RĪGA, 4. februāris – Sputnik. Krievijai izdevies pārsteigt rietumvalstis, izstrādājot vakcīnu "Sputnik V" koronavīrusa profilaksei, stāstīja vācu avīze Die Welt.
Raksta autors Žaks Šusters pastāstīja – pēc viņa domām, Krievijai "izdevies pārsteigt" Rietumus pirmo reizi kopš 1957. gada, kad visa pasaule sekoja tam, kā PSRS palaiž kosmosā pirmo mākslīgo Zemes pavadoni.
"Kopš tā laika Krievija ne ar ko nespēja pārsteigt Rietumus no tehniskā viedokļa. Tikai tirgū ātri nonākusī vakcīna pret koronavīrusu parādīja: šķiet, Krievija ir kaut kas vairāk nekā "Augšvolta ar raķetēm" (tas ir Helmuta Šmita izteikums par PSRS – red.)," žurnālista stāstīto citēja RIA Novosti.
Šusters atgādināja arī to, ka autoritatīvais zinātniskais izdevums Lancet apstiprināja "Sputnik V" augsto efektivitāti – tas attaisno Krievijas valdības lēmumu sākt izmantot preparātu pirms bija publicēti visi dati.
Izdevums "Carjgrad" informēja, ka žurnāls The Lancet 2. februārī publicēja pret Covid-19 paredzētās vakcīnas "Sputnik V" klīnisko izmēģinājumu III fāzes rezultātus. Eksperti konstatēja, ka preparāts ir izcili efektīvs – līdz 91,6%.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu Covid-19 profilaksei pasaulē, ko izstrādāja Gamaleja EMZPC sadarbībā ar Krievijas tiešo investīciju fondu. Vakcīna "Gam-Kovid-Vak" saņēma preces nosaukumu "Sputnik V". Preparāts izstrādāts uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas un paredz divu komponentu injekcijas ar trīs nedēļas ilgu starpposmu. Preparāta galvenā priekšrocība ir tā efektivitāte un ilgtermiņa negatīvu blakus parādību trūkums. Preparāti uz cilvēka adenovīrusa bāzes tiek plaši pielietoti jau vairāk nekā 50 gadus. Patlaban vakcīna "Sputnik V" reģistrēta Krievijā, Baltkrievijā, Argentīnā, Bolīvijā, Serbijā, Alžīrā, Palestīnā, Venecuēlā, Paragvajā, Turkmenistānā, Ungārijā, AAE, Irānā, Gvinejā un Tunisijā.
Iepriekš radio Sputnik stāstīja, ka Vācijā rit diskusija par "Sputnik V" pielietošanas perspektīvām ES.
RĪGA, 6. marts — Sputnik. ASV un Lielbritānija apspriež iespējas ieviest tālākas sankcijas pret Krieviju "par ķīmisko ieroču pielietošanas aizlieguma pārkāpumu", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Bloomberg.
Pēc aģentūras informācijas avotu domām, ASV prezidents Džo Baidens varētu izskatīt tādu "ekstremālu soli", kā ierobežojumus pret Krievijas valsts parādu.
Pie tam apgalvots, ka Savienoto Valstu līderis par tādu soli izšķirsies tikai gadījumā, ja Krievija "atkal pārkāps ķīmisko ieroču pielietošanas aizliegumu". Saskaņā ar aģentūras rīcībā esošajiem datiem, ASV to, domājams, darīs sadarbībā ar Eiropu.
Informācijas avoti vēsta, ka cita starpā tiek apspriestas iespējas ieviest sankcijas pret "Krievijas oligarhiem". Šiem nolūkiem Vašingtona varētu izmantot "Magņitska aktu", kas ļauj ieviest ierobežojumus pret personām, kas, pēc ASV varasiestāžu domām, ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai korupciju.
Otrdien Eiropas Savienība pirmo reizi ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem pret četriem Krievijas pilsoņiem par Alekseja Navaļnija arestu. ASV Eiropas pēdās ziņoja, ka pret Krieviju vērstas sankcijas. Sarakstā iekļautas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Piedevām amerikāņu sankcijas būs vērstas pret konkrētām personām un organizācijām, iekļaus eksporta un vīzu ierobežojumus.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskavas reakcija pēc ASV iespējamām sankcijām pret Krieviju būs viennozīmīga. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka Kremlis ir pārliecināts: sankciju politika pret Krieviju savus mērķus nesasniedz.
RĪGA, 5. marts – Sputnik. Ukrainas koncerna "Naftogaz" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koboļevs atklāja, ka Ukraina esot gatava scenārijam, kas paredz topošā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ekspluatācijas sākumu. Viņš apstiprināja, ka pēc cauruļvada darbības sākuma Ukraina "atvadīsies" no tranzīta ienākumiem, taču gāzes deficīts nav gaidāms, pateicoties pazemes glabātavām, kā arī "pilnajai integrācijai Eiropas gāzes transporta sistēmā".
Ukrainas reakcija uz "Ziemeļu straumi 2" pat ārkārtīgi pretrunīgās retorikas apstākļos joprojām ir naidīga, radio Sputnik ēterā konstatēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.
"Vispirms Kijeva stāstīja, ka līdz ar "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumu Ukrainai draud bojāeja. Tagad viņi stāsta, ka sagatavojušies "Ziemeļu straumei 2". Ja salīdzināsim abus paziņojumus, iznāks, ka viņi ir sagatavojušies Ukrainas bojāejai," norādīja Koltašovs.
Viņš uzsvēra, ka visi šie izteikumi skan vienkārši absurdi – skaidrs, ka Ukrainas viedoklis par "Ziemeļu straumi 2" nav mainījies.
"Tā ir naidīga un pilnībā sakrīt ar Valsts departamenta viedokli, taču paši Kijevas izteikumi šajā jautājumā ir pretrunīgi un dīvaini. Kam Ukraina ir sagatavojusies? Tam, ka nonāks apstākļos, kuros tai nāksies citādi izturēties pret Krieviju? Tiklīdz sāksies gāzes sūknēšana uz Eiropu pa abām "Ziemeļu straumēm", apejot Ukrainu, Maskavas argumenti strīdā par gāzes tranzīta tarifiem kļūs stingrāki. Vai tam viņi ir sagatavojušies?" taujāja Koltašovs.
Krievijas koncerns "Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām izbūvē divus gāzes cauruļvadus līdzās ekspluatējamajai "Ziemeļu straumei". Krievija uzsver, ka "Ziemeļu straume 2" ir tīri ekonomisks projekts, kas ļaus uzlabot gāzes apgādi patērētājiem Eiropā, pateicoties degvielas piegādes maršrutu diversifikācijai.
Taču ASV, Ukraina, Polija un Baltijas valstis uzskata, ka tas ir Krievijas ietekmes izplatības instruments un cenšas projektu kavēt. Tā īstenošana jau tika apturēta 2019. gada nogalē ASV sankciju draudu dēļ, vēlāk Valsts departaments ziņoja par iespējamu ierobežojumu paplašināšanu. Berlīne uzsvēra, ka apņēmusies panākt projekta īstenošanu. Kremlis norādīja, ka Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas nav pieļaujamas, un apliecināja, – "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.
"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.
Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.