Larsena ledājs, foto no arhīva

Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi

90
(atjaunots 23:07 12.03.2021)
Publicēts pētījums, kurā fiksēta Golfa straumes aktivitātes krasa samazināšanās. Par procesiem Pasaules okeānā pastāstīja Krievijas Valsts hidrometeoroloģijas universitātes profesors Oļegs Pokrovskis.

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Golfa straume un citas straumes Atlantijas ziemeļos sasniegušas minimālu aktivitāti. Tamlīdzīga parādība nav novērota vairāk nekā tūkstoš gadus, vēsta avīze The Guardian, atsaucoties uz Lielbritānijas, Vācijas un Īrijas klimatologu pētījumu.
Zinātnieki uzskata, ka tas ir antropogēnā faktora rezultāts. Pētījumā atzīmēts, ka okeāna straumju aktivitātes lejupslīde var būtiski ietekmēt klimata pārmaiņas Eiropā un ASV.

"Okeāna konveijers", kura daļu veido Golfa straume, pēdējos gados atdziest, un tas ne mazākajā mērā nav saistīts ar globālo sasilšanu, - šādu viedokli intervijā radio Sputnik pauda fizikas un matemātikas zinātņu doktors, Krievijas Valsts hidrometeoroloģijas universitātes profesors Oļegs Pokrovskis.

"Patiesībā Atlantijas ūdeņi atdziest, un tas notiek jau aptuveni trīs vai četrus gadus. Pārsvarā – subarktiskajā zonā, un ledus daudzums tur palielinās. Subarktiskā zona stiepjas aptuveni no piecdesmitā līdz septiņdesmit piektajam ziemeļu platuma grādam, tur tas notiek," viņš konstatēja.

Pēc zinātnieka domām, nav gluži korekti principā runāt par globālās sasilšanas ietekmi uz Pasaules okeānu.

"Vienkārši notiek lēnas (temperatūras – red.) svārstības okeānā, ņemot vērā ļoti sarežģītos procesus okeānā. Tur pats īsākais svārstību periods ilgst 80 gadus, tālāk iet svārstības ar vairāk nekā simt un divsimt gadu periodu, un tās saistītas nevis ar globālo sasilšanu, bet gan ar to, ka tādas pašas lēnas svārstības ir Saules aktivitātei," norādīja Oļegs Pokrovskis.

Jebkurā gadījumā, viņš ir pārliecināts, kopš XXI gadsimta sākuma globālā sasilšana ir palēninājusies, lai arī pagaidām nav izdevies rast tam pārliecinošu pamatojumu.

"Viss, kas notiek, notiek okeānā, un ar globālo sasilšanu tam nav sakara," uzsvēra zinātnieks.

© Sputnik / Александр Кряжев

Pie tam okeānā notiekošie procesi ir inerciāli, un šo notikumu ietekmi cilvēki sajutīs pēc vairākiem gadiem, piebilda profesors.
Viņš pauda arī viedokli par tālāko stāvokli: "Krievijai jādomā par to, kā saglabāt energoresursus savā teritorijā, lai kaut kas paliktu nākamajām paaudzēm. Klimats var kļūt vēsāks, un tad mums tas būs vajadzīgs vairāk nekā Eiropai. Lai arī Golfa straume kļuvusi vājāka, tā tomēr silda Eiropu."

Savukārt temperatūras ietekmē uz straumes ātrumu atkarība ir pretēja: temperatūra ir atkarīga no straumes ātruma, nevis otrādi, ir pārliecināts zinātnieks. Tomēr pagaidām ir ļoti maz ziņu par straumju ātrumu, viņš piebilda.
"Straumes ātrums dažos punktos tiek mērīts regulāri, taču mums par to zināms ļoti maz. Kāds slavens okeanologs reiz izteicās, ka par okeānu mēs zinām mazāk, nekā par Mēness otru pusi. Tas ir pilnīgi pareizi," secināja Oļegs Pokrovskis.

90
Tagi:
klimata pārmaiņas, klimats
Pēc temata
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
Zinātnieks: Latvijai nav jābaidās no globālās sasilšanas, ir nopietnākas problēmas
Globālo sasilšanu apturēt vairs neizdosies. Tomēr priekšrocības ir saskatāmas
Nesalda dzīve: kādus produktus mēs zaudēsim globālās sasilšanas rezultātā
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Baltkrievijas energosistēmas atslēgšana no Lietuvas: kas notika ar cenām

48
(atjaunots 13:28 13.04.2021)
Baltkrievijas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas starp Baltkrieviju un Lietuvu, parādīja, ka tā var darboties bez pieslēguma Lietuvas tīklam, paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrijā.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka republikas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā tika atslēgtas pārrobežu elektropārvades līnijas, bija veiksmīgi, vēsta RIA Novosti.

"Izmēģinājumi... demonstrēja baltkrievu energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez lietuviešu energosistēmas," teikts Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas preses dienesta ziņojumā, atsaucoties uz "Belnergo" ģenerāldirektora vietnieku, galveno dispečeru Denisu Kovaļevu.

8. un 11. aprīlī Baltkrievija veica savas enerģētiskās sistēmas izmēģinājumus, kuru laikā tika atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Pēc laikraksta "Komersant" datiem, Latvija šajās divās dienās ir pārtraukusi elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas. Turklāt "Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta operators) ziņoja, ka elektroenerģijas piegāde uz Lietuvu no RF Kaļiņingradas apgabala netika pārtraukta.

Pēc laikraksta datiem, Baltkrievijas energosistēmas darbības izmēģinājumu laikā Baltijā palielinājās elektrības cenas. Piemēram, 8. aprīlī Lietuva importa kompensēšanai no Baltkrievijas palielināja iepirkšanas apjomus no Polijas (3,5 gigavatstundu) un Zviedrijas (3,3 gigavatstundas). Rezultātā tūlītējās cenas Lietuvā palielinājās par 4 eiro par 1 megavatstundu, sasniedzot 51 eiro. 11. aprīlī tūlītējā cena Lietuvā bija aptuveni 40 eiro par 1 megavatstundu.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Iepriekš Krievija vairākkārt veica Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolētas darbības izmēģinājumus.

48
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Būs kā Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu
Valletas ielās, foto no arhīva

Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, piesaistīt tūristus

44
(atjaunots 01:10 12.04.2021)
Tūrisma bizness pēc Covid-19 pandēmijas ir bēdīgā stāvoklī, taču daudzas valstis neskumst un izdomā, kā piesaistīt ceļotājus

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.

Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.

Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.

Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.

"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.

Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.

Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.

Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.

44
Tagi:
Eiropas Savienība, koronavīruss, tūrisms
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Pat pēc vakcinācijas brīva ceļošana atsāksies ne agrāk par vasaru
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata