COVID-19

Austrumeiropas valstis cieš no jauna Covid-19 viļņa vairāk nekā pārējā pasaule

48
(atjaunots 12:05 27.03.2021)
Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai kārtējais Covid-19 vilnis kļuvis par smagāko valdības darbību un veselības aprūpes sistēmas pārslogošanas dēļ.

RĪGA, 27. marts — Sputnik. Nevienā citā pasaules reģionā no koronavīrusa nemirst tik daudz cilvēku kā ES austrumos, raksta Die Welt. Raksta tulkojumu krievu valodā lasiet InoSMI vietnē.

Sestdien Polijā tika ieviests lockdown, kas turpināsies līdz 9. aprīlim: atkal tiek slēgtas skolas un mazumtirdzniecības veikali. Notiek diskusijas par komandanta stundas vai vēl stingrāku pārvietošanās brīvības ierobežojumu ieviešanu: iespējams, pastaigas tiks atļautas tikai mājas apkārtnē.

Piektdien valsts Veselības ministrija ziņoja par 25 998 jaunu Covid-19 gadījumu, kas ir par 38% vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Austrumeiropai tas nav izņēmums: Čehijā septiņu dienu inficēšanās rādītājs uz 1 miljonu cilvēku ir 976, Ungārijā — 738. Tas ir 7 līdz 10 reizes vairāk nekā Vācijā.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, Centrāleiropā jauno inficēšanas gadījumu un hospitalizāciju skaits, kā arī mirstības līmenis ir vieni no augstākajiem pasaulē. Daudzas slimnīcas ir pārpildītas, smagu gadījumu skaits pieaug, tostarp jauniešu vidū. Nevienā ES valstī nav tāda mirstības līmeņa no Covid-19 sekām, kā austrumu blokā.

Varšavas Universitātes pētnieki aprēķinājuši, ka aprīlī Polijas veselības aprūpes sistēma var sabrukt, un šis sabrukums novedīs pie neprognozējamām sekām. Pagājušajā nedēļā Gazeta Wyborcza izdevums ziņoja, ka Varšavā ir palikušas tikai deviņas brīvas gultas vietas pacientiem ar Covid-19.

Pārmērīga mirstība ir sasniegusi neiedomājamus mērogus: 2020. gada novembrī Polijā miruši divreiz vairāk cilvēku, nekā 2019. gada novembrī, proti, līdz koronavīrusa uzliesmojumam. Šī gada 31. janvārī Slovākijā pārmērīga mirstība bija 50%, Čehijā – 39%. Vidējais mirstības rādītājs septiņās dienās uz 1 miljonu iedzīvotāju – 16,7 Ungārijā, 14,9 Slovākijā un 19,2 Čehijā. Tas ir aptuveni desmitreiz vairāk nekā Vācijā.

Neskatoties uz aktīviem vakcinācijas tempiem, valstis nevar pakļaut pandēmiju kontrolei.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

"Valdības ilgi mazināja koronavīrusa bīstamību, un tad sāka prasīt no pilsoņiem ievērot noteikumus. Šāda inkonsekvence izraisīja satraukumu un aizkaitināja cilvēkus. Valdība vienkārši zaudējusi cilvēku uzticību," uzskata čehu parazitologs un biologs Jaroslavs Flegrs.

To pašu var teikt arī par citu reģiona valstu valdību rīcību.

Ungārijā opozīcija apsūdz Viktora Orbāna valdību koronakrīzes izmantošanā savas varas stiprināšanai. Slovākijā Krievijas vakcīnas iepirkums izraisīja konfliktu koalīcijas rindās. Savukārt Polijā valdošās partijas "Likums un taisnīgums" politiķi pastāvīgi mazināja vīrusa bīstamību.

Šo haotisko darbību rezultātā visās četrās valstīs daudzi pilsoņi sen jau vairs neievēro ieteiktos higiēnas noteikumus, bet mediji regulāri ziņo par nelegālajām ballītēm.

Neoficiālie dati par saslimšanu ir daudz lielāki par oficiālo statistiku. Slovākijas un Polijas valdībām, iespējams, pat nav skaidra priekšstata par reālo epidemioloģisko situāciju viņu valstīs. Netiek veikti masveida testi, turklāt dažos gadījumos, piemēram, Polijā, pozitīvo rezultātu daļa ir 30%. Daudzi saslimušie neinformē par to varas iestādes, jo baidās zaudēt iespēju strādāt.

Pēc konservatīviem novērtējumiem, Ungārijā ik dienu saslimst aptuveni 32 tūkstoši cilvēku, Čehijā – aptuveni 50 tūkstoši, Polijā vispār ap 125 tūkstošiem. Eksperti uzskata, ka reālie skaitļi pārsniedz oficiālos 5-10 reizes. Turklāt saslimušo kontaktiem neviens sen vairs neseko līdzi.

Austrumeiropā izplatījās vīrusa "britu paveids", kas ir daudz lipīgāks un, visticamāk, biežāk noved pie sarežģījumiem.

"Tas ir saistīts ar vīrusa izplatību, ar lielu skaitu jaunu inficēšanās gadījumu un veselības aprūpes sistēmas pārslodzi," uzskata Flegrs.

Reģiona veselības aprūpes sistēmas cieš no finansējuma trūkuma, slimnīcas nav pietiekami labi aprīkotas, nepietiek personāla. Kopš Višegradas grupas valstu iestāšanās ES 2004. gadā no Polijas vai Ungārijas aizbraukuši tūkstošiem ārstu. Daudzi no viņiem pamet dzimteni uzreiz pēc augstskolu pabeigšanas un dodas uz Vāciju vai Nīderlandi pēc augstākām algām.

Pēc Eurostat datiem, Polijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 238 ārsti, kas ir zemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā. Ungārijā šis skaitlis ir 338. (Vācijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 431 ārsts) Ar to nepietiek, lai veiksmīgi tikt galā ar esošo situāciju.

Pagaidām nevar prognozēt, kad saslimstība ies uz leju. Valdības pagarina vai pastiprina ierobežojošos pasākumus, un cer, ka drīz palīdzēs vakcinācija. Bet, ja pašreizējais Covid-19 vilnis būs pēdējais, tad Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai tas kļūs par vissmagāko.

48
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (816)
Pēc temata
Kam traucē "Sputnik V"? Tiek gatavota provokācija ar cilvēku "bojāeju" vakcīnas dēļ
50 valstu militārpersonas saņēma "Sputnik V" poti
Eiropa atriebjas AstraZeneca
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

27
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

27
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

32
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
32
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā