Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 izbūvei, foto no arhīva

"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV

72
(atjaunots 13:36 16.02.2021)
Bundestāga deputāts paziņoja, ka Vācija neapspriedīs ar ASV "Ziemeļu straumes 2" "apturēšanas mehānisma" ideju. Paziņojumu radio Sputnik ēterā komentēja KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadītājs Vladislavs Belovs.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Vācijas parlamenta Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts iebilda pret "Ziemeļu straumes 2" "apturēšanas mehānisma" "apspriešanu ar Savienotajām Valstīm.

Intervijā RIA Novosti Ernsts informēja, atzinīgi novērtē faktu, ka prezidenta Džo Baidena darbības laikā ASV sākušas demonstrēt "lielāku gatavību sarunāties".

"Taču "Ziemeļu straumes 2" apturēšana nav apspriežama, tāpat kā apturēšanas mehānisms, kas saistīs gāzes piegādes ES ar Ukrainas nodrošināšanu," norādīja deputāts.

Iepriekš Vācijas avīze Handelsblatt informēja, ka no ASV administrācijas saņemti jauni ierosinājumi par projektam noteikto ierobežojumu iespējamu atcelšanu. Cita starpā runa ir par gāzes tranzīta "apturēšanas mehānisma" ieviešanu gadījumā, ja Krievija "pārkāpj" cilvēktiesības. Tāpat ASV vēlas garantēt Ukrainai gāzes tranzīta saglabāšanu cauri tās teritorijai.

Krievijas zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadītājs Vladislavs Belovs radio Sputnik ēterā atzīmēja, ka bundestāga komitejas vadītājs paudis deputātu vairākuma viedokli.

"Pretinieki ir "Savienība 90/Zaļie", viņi bija un ir projekta pretinieki, taču citu, no ASV atšķirīgu iemeslu dēļ. Izņemot "Zaļos", lielas opozīcijas projektam bundestāgā nav...

Vācijas viedoklis ir daudzpusība enerģētiskās drošības jomā, bet šos jautājumus lemj nevis ASV, bet ES un Vācija. Tā ir skaidra pozīcija, un te nav nekā, ko apspriest ar ASV," teica Vladislavs Belovs.

Eksperts atgādināja, ka Berlīne pieturas pie šī viedokļa jau kopš brīža, kad ASV sāka savus mēģinājumus iejaukties Eiropas enerģētiskās drošības jautājumos.

"2017. gada vasarā bija toreizējā ārlietu ministra Gabriēla un Austrija federālā kanclera paziņojums. Tajā bija skaidri teikts: enerģētiskā drošība ir Eiropas Savienības iekšējā lieta, nevajag iejaukties. Viss, punkts ir pielikts," teica KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadītājs.

Toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels un Austrijas federālais kanclers Kristiāns Kerns paziņoja, ka Eiropas energoapgāde ir pažas Eiropas, nevis ASV darīšana. "Kas un kā piegādā mums energoresursus, mēs lemjam saskaņā ar tirgus atvērtības un konkurences noteikumiem," teikts politiķu kopīgajā paziņojumā.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai uz Vāciju.

2019. gada decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projektā iesaistītajām kompānijām. Darbi tika atsākti 2020. gada decembrī: cauruļvadu izbūves kuģis "Fortuna" izbūvēja 2,6 km cauruļu Vācijas ūdeņos. Saskaņā ar projekta operatora Nord Stream 2 AG datiem, nepaveikti ir aptuveni 148 km cauruļvadu: 120 km Dānijas ūdeņos, 28 km – Vācijas ūdeņos.

72
Tagi:
Vācija, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (271)
Pēc temata
Medvedevs: "Ziemeļu straumi 2" uzbūvēs, ja Vācija nepadosies ASV spiedienam
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

6
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

6
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

55
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

55
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību