Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
(atjaunots 12:29 09.02.2021)
Vašingtona tā aizrāvusies ar sankcijām, ka riskē pati ar savas valūtas dominējošo stāvokli. Šim aspektam uzmanību pievērsis arī Kongress. Pasaule aktīvi atbrīvojas no dolāra atkarības. Pāreja pie norēķiniem alternatīvās naudas vienībās negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku, portālā RIA Novosti konstatēja Natālija Dembinska.
Globālais tirāns
ASV satinušas visu planētu sankciju tīklā – patlaban spēkā ir aptuveni astoņi tūkstoši pret citām valstīm vērstu ekonomisko ierobežojumu, un saraksts pastāvīgi papildinās. Vašingtona var diktēt noteikumus pēc sirds patikas, jo dolārs ir pasaules ekonomikas galvenā valūta.
ASV naudas vienība tiek izmantota vairāk nekā 70% transakciju. Dolārs tiek brīvi pārdots un konvertēts, valdība uz to nereaģē, pie tam ASV ekonomika vēl joprojām tiek uzskatīta par stabilu, atvērtu un lielāko pasaulē. Tas ļauj Baltajam namam aizliegt fiziskajām personām un amerikāņu uzņēmumiem sadarboties ar tiem, kuri Vašingtonai nepatīk, un piedraudēt tirgus dalībniekiem ar eksteritoriālām sankcijām.
Atbildes reakcija
Tomēr tā nevar vilkties bezgalīgi. Pasaulei ir visi instrumenti, lai vājinātu atkarību no dolāra, konstatējis ASV Kongresa pētījumu dienests savā nesenajā pārskatā.
Dokumenta autori uzsver, ka sankcijas sagādā ekonomiskus zaudējumus pašām Savienotajām Valstīm, jo ierobežo komercdarījumus, ko varētu noslēgt amerikāņu fiziskās un juridiskās personas. Pie tam iespējama arī diskriminēto valstu atbildes reakcija. Kā piemērs minēts Krievijas ieviestais lauksaimniecības produkcijas importa aizliegums.
Apskata autori atzīmēja: ilgus gadu desmitus amerikāņu valūta plaši izmantota starptautiskajās transakcijās. Tas ir izdevīgi ASV. Vēl vairāk, Baltais nams aizvien biežāk paļaujas uz dolāru ārpolitisku mērķu sasniegšanai. Piemēram, lai apgrūtinātu piekļuvi finanšu tirgiem Krievijai, Irānai, Venecuēlai.
Ķīnas variants
Šo valstu pāreja pie norēķiniem aternatīvās valūtās negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku un kaitēs dolāra statusa, konstatē eksperti. Patiesībā tas notiek jau pašlaik.
Pēdējos gados dolāra pozīcijas konsekventi "šūpo" juaņa. No 2016. gada Ķīnas naudas vienība ir SVF rezerves valūta. Tādu godu jaunattīstības valsts izpelnījusies pirmo reizi. Pēc tam Pekina iniciēja nākotnes naftas darījumu tirdzniecību Šanhajas biržā juaņās – plašās integrācijas programmas "Viena josla – viens ceļš" ietvaros.
Tomēr juaņa daļa pasaules transakcijās vēl aizvien nav liela. Šķēršļi ekspansijai ir acīmredzami – nav brīvas konvertācijas, nestabilitāte, nepārskatāma finansiālā situācija gan valsts, gan privātā parāda aspektā.
Tagad parādījusies arī digitālā juaņa. Lielākā daļa ekonomistu ir vienisprātis: valsts kriptovalūta itin labi spēj konkurēt ar dolāru, jo ļauj īstenot darījumus operatīvāk nekā novecojošās maksājumu sistēmas SWIFT un CHIPS (ar to starpniecību amerikāņi kontrolē starptautiskās transakcijas). Kriptojuaņa noderēs arī projektā "Viena josla – viens ceļš". Norēķini digitālajā valūtā pasargās no Vašingtonas sankcijām.
Aiziešana no dolāra
Savukārt Krievijā transakcijas dolāros ar BRICS valstīm 2019. gadā saruka no 73% līdz 49%. Pārsvarā par to jāpateicas eiro (23%). Pieauguši norēķini rubļos – no 8% līdz 14%. Pie tam ar Indiju – Maskavas otro lielāko tirdzniecības partneri BRICS pēc Ķīnas – šis rādītājs pārsniedzis 50%.
Ar Ķīnu norēķini nacionālajās valūtās sasniedz 25%, septiņu gadu laikā auguši desmitkārt. Tā ir Krievijas ekonomikas dedolarizācijas stratēģijas daļa un darbs ar mērķi celt noturību pret sankcijām.
Maskava un Pekina plānveidīgi izsvītro dolāru no divpusējās tirdzniecības. Jau 2014. gadā puses parakstīja swap-vienošanos par 150 miljardiem juaņu (24,5 miljardiem dolāru) uz trim gadiem, kas pavēra savstarpēju piekļuvi nacionālajām valūtām bez nepieciešamības iegādāties to atvērtajā tirgū. 2015. gadā gandrīz visi darījumi vēl bija dolāros, bet 2019. gadā – tikai puse.
Līdzīga ir arī situācija ar eirozonu: 2019. gadā eiro pirmo reizi apsteidza dolāru (42% pret 38%). Tā ir visā pasaulē vērojama tendence un Eiropas Savienības nopelns, kas pretojas ASV eksteritoriālajām sankcijām.
Sistēma pārveidojas
2019. gadā Francija, Vācija un Lielbritānija izstrādāja instrumentu INSTEX – īpašu mehānismu, kura mērķis ir vienkāršot likumīgās komerciālās transakcijas starp Eiropas ekonomiskajiem spēles dalībniekiem un Irānu. Vēlāk tam pievienojās Beļģija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
Pēc būtības, instruments dāvā ES valstīm iespēju tirgoties ar Teherānu, ignorējot ASV finanšu sistēmu un neradot Vašingtonas atbildes reakciju. Lai izvairītos no reāla naudas apgrozījuma starp Irānu un Eiropu (to Vašingtona varētu izmantot, lai attaisnotu sankcijas), INSTEX licis lietā kredīta punktus.
Eiropas Komisija izstrādājusi provizorisku plānu dolāra atkarības mazināšanai. Ekonomisti plāno nominēt eiro līgumus par dažādu preču piegādi, kā arī pārskatīt un vajadzības gadījumā grozīt normas, kas saistītas ar galvenajiem finansiālajiem orientieriem. Turklāt kontrolējošajām iestādēm tiks piešķirtas tiesības bloķēt ārvalstu kompāniju mēģinājumus pārņemt Eiropas firmas.
Eiro turpina bīdīt malā dolāru. Pasaules banka prognozē, ka galu galā amerikāņu naudas vienība zaudēs īpašo statusu pasaules finanšu sistēmā. To aizvietos sistēma no eiro, dolāra un, domājams, juaņas.
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
(atjaunots 11:42 08.05.2021)
Vakcinācijas sertifikātu sistēmas testēšanā iesaistītas tikai atsevišķas ES dalībvalstis. RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Eiropas Savienība gatavojas Covid-19 sertifikātu ieviešanai divos virzienos: līdz ar sarunām par likumdošanas saskaņošanu notiek darbs pie attiecīgās tehniskās sistēmas palaišanas. Tās ietvaros jau 10. maijā dažās valstīs startēs Covid-19 sertifikātu pilottestēšana, vēsta RIA Novosti.
"Es varu jums pateikt, ka līdz ar Eiropas Komisijas sarunām ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek tehniskais darbs, kura ietvaros jau pirmdien 19 valstīs sāksies sertifikātu sistēmas tehniskā pilottestēšana," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Tā kā tehniskajā testēšanā tiks iesaistītas divas trešdaļas Eiropas Savienības valstu, faktiskā sertifikātu palaišana neaizņems ilgu laiku un var tikt pabeigta jūnijā, paziņoja EK pārstāvis.
17. martā Eiropas Komisija iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas sertifikātu, kurā būs noradīta informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Pēc ES ieceres, šādi sertifikāti palīdzēs novērst diskrimināciju un ļaus paātrināt atgriešanos pie iedzīvotāju normālas pārvietošanās starp Eiropas Savienības valstīm.
EK priekšlikumam par Covid-19 vakcinēšanas sertifikātiem jābūt saskaņotam ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. 14. aprīlī digitālā Covid-sertifikāta projekts izgājis pirmo saskaņošanas posmu ES Padomē. Plānots, ka pēc ieviešanas sertifikāts darbosies visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Brisele apgalvo, ka sistēma būs atvērta savstarpējai atzīšanai pasaules līmenī.
Tagi:
Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.
"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.
Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.
"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.
Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.
Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.
Neproti valodu – nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.
Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.
Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.
"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.
Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.
"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.
"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.
Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.