RĪGA, 20. februāris – Sputnik. NATO izvērtē dažādus attiecību variantus ar Krieviju atbilstoši tās rīcībai, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Ja viņi (Krievija – red.) vēlas sadursmi, mēs esam gatavi. Ja viņi vēlas sadarboties, mēs būsim priecīgi," Jensa Stoltenberga teikto citēja RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu El Mundo.
Pēc Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra vārdiem, bloks uztur attiecības ar Maskavu, ņemot vērā bruņojuma sacensību atsākšanās risku. Pie tam, Stoltenbergs apgalvoja, dialogā ar Krieviju vajadzīgs spēks un stingrība.
Paziņojumi no Briseles par gatavību sadarboties ar Maskavu ir tīrais rituāls, norādīja Krievijas militārais eksperts Igors Korotčenko.
"Mēs redzam, ka rituālos paziņojumus no Briseles neapstiprina darbi, turpinās militārās aktivitātes pieaugums," konstatēja eksperts.
Viņš atgādināja, ka Maskava piedāvā NATO līdztiesību mijiedarbību drošības sfērā, taču alianse praksē izspēlē scenārijus karam pret Krieviju.
"Šajos apstākļos mūsu valsts adekvātā un vienīgā iespējamā atbildes reakcija ir pietiekami pasākumi aizsardzības spējas un drošības stiprināšanai, un to mēs īstenojam," uzsvēra Korotčenko.
Iepriekš noskaidrojās, ka alianses valstu aizsardzības ministru apspriedē 17.-18. februārī Stoltenbergs diskutējis jautājumu par aizsardzības izdevumu pieaugumu.
Pirms sēdes Stoltenbergs apliecināja: "Es ierosināšu būtiski paplašināt NATO vispārējo finansējumu mūsu pamatdarbībai savaldīšānas un aizsardzības jomā," NATO ģenerālsekretāts skaidroja žurnālistiem pirms samita Briselē.
Viņš informēja, ka aizsardzības izdevumu pieaugums ļaus uzturēt abiedroto spēku izvēršanu NATO austrumu flangā, gaisa telpas patrulēšanu, spēku izvēršanu jūrā un mācības. "Kopīga izdeveumu palielināšana demonstrēs, cik spēcīga ir mūsu pieturēšanās pie saistībām aizsargāt vienam otru," piezīmēja NATO ģenerālsekretārs.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskajā virzienā slēpjas lielākie draudi Krievijas drošībai. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir labi zināms – Maskava neplāno nekādus uzbrukumus, taču turpina savilkt spēkus un bruņojumu pie Krievijas robežām.
RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.
RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.
As new variants emerge people are wondering if they should wait until a more efficacious vaccine is available or if they should go ahead & get vaccinated now?
— World Health Organization (WHO) (@WHO) February 28, 2021
Answering your questions on #COVID19 vaccines & variants in this episode of #ScienceIn5 is WHO's @doctorsoumya ⬇️ pic.twitter.com/X7feDEosha
"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.
Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.
"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.
Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.
Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.