Доллары

No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"

119
(atjaunots 16:42 18.02.2021)
Telekanāls RT publicēja žurnālistu izmeklēšanu par "neatkarīgā" izdevuma "Proekt" finansēšanas avotiem.

RĪGA, 18. februāris - Sputnik. Telekanāls RT publicēja žurnālistu izmeklēšanu par izdevuma "Proekt" (Проект) finansēšanas avotiem, tas ir pazīstams, kā Krievijas varas "atmaskotājs" un sevi pozicionē kā neatkarīgu mediju, stāsta RIA Novosti.

Tiek atzīmēts, ka izdevums saņēmis naudu grantu formā no Eiropas un Amerikas valdības iestādēm.

"Redakcija pieņēma naudu, solot sniegt detalizētu atskaiti par auditorijas izaugsmi, savu materiālu izplatīšanu un reakciju uz tiem, tostarp politiskajās aprindās. Turklāt, kā kļuva zināms RT, "Proekt" dibinātājs un galvenais redaktors Romans Badaņins vērsās pie saviem ārzemju sponsoriem ne tikai pēc finansiālās palīdzības, bet arī ar lūgumu atrast viņam alternatīvu darbu ASV," teikts izmeklēšanā.

Bijušais "Gazeta.ru" galvenā redaktora vietnieks, bijušais RBK un "Doždj" galvenais redaktors Romāns Badaņins nodibināja izdevumu 2018. gadā. RT rīcībā esošie dokumenti liecina, ka medijus pārvalda juridiskā persona "Project Media", kas ir reģistrēta ASV, turklāt firma ar tādu pašu nosaukumu ir reģistrēta arī Lietuvā – abas vada Badaņins.

Pēc RT datiem, uzsākot darbību, kopējais izdevumu finansējuma apjoms bija pusmiljons dolāru. 2018. gadā "Project Media" saņēma  grantus – 330 000 dolāru — kā "atbalstu kvalitatīvai žurnālistu izmeklēšanas darbībai Krievijā". Tos piešķīra trīs ārvalstu nekomerciālie fondi, no kuriem divi pakļauti tiešai Eiropas un Amerikas varas iestāžu kontrolei.

Akcija Navaļnija atbalstam
© Sputnik / Александр Гальперин

Izmeklēšanā norādīts, ka "Eiropas Demokrātijas fonds" (European Endowment for Democracy) piešķīris izdevumam 240 000 dolāru, bet amerikāņu "Nacionālais Demokrātijas fonds" (National Endowment for Democracy) — 40 000 dolāru; abu organizāciju darbību Ģenerālprokuratūra ir atzinusi par nevēlamu Krievijā. Par minēto fondu sniegto atbalstu stāstīja arī pats Badaņins savā iesniegumā ASV migrācijas dienestam par pastāvīgas vīzas saņemšanu.

"No RT rīcībā nonākušajiem dokumentiem kļūst skaidrs, ka "Eiropas Demokrātijas fonds" laika posmā no 2018. gada 1. augusta līdz 2019. gada 30. septembrim piešķīris "Proekt" 205 240 eiro (240 000 dolāru pēc tā laika kursa). Pārējos dokumentos, ar kuriem iepazinies RT, šī granta summa ir norādīta dolāros," konstatēja publikācijas autori.

Pie tam rīcības plānā, kas paredz ar "Eiropas Demokrātijas fondu" parakstītās vienošanās izpildi, skaidrots, ka "viens no granta galvenajiem mērķiem ir "mediju brīvības uzturēšana Krievijā". Šim nolūkam bija paredzēts izveidot jaunu multivides projektu, kas ik nedēļu publicētu nopietnus rakstus par sociālajām tēmām.

"Tomēr dokumentā iekļautās prasības liek aizmirst par to, ka runa ir par grantu, tās līdzinās tam, ko izvirza pasūtītāji valsts kontraktos: "rīcības plānā" ir detalizēti norādīti visi uzdevumi. Tā, 2019. gada septembrī, vienošanās darbības beigās EED ("Eiropas demokrātijas fonds — red. piez.) cerēja, ka apmaiņā pret pārskaitīto summu saņems vimaz 20 video ierakstus, aplādes un infografikas, 35 "tematiskos rakstus". Turklāt katrai publikācijai bija jāsasniedz vismaz 150 000 skatījumu atzīme," vēsta RT.

Lai īstenotu prasības, redakcijai bija "jāapvieno augsti kvalificēti žurnālisti, kas zaudējuši darbu Krievijas cenzūras dēļ".

Tāpat RT rīcībā nonākuši arī "Nacionālā Demokrātijas fonda" dokumenti, kur tika detalizēti aprakstīta vēl 40 000 dolāru piešķiršana izdevumam. Saskaņā ar šiem datiem nauda piešķirta ar mērķi "paplašināt krievu auditorijai pieeju neatkarīgajai augstas kvalitātes izmeklēšanai". Saskaņā ar RT informāciju granta devējs cerēja uz "neatkarīgo Krievijas mediju spēju efektīvi virzīt un izplatīt saturu digitālā formātā". Līdzekļu saņēmējs bija amerikāņu firma Project Media Inc.

Jāpiebilst, ka "Nacionālais demokrātijas fonds" ir izvirzījis visstingrākās prasības izdevuma galvenajam redaktoram Badaņinam attiecībā uz pārskatiem — "viņam bija jāatsūta četri finanšu un četri detalizēti pārskati gadā," raksta RT.

Fondu interesēja arī sabiedrības reakcija uz rakstiem un izdevuma pieminēšana ārzemju medijos.

Vēl viens izdevuma sponsors, kā atzīmē RT, ir Bermudu fonds "Sreda Foundation*", kas pieder Borisam Ziminam, viņš ir ārzemēs dzīvojošā "Vimpelkom" (Вымпелком) dibinātāja Dmitrija Zimina dēls. Fonds ir pārskatījis izdevumam 50 000 dolāru.

* Krievijā fonds ir iekļauts ārvalstu aģentu organizāciju sarakstā

119
Tagi:
finansējums, demokrātija, RT, Krievija
Pēc temata
Rinkēvičs pauž sašutumu: Krievija izsludinājusi meklēšanā Tihanovsku
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
Sergejs Lavrovs: mums ir līdzekļi aizsardzībai no Rietumu iejaukšanās
Lietuvā sūdzas par "dezinformāciju" medijos "energoneatkarības" jomā

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

9
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

9
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zuhra Pavlova

Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem

25
(atjaunots 09:19 25.02.2021)
Vakcīnas izgudrošana un iedzīvotāju vakcinācija atbrīvos pasauli no koronavīrusa problēmas.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā. Lai gan vīruss līdz šīm laikam nepazudīs, tomēr ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, paskaidroja PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītājs Hanss Klīge. Turklāt PVO atzīmēja, ka jaunu Covid-19 gadījumu skaits samazinās vienlaikus ar valstu skaita paplašināšanos, kurās izplātās jaunie koronavīrusa paveidi.

Varbūtība, ka līdz nākamajam gadam cilvēce tiks galā ar koronavīrusa problēmu, ir ļoti augsta, radio Sputnik ēterā pastasīja medicīnas zinātņu kandidāte, MVU fundamentālās medicīnas fakultātes zinātniskā darbiniece Zuhra Pavlova.

"Ir izgudrota vakcīna, un vakcinācijas tempi aug. Katru dienu vairumā valstīs pieaug vakcinēto skaits. Drīz vakcinācijā sāksies valstīs, kurām nav savas ražošanas vakcīnas un pagaidām nav iespējas saņemt vakcīnu no citām valstīm. Ļoti iespējams, ka gada laikā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būs vakcinēti, turklāt noteiktai pārslimušo daļai jau ir augsts antivielu titrs. Tas nozīmē, ka vienkārši nebūs kam slimot," Pavlova paskaidroja.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 112 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divi miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidemioloģiskie pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Павлова оценила прогноз ВОЗ по срокам завершения пандемии коронавируса
25
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Izmeklēšana par Covid-19: PVO eksperts pastāstīja par tirgu un laboratoriju Uhaņā
Zinātnieki biedē pasauli ar Melno nāvi
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

0
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

0
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes