Krievija un Baltkrievija saskaņojusi naftas produktu pārkraušanas apjomu Krievijas ostās

59
(atjaunots 19:57 13.02.2021)
Vienošanās projekts paredz, ka 2021. -2023. gadā baltkrievu kompānijas pārkraus Krievijas ostās vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Vienošanās par baltkrievu naftas produktu pārkraušanas organizāciju Krievijas ostās tiks noslēgta 15. februārī, informēja Krievijas Satiksmes ministrija, vēsta RIA Novosti.

"Piecpadsmitajā februārī Krievijas Satiksmes ministrijā tiks noslēgta vienošanās par baltkrievu naftas produktu pārkraušanas organizāciju Krievijas ostās. Dokumentu parakstīs Krievijas transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs un Baltkrievijas Republikas transporta un komunikācijas ministrs Aleksejs Avramenko," informēja resors.

Vienošanās projekts paredz, ka 2021. -2023. gadā baltkrievu kompānijas pārkraus Krievijas ostās vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu. Runa ir par benzīnu, eļļu un mazutu.

27. janvārī Krievijas valdība apstiprināja vienošanos ar Baltkrieviju par baltkrievu naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu Krievijas ostās 2021. -2023. gadā. Ziņots, ka Krievijas jūras termināļi un Baltkrievijas kravas nosūtītāji noslēgs ilgtermiņa līgumus ar nosacījumiem take or pay (ņem vai maksā). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja piegādātājs nosūta un pārkrauj kravu mazākā apjomā, nekā bija saskaņots, Krievijas operatoram izmaksā līgumā paredzēto maksu par visu mēneša apjomu neatkarīgi no faktiskā.

Trīs gadu laikā paredzēts piegādāt 2,9 milj. tonnu mazuta no Mazirjas NPR un 0,96 milj. tonnu naftas produktu no Novopolockas NPR caur Sanktpēterburgas ostu. Ustjlugas osta pārkraus 4,3 milj. tonnu benzīna no Maziras NPR, 0,4 milj. tonnu gāzeļļas no Maziras NPR un 1,3 milj. tonnu no Novopolockas NPR. Līdz ostām naftas produktus piegādās ar dzelzceļa transportu.

Pēc Krievijas Dzelzceļa direktora vietnieka Alekseja Šilo vārdiem, Baltkrievijas NPR ražošanas dīzeļdegviela, visticamāk, pagaidām tiks pārkrauta caur Klaipēdu. "Taču mēs esam gatavi paņemt gan gaišos, gan tumšos naftas produktus," viņš piebilda.

Tāpat viņš informēja, ka naftas produktu pārvadājumu izmaksas no Baltkrievijas pa Krievijas Dzelzceļa infrastruktūru būs salīdzināmas ar Baltijas virzienu. No 2016. līdz 2025. gadam kompānija piešķir 50% atlaidi Baltkrievijas naftas produktu piegādei uz Krievijas ziemeļrietumu ostām.

Janvāra sākumā kļuva zināms, ka Baltkrievijas naftas kompānija (BNK) nolēma nepagarināt ilgtermiņa līgumu ar Lietuvas dzelzceļa kompāniju LTG Cargo (ietilpst Lietuvos gelezinkeliai grupā), kas piegādā tās naftas produktus uz Klaipēdas ostu.

59
Tagi:
Kravu pārvadājumi, nafta, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Graudu pārvadājumi: pērn palīdzēja raža, šogad situāciju pasliktinās Krievijas kvotas
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%
ES un Polijas karogi

"Prasiet Putinam": poļu viedoklis par reparācijām par Otro pasaules karu

33
(atjaunots 11:21 04.03.2021)
Poļu izdevuma lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Poļu izdevuma Interia lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka Jaroslava Sellina plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu, stāsta RIA Novosti.

Iepriekš Vācijas vēstnieks Polijā Arndts Fraitāgs fon Loringhofens paziņoja, ka kara reparāciju jautājums politiskā plānā ir slēgts. Viņš atgādināja, ka Berlīne samaksājusi Varšavai divus miljardus eiro par Otro pasaules karu.

Sellins vācu diplomātlam nepiekrita – pēc viņa domām, Padomju Savienība neesot samaksājusi Polijai no Vācijas saņemto kompensāciju.

"Polijas valsts izrādījās pēc Otrā pasaules kara ar reparācijām apdāvināmo valstu saraksta lejasgalā," apgalvoja Sellins un paziņoja, ka Varšavai esot "morālas tiesības" uz taisnīgumu.

Pie tam politiķis atzina, ka to būs grūti panākt, tomēr uzsvēra, ka Polijai vajagot pastāvīgi apspriest šo tēmu, bet pēc tam "nolikt prasības uz galda".

Poļu lasītāji norādīja, ka Sellina viedoklis ir kļūdains un atgādināja par PSRS lomu Polijas valsts atbrīvošanā un saglabāšanā.

Citu starpā komentētājs Tom atzīmēja, ka karā uzvarēja Padomju Savienība, lai arī Varšava atsakās to atzīt.

"Nebūtu nekādas Polijas, ja ne tie 650 tūkstoši padomju karavīru, kuri miruši poļu zemē, karojot ar Hitleru," viņš norādīja.

Tāpat lasītājs atgādināja, ka Polija pēc kara saņēmusi virkni vācu pilsētu un paplašinājusi izeju pie jūtas.

"Tagad Polija pieprasa kompensācijas. Tās pienākas uzvarētājiem, ne zaudētājiem," viņš konstatēja.

Kawa cukier norādīja, ka Sellins neaptver savu izteikumu sekas.

"Ja vācieši izmaksājuši reparācijas PSRS, un kaut kādai daļai tās naudas bija jānonāk Polijā, Vācija uz tādu prasību atbildēs: prasiet nevis mums, bet Putinam," piezīmēja komentētājs.

Lasītājs 1951jk atgādināja: politiskajā plānā Polija atrodas "ceturtajā līgā".

Taka Prawda aicināja atdot Vācijai pēc kara saņemtās zemes un tikai pēc tam pieprasīt reparācijas.

Viņam piekrita lietotājs Hej – viņš atzīmēja, ka trešā daļa Polijas teritorijas ir zemes, kas pirms kara bija Vācijas sastāvā.

"Izbeidziet vispār cilāt šo tēmu. (..) Nekādas loģikas," viņš piebilda.

Savukārt komentētājs ar lietotājvārdu Wa nosauca ministra vietnieka ideju par absurdu un salīdzināja to ar prasību Stokholmai izmaksāt kompensāciju par XVII gadsimta "zviedru plūdiem" (zviedru uzbrukums Polijai 1655.-1660. gg.)

Polijas politiķi nereti apspriež reparācijas par Otro pasaules karu. Piemēram, 2019. gada decembrī valsts parlaments apstiprināja rezolūciju par to, ka Vācija un PSRS esot vienlīdz atbildīgas par Otro pasaules karu. Polija dokumentā pasludināta par "abu totalitāro režīmu pirmo upuri".

Pērnā gada februārī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis klāstīja, ka valstij esot "bezierunu" tiesības uz Krievijas kompensācijām par zaudējumiem, kas nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ieteica Jablonskim izbeigt bezgodīgos soļus.

Vēlāk Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka Maskavai, tāpat kā Berlīnei, esot jāsamaksā Varšavai kompensācija par zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Valsts eksprezidents Lehs Valensa politiķa izteikumus nosauca par absurdu.

33
Tagi:
Otrais pasaules karš, Polija
Pēc temata
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?
Doņecka

Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni

41
(atjaunots 06:47 04.03.2021)
Doņeckas varasiestādes pastāstīja, kādi faktori likuši pieņemt lēmumu par Kijevas militāro objektu likvidāciju Donbasā pat gadījumā, ja no to dislokacijas vietas nav atskanējis neviens šāviens.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Tautas milicijas vadība devusi atļauju padotajiem apspiest un likvidēt pretinieka pozīcijas ar profilaktisku apšaudi. Par to liecina Tautas milicijas oficiālā pārstāvja ziņojums, kas nāca klajā vakar, 3. februārī, vēsta Sputnik Meedia.

Doņeckā atzīmēja, ka šāds lēmums pieņemts, atbildot uz nepārtrauktajām DTR teritorijas apšaudēm no Ukrainas karavīru puses.

Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Аверин

"Tādējādi Ukrainas darbības izslēdz parakstīto miera vienošanos izpildi par vispārēju pamiera režīma ievērošanu. Ukrainas militāri politiskā vadība kārtējo reizi demonstrējusi nespēju un nevēlēšanos ievērot pilsoņu kara miermīlīgas noregulēšanas kursu," konstatēja DTR Tautas milicijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka informācija par Kijevas pieļautajiem mierlīgumu pārkāpumiem periodiski tiek sniegta EDSO novērotājiem, taču no viņu puses nekāda reakcija neseko.

"Ņemot vērā starptautisko novērotāju reakcijas trūkumu uz nepātrauktajām republikas apdzīvoto vietu apšaudēm, Tautas milicijas vienībām dota atļauja sākt profilaktiskas apšaudes pretinieka apšaudes punktu neitralizācijai un likvidācijai, lai aizsargātu iedzīvotājus no Ukrainas terora," paziņoja varas struktūras pārstāvis.

Karš Donbasā nav pārtraukts

Iepriekš Ģeopolitiskās ekspertīzes centra direktora vietniece, portāla "Eirāzija" analītiķe Nataļja Makejeva konstatēja: karš Donbasā nav pārtrūcis.

"Visu šo laiku karš tur nav pārtrūcis, tāpat kā terors pret ienaidnieka vadību Donbasa republiku Tautas miliciju. Iezogas teritorijā, uzstāda spridzekli, notiek terorakts," eksperte uzsvēra komentārā radio Sputnik.

"Laiks izbeigt uzskatīt notiekošo par pamieru un uzskatīt to par pilnvērtīgu karu. Un atbilstoši reaģēt, tostarp arī visai pasaulei," aicināja Makejeva.

Zināms, ka karadarbība Donbasā sākās 2014. gadā pēc bruņotā valsts apvērsuma Kijevā.

Luganskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāji atteicās atzīt jaunās, antikonstitucionālā ceļā pie varas nākušās valdības leģitimitāti – reģionā notika referendumi par valstisko neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem tika pasludinātas Doņeckas un Luganskas tautas republikas.

Atbildei Kijeva nosūtīja uz Donbasu karaspēku – tādējādi valsts sāka karu pati pret savu valsti. Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji ņēma rokās ieročus un saformēja zemessargu nodaļas. Sākās pilsoņu karš.

Atkārtotie starptautisko vidutāju centieni apturēt asinsizliešanu vēl joprojām nav devuši iespēju panākt miera iestāšanos reģionā.

Krievija nepametīs

Maskava, viens no starpniekiem Ukrainas un neatzīto republiku bruņotajā konfliktā, aicināja puses sākt tiešu dialogu, bet Kijeva no tā kategoriski atteicās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, konstatēja, ka Ukrainas vadītāji nāk klajā ar saukļiem pārtraukt konfliktu Donbasā, taču pēc tam atskatās uz nacionālistiem, un process sastingst.

"Gandrīz visi agrākie valsts vadītāji, kuri nākuši pie varas, un, starp citu, arī pašreizējais, Vladimirs Aleksandrovičs Zeļenskis, nāca pie varas ar lozungiem par konflikta izbeigšanu Donbasā, nāca ar lozungu par varas apvienošanu. Nu, un galu galā, veidot attiecības ar Krieviju, taču vēl joprojām nekas neiznāk," Putins atzīmēja lielajā preses konferencē 2020. gada decembrī.

Viņš uzsvēra, ka Maskava nepametīs Donbasa iedzīvotājus.

"Donbasu mēs nepametīsim. Neskatoties ne uz ko," akcentēja Krievijas valsts vadītājs arī šī gada februārī, tiekoties ar Krievijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem.

41
Tagi:
karš, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis tā arī var palikt "prezidents-cerība"
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai
ES karogs

Vai eiropieši ir gana nobrieduši, lai būtu patstāvīgi

0
(atjaunots 11:32 05.03.2021)
Krievijā atkal apspriež iespējas izstāties no Eiropas Padomes – organizācijas, kurā KF iestājās pirms ceturtdaļgadsimta.

Formāli organizācija nav saistīta ar Eiropas Savienību – EP veido 47 valstis, par 20 vairāk nekā ES. Tomēr to vidū, principā, ir tikai divas valstis, kas nav iekļāvušās Rietumu orbītā – Krievija un Turcija. Bez Krievijas EP faktiski zaudēs jēgu, taču jau tagad Krievijas ieinteresētība turpināt darbu struktūrā katastrofāli sarūk – tā aizvien vairāk pārvēršas par instrumentu, ar kura palīdzību Rietumi cenšas vērsties pret Krieviju. Kāpēc  tai būtu vajadzīga starptautiska organizācija, kas strādā kā pārnacionāla struktūra un mēģina ne tikai ierobežot KF suverenitāti, bet pat uzspiest, diktēt svešus noteikumus, portālā RIA Novosti jautājumu izskata Pjotrs Akopovs.

Vai EP būtu vajadzīga kā vieta attiecību, dialoga veidošanai ar Eiropu? Taču ar to var un vajag sarunāties kā līdziesīgiem citos formātos, ja jau it kā kopīgais formāts kļūst atklāti naidīgs. Tomēr Krievijas un Eiropas attiecību veidošanas procesā ir jāsaprot, kurp virzās Eiropa – pretī lielākai integrācijai vienotā virsvalstī, vai drīs atgriezīsies nacionālo valstu laiks? Vajadzīgi jauni Krievijas un Eiropas formāti, vai stratēģiski pareizāk būs pievērsties divpusējām attiecībām ar katru Eiropas valsti.

Eiropas elites noskaņojums ir skaidrs – pagaidām vairākums izdara likmi uz eirointegrācijas padziļināšanu. Strīdi pārsvarā rit par to, cik suverēnai jābūt vienotajai Eiropai: saglabāties ka vienoto Rietumu elementam, pat ne ASV, bet gan Atlantijas pārnacionālā projekta jaunākajam partnerim, vai pašiem uzņemties atbildību par savu likteni? Vienprātības nav, nerunājot jau par to, ka daļa elites pat iebilst pret pašreizējo ES ceļu (kas neizbēgami novedīs pie nacionālo valstu atmiršanas) un uzstāj, ka spēcīgu Eiropu var veidot tikai spēcīgas suverēnas valstis. Ar laiku strīdi kļūs aizvien asāki, it īpaši, ja attiecības ar Krieviju (patiesībā tas ir Eiropas patstāvības galvenais rādītājs) arī turpmāk degradēs pārnacionālo, Eiropas okopējo struktūru ietekmē un tādējādi pastiprinās nacionālistu pretenzijas globālistiem.

Vispirms eiropiešiem ir jātiek skaidrībā par savu vienotās Eiropas interpretāciju, ar tās nākotnes vīziju. Interesanti, vai viņi to spēj? Vai viņi vispār izprot, ko viņi būvē? Ne globālistiski noskaņotā elites daļa, kas atklāti aicina atteikties no nacionālā par labu eiropeiskajam (kāpēc tad ne cilvēciskajam?), bet gan vienkāršie eiropieši?

Nesen publicētie sabiedriskā viedokļa aptaujas rezultāti sniedz atbildi uz šo jautājumu. Eiropiešiem (kompānija Ipsos organizēja aptauju pēc franču Žana Žoresa fonda un vāciešu Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma astoņās valstīs, kurās dzīvo ¾ visu ES iedzīvotāju) jautāja tikai par suverenitāti, tomēr ar to pietiek, lai aptvertu, cik atšķirīgs ir noskaņojums.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Patiesībā aptaujas rezultāti apstiprina, ka pašreizējā ES ir izdevīga vāciešiem un viņus tā apmierina. Tāpēc vācieši ir apmierināti, bet franči un itāļi – ne. 57% vāciešu uzskata, ka ES ir suverēna, bet 64% francūžu viņiem nepiekrīt, lai arī pat suverenitātes jēdziens abām valstīm būtiski atšķiras: vāciešiem tā ir "neatkarība", bet francūžiem – "karaļa vara un spēks". Nav nekāds brīnums, ka lielākā daļa francūžu terminu "suverenitāte" uzskata par novecojušu, tomēr pie tam viņi (tāpat kā itāļi, kuru viedoklis ļoti līdzināš francūžu domām) uzskata, ka vispār nav pieļaujams vārdu "suverenitāte" un "Eiropa" lietojums kopā. Tātad, viņi nesaprot, kas tā tāda – "Eiropas suverenitāte", kam bija veltīta aptauja. Kaut ko labu tajā saskata 41% francūžu un 63% vāciešu.

Tātad lielākā daļa vāciešu sevi saista ar Eiropu un jēdzienu "suverenitāte" paceļ Eiropas līmenī, bet lielākajai daļai francūžu, itāļu (un spāņu) suverenitāte vēl joprojām ir nacionālā līmenī. Skaidrs, ka viņi ir neapmierināti ar pašreizējo ES, uzskata to par nepietiekami suverēnu: nepietiek ar to, ka ES patiesībā nav ģeopolitiski suverēna, tas piedevām vēl ir vācu projekts.

Jāpiebilst, ka paši vācieši pie tam pārsteidzošā kārtā (ņemot vērā cita aptaujas, piemēram, par attieksmi pret ASV) uzskata, ka ES ir patstāvīga un ignorē tās ierobežoto suverenitāti ārpolitikā. Šķiet, lielākajai daļai vācu sabiedrības eirointegrācija aizvieto cīņu par nacionālo suverenitāti. Tātad vācieši nolēmuši atbrīvoties no amerikāņiem (tādi vēlmi demonstrē visas aptaujas) ne VFR formātā, bet gan uzreiz – visas savas ES formātā.

Amizanti, ka Austrumeiropas valstis (aptaujā piedalījās poļi, rumāņi un lietuvieši) šajā zīņā kļuva pat "vāciskākas" nekā paši vācieši – viņu vidū ir visvairāk to, kuri tagadējo ES uzskata par suverēnu: 65, 63 un 56 procenti atbilstoši. Kāds kontrasts ar 36% Francijā.

Pagaidām vāciešiem izdodas noturēt Eiropu sev apkārt – Brexit nāks par labu vācu eirointegrācijas plāniem. Tomēr skaidrs, ka anglosakši centīsies kontrolēt stāvokli un darīs visu iespējamo, lai vienotā Eiropa ne tikai būtu uzticama atlantisko Rietumu daļa, bet arī savaldītu Vācijas nostiprināšanos un šim nolūkam izmantos ar Berlīni neapmierinātās valstis. Savukārt vācieši pievērsīsies plaisām eiroskeptiķu un nacionālo valdību starpā, kā arī atbalstīs tālākas eirointegrācijas ideju eiropiešu vidū – atbildot uz jautājumu par to, vai Eiropas suverenitāti vajadzētu pastiprināt, 73% aptaujāto teica "jā", pie tam šajā ziņā ar vāciešiem vienisprātis bija pat francūži un itāļi. Jā, viņu domas par vienotu Eiropu atšķiras, it īpaši par tās iekšējo struktūru un spēku līdzsvaru starp ES un nacionālajām valdībām, tomēr viņi vēlas to redzēt patstāvīgu starptautiskajās attiecībās. Ko tas nozīmē Krievijai?

To, ka galvenā cīņa par Eiropu rit tās iekšienē, tāpat kā pagaidām vēl vienoto Rietumu iekšienē. Kāds no trim Eiropas nākotnes variantiem: aizvien centralizētāka ES kā Rietumu daļa, suvereēna ES vai daļējs ES sairums (integrācijas vājināšanās) – īstenosies vidējā perspektīvā? Tas ir atkarīgs no pašiem eiropiešiem, pareizāk sakot, no cīņas iznākuma elites aprindās.

Krievijai neizdevīgs ir vienīgi pirmais variants, un tas ir vienīgais, kura īstenošanai jāuztur maksimāla konfrontācija Krievijas un Eiropas attiecībās. Tā nav vajadzīga nevienai no pusēm, taču Krievija nemaz necenšas vairot spriedzi un saraut attiecības, pie tam nekāds trešais spēks nevar ietekmēt tās pozīciju. Toties eiropiešiem gan nāksies pieņemt lēmumu par savu suverenitātes interpretāciju un – pats galvenais – vēlmi kļūt suverēniem.

0
Tagi:
nacionālisms, integrācija, Eiropas Padome, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām