtībā, ja pirms tam nebūtu augusi spriedze solidaritātes naratīva jautājumā. Un šis naratīvs cieta brīdī, kad bija visas izredzes izcīnīt uzvaru.

"Bet tālāk notika Eiropas integrācijai vēl briesmīgāka lieta – stāsts ar vakcīnām. Manuprāt, pats briesmīgākais bija pat ne tas, ka sludināja vienas vērtības, bet realitāte izrādījās citāda. Vēl sliktāk – Eiropas Komisija un ES institūti pieļāva gigantisku administratīvo kļūdu pārrunās par piegādēm. Turklāt tas ne tikai veikts ar novēlošanos, piedevām tika izraudzīta nepareiza prioritāte, - viņi mēģināja kaulēties. Tas bija ļoti spēcīgs trieciens," konstatēja Lukjanovs.  

Eksperts uzsvēra, ka tas sagādājis sāpīgu triecienu Eiropas integrācijas principam, ko pēc tam būs grūti nivelēt. Turklāt pār valstīm, kas šajā situācijā izvirzījās priekšā, uzņemoties drošības garantu lomu, tagad karājas Damokla zobens, jo nav zināms, vai tās spēs tikt galā.

Украина, беженцы, Brexit, пандемия: Лукьянов о крахе европейской интеграции
38
Tagi:
pandēmija, bēgļi, integrācija, Brexit, Ukraina, Eiropas Savienība
Pēc temata
Pandēmija Eiropā pārvēršas par "ideālo vētru"
Norvēģijā sūta ES paklanīties Krievijai
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

27
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

27
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

32
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
32
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā