RĪGA, 29. marts — Sputnik. Aleksejs Rezņikovs, Ukrainas vicepremjers un Ukrainas īslaicīgi okupēto teritoriju lietu ministrs, atklājis savas ar Krimu saistītās fantāzijas intervijā telekanālam "Dom". Tās itin labi atbilst politiķim uzticētās ministrijas pastāvēšanai, stāsta RIA Novosti.
Atgādināsim, ka Ukrainas vadība vēl aizvien uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Droši vien viņi turpina draudēt, lai izpelnītos krimiešu uzticību, kur 2014. gadā Kijevai vēl aizvien nesaprotamu iemeslu dēļ vienbalsīgi atbalstīja pievienošanos Krievijai.
Šoreiz Rezņikovs pastāstīja, kā Krievija esot "savedusi Krimā 500 tūkstošus Krievijas iedzīvotāju", lai "atšķaidītu" vietējos. Viņš nosauca to par "kara noziegumu" un klāstīja, ka Krievija atbildēs startpautiskajā tiesiskajā jomā.
"Savestos" Krievijas iedzivotājus Rezņikovs arī nosauca par "noziedzniekiem" un atklāja, ka visas šīs "nevēlamās personas" Ukraina deportēšot – atliek tikai atgūt Krimu.
Šķiet, Rezņikovs tomēr mazdrusciņ mānās, runājot par "savestajiem". Spriežot pēc visa, Ukraina jau sen vairs neuzskata Krimu par savējo un atzinusi to par Krievijas teritoriju, jo visus pussalas iedzīvotājus Kijeva konsekventi vēlas atstāt bez ūdens. Un nav svarīgs fakts, ka visi pussalā dzīvojošie ir Krievijas pilsoņi.
Piemēram, februārī Ukrainas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimas Autonomajā Republikā Antons Koriņevičs paziņoja, ka izstrādāti plāno būvēt dambi Ziemeļkrimas kanāla 107. kilometrā, kas maksimāli kavēs ūdens padevi Krimai.
Starp citu, Krimu Ukrainas draudi nebiedē – cilvēki jau stāsta, ka pussalā rit plaši darbi ūdens padeves paplašināšanai, tāpēc perspektīva saņemt ūdeni no Ukrainas teritorijas nepavisam vairs nešķiet aktuāla.
Interesanti atsaukt atmiņā, kā Ukrainas vadība draudēja krimiešiem 2014. gadā – tika plānots "stingri apspiest neapmierinātību Krimā", "apieties ar Krimu stingrāk nekā ar Odesu", "nomazgāt asinis" un "salauzt kā slotu". Par laimi, draudi palika Ukrainas varasvīru vārdos.
Krievijas valdība jau varākkārt atgādinājusi: Krima demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Krimu jau apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Visas tās secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz iedzīvotāju gribas likumīgas izpausmes apamata. Krimiešu izvēle 2014. gadā saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.
Acīmredzot, Ukrainas vadību cilvēku viedoklis vēl aizvien neuztrauc. Šķiet, pussalu viņi gribētu saņemt bez tās iedzīvotājiem.
RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.
Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.
Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.
Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.
"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.
Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.
Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.
Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.
Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.
RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens lūdzis Kongresu piešķirt Pentagonam 715 miljardus, cita starpā arī draudu neitralizācijai, ko, pēc Vašingtonas domām, radot Ķīna un Krievija, teikts budžeta projektā, kas publicēts Baltā nama vietnē, vēsta RIA Novosti.
"Prezidenta pieprasījums 2022. gadam ietver 715 miljardus dolāru ASV Aizsardzības ministrijai... Summa ietver arī Ķīnas savaldīšanu. Pieprasījumā uzmanība pievērsta Ķīnas radīto draudu neitralizācijai kā Pentagona galvenajam uzdevumam. Tāpat Aizsardzības ministrija centīsies savaldīt destabilizējošo Krievijas uzvedību," teikts dokumentā.
Februārī Baidens, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka Krievija it kā vēloties "vājināt Eiropas projektu un NATO savienību... vēlas sagraut transatlantisko vienotību un mūsu apņēmību."
Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu. Lielbritānijas aizsardzības doktrīnā laika periodam līdz 2030. gadam, kas nāca klajā martā, stāstīts par nodomu stāties pretī visiem draudiem, ko radot Maskava. Mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos, tāpat iekļāva Krieviju starp valstīm, kas rada draudus. Savukārt Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.
Iepriekš prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas valdība ir gatava ļaunākajiem scenārijiem attiecībās ar ASV. Vašingtonas politiku viņš nosauca par neprognozējamu, agresīvu un asu.
Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.
Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.
Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.