Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni

75
(atjaunots 12:29 09.02.2021)
Vašingtona tā aizrāvusies ar sankcijām, ka riskē pati ar savas valūtas dominējošo stāvokli. Šim aspektam uzmanību pievērsis arī Kongress.

Pasaule aktīvi atbrīvojas no dolāra atkarības. Pāreja pie norēķiniem alternatīvās naudas vienībās negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku, portālā RIA Novosti konstatēja Natālija Dembinska.

Globālais tirāns

ASV satinušas visu planētu sankciju tīklā – patlaban spēkā ir aptuveni astoņi tūkstoši pret citām valstīm vērstu ekonomisko ierobežojumu, un saraksts pastāvīgi papildinās. Vašingtona var diktēt noteikumus pēc sirds patikas, jo dolārs ir pasaules ekonomikas galvenā valūta.

ASV naudas vienība tiek izmantota vairāk nekā 70% transakciju. Dolārs tiek brīvi pārdots un konvertēts, valdība uz to nereaģē, pie tam ASV ekonomika vēl joprojām tiek uzskatīta par stabilu, atvērtu un lielāko pasaulē. Tas ļauj Baltajam namam aizliegt fiziskajām personām un amerikāņu uzņēmumiem sadarboties ar tiem, kuri Vašingtonai nepatīk, un piedraudēt tirgus dalībniekiem ar eksteritoriālām sankcijām.

Atbildes reakcija

Tomēr tā nevar vilkties bezgalīgi. Pasaulei ir visi instrumenti, lai vājinātu atkarību no dolāra, konstatējis ASV Kongresa pētījumu dienests savā nesenajā pārskatā.

Dokumenta autori uzsver, ka sankcijas sagādā ekonomiskus zaudējumus pašām Savienotajām Valstīm, jo ierobežo komercdarījumus, ko varētu noslēgt amerikāņu fiziskās un juridiskās personas. Pie tam iespējama arī diskriminēto valstu atbildes reakcija. Kā piemērs minēts Krievijas ieviestais lauksaimniecības produkcijas importa aizliegums.

Apskata autori atzīmēja: ilgus gadu desmitus amerikāņu valūta plaši izmantota starptautiskajās transakcijās. Tas ir izdevīgi ASV. Vēl vairāk, Baltais nams aizvien biežāk paļaujas uz dolāru ārpolitisku mērķu sasniegšanai. Piemēram, lai apgrūtinātu piekļuvi finanšu tirgiem Krievijai, Irānai, Venecuēlai.

Ķīnas variants

Šo valstu pāreja pie norēķiniem aternatīvās valūtās negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku un kaitēs dolāra statusa, konstatē eksperti. Patiesībā tas notiek jau pašlaik.

ASV Finanšu ministrijas ēka
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēdējos gados dolāra pozīcijas konsekventi "šūpo" juaņa. No 2016. gada Ķīnas naudas vienība ir SVF rezerves valūta. Tādu godu jaunattīstības valsts izpelnījusies pirmo reizi. Pēc tam Pekina iniciēja nākotnes naftas darījumu tirdzniecību Šanhajas biržā juaņās – plašās integrācijas programmas "Viena josla – viens ceļš" ietvaros.

Tomēr juaņa daļa pasaules transakcijās vēl aizvien nav liela. Šķēršļi ekspansijai ir acīmredzami – nav brīvas konvertācijas, nestabilitāte, nepārskatāma finansiālā situācija gan valsts, gan privātā parāda aspektā.

Tagad parādījusies arī digitālā juaņa. Lielākā daļa ekonomistu ir vienisprātis: valsts kriptovalūta itin labi spēj konkurēt ar dolāru, jo ļauj īstenot darījumus operatīvāk nekā novecojošās maksājumu sistēmas SWIFT un CHIPS (ar to starpniecību amerikāņi kontrolē starptautiskās transakcijas). Kriptojuaņa noderēs arī projektā "Viena josla – viens ceļš". Norēķini digitālajā valūtā pasargās no Vašingtonas sankcijām.

Aiziešana no dolāra

Savukārt Krievijā transakcijas dolāros ar BRICS valstīm 2019. gadā saruka no 73% līdz 49%. Pārsvarā par to jāpateicas eiro (23%). Pieauguši norēķini rubļos – no 8% līdz 14%. Pie tam ar Indiju – Maskavas otro lielāko tirdzniecības partneri BRICS pēc Ķīnas – šis rādītājs pārsniedzis 50%.

Ar Ķīnu norēķini nacionālajās valūtās sasniedz 25%, septiņu gadu laikā auguši desmitkārt. Tā ir Krievijas ekonomikas dedolarizācijas stratēģijas daļa un darbs ar mērķi celt noturību pret sankcijām.

Maskava un Pekina plānveidīgi izsvītro dolāru no divpusējās tirdzniecības. Jau 2014. gadā puses parakstīja swap-vienošanos par 150 miljardiem juaņu (24,5 miljardiem dolāru) uz trim gadiem, kas pavēra savstarpēju piekļuvi nacionālajām valūtām bez nepieciešamības iegādāties to atvērtajā tirgū. 2015. gadā gandrīz visi darījumi vēl bija dolāros, bet 2019. gadā – tikai puse.

Līdzīga ir arī situācija ar eirozonu: 2019. gadā eiro pirmo reizi apsteidza dolāru (42% pret 38%). Tā ir visā pasaulē vērojama tendence un Eiropas Savienības nopelns, kas pretojas ASV eksteritoriālajām sankcijām.

Sistēma pārveidojas

2019. gadā Francija, Vācija un Lielbritānija izstrādāja instrumentu INSTEX – īpašu mehānismu, kura mērķis ir vienkāršot likumīgās komerciālās transakcijas starp Eiropas ekonomiskajiem spēles dalībniekiem un Irānu. Vēlāk tam pievienojās Beļģija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Zviedrija.

Pēc būtības, instruments dāvā ES valstīm iespēju tirgoties ar Teherānu, ignorējot ASV finanšu sistēmu un neradot Vašingtonas atbildes reakciju. Lai izvairītos no reāla naudas apgrozījuma starp Irānu un Eiropu (to Vašingtona varētu izmantot, lai attaisnotu sankcijas), INSTEX licis lietā kredīta punktus.

Eiropas Komisija izstrādājusi provizorisku plānu dolāra atkarības mazināšanai. Ekonomisti plāno nominēt eiro līgumus par dažādu preču piegādi, kā arī pārskatīt un vajadzības gadījumā grozīt normas, kas saistītas ar galvenajiem finansiālajiem orientieriem. Turklāt kontrolējošajām iestādēm tiks piešķirtas tiesības bloķēt ārvalstu kompāniju mēģinājumus pārņemt Eiropas firmas.

Eiro turpina bīdīt malā dolāru. Pasaules banka prognozē, ka galu galā amerikāņu naudas vienība zaudēs īpašo statusu pasaules finanšu sistēmā. To aizvietos sistēma no eiro, dolāra un, domājams, juaņas.

75
Tagi:
dolārs, ekonomika, ASV
Pēc temata
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Krievija atzīta par otru spēcīgāko perspektīvo ekonomiku
NATO samits Varšavā, foto no arhīva

Polijas prese garantējusi Krievijai panākumus karā ar NATO

25
(atjaunots 14:53 28.02.2021)
Žurnālisti Polijā "izvilkuši" "Maskavas nāvējošo ieroci" un aprakstījuši, kā noslēgsies hipotētiskais Krievijas un NATO bruņotais konflikts.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabals – Krievijas eksklāvs, kas nonācis Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas ielenkumā, bieži vien kļūst par gardu kumosiņu dažādu ekspertu pārdomās par to, kas notiks, ja rīt sāksies karš. Iepriekš amerikāņu izdevumā Overt Defence tika publicēts apraksts par to, kā varētu izvērsties notikumi, ja NATO izlems uzbrukt Kaļiņingradai.

Eksperti no ASV hipotētiskā kara scenārijā uz hipotētiskās uzvaras altāra likuši Poliju. It kā tieši no turienes bruņotajiem spēkiem vajadzēs neitralizēt Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander", lai nedotu Maskavai iespēju sākt "ierobežotu kodolkaru". Eksperti savā plānā balstījās uz ASV Jūras kara analītiskā centra datiem. Pēc viņu domām, arī Polijai nāksies "katram gadījumam" meklēt iespējas, kā neitralizēt Krievijas PGA sistēmas S-400, kas pārklāj lielāko daļu gaisa telpas un neļaus NATO spēkiem sniegt atbalstu no gaisa.

Acīmredzot, poļu eksperti nolēmuši pārdomāt tādu perspektīvu, un izdevums Gazeta Polska ķēries pie jautājuma no otras puses, pastāstīja RIA Novosti.

Gazeta Polska apgalvo, ka Krievija "neizslēdz iespēju pielietot pašu nāvējošāko ieroci", lai neitralizētu alianses austrumu flangā dislocētos spēkus.

Maskava it kā uzbrukšot no Kaļiņingradas. Tikai, norāda Gazeta Polska žurnālisti, "stratēģiskais stāvoklis un daudzveidīgais tur dislocētais bruņojums garantētu Krievijai panākumus hipotētiskā kara pirmajās stundās".

Aizsardzība, taču ne uzbrukums

Krievijas uzvara Polijas izdevuma vīzijā, protams, izskatās iespaidīgi. Tomēr ir viena nianse – Maskava jau ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij. Savukārt Rietumu politiķu prātos klaiņojošās idejas par kodolkaru ar Krieviju Maskava uzskata par absolūti neveselīgām.

Taču Krievija nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies. Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju korporācijas "Vimpel" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja: Krievijas raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi ir noslēgti.

Krievijas RUBS apstrādā trajektoriju datus, lai sastādītu brīdinājumus par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, informāciju Maskavas PRA sistēmas vajadzībām, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban dežūras režīmā ir septiņas RUBS: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.

25
Tagi:
Krievija, Polija, NATO, ASV
Pēc temata
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi
The National Interest: kara gadījumā Krievija saraus NATO gabalos
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

26
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

26
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

0
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs