Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju

486
(atjaunots 15:33 03.02.2021)
Nesen ES pieņēma ilgi gaidīto septiņgadu budžetu, taču Latvijai no tā nav ne silts, ne auksts, jo tas aprēķināts, ņemot vērā Eiropas lielvalstu milzīgo korporāciju vajadzības, nevis vienkāršos lauksaimniekus un uzņēmējus, kuri visu zaudējuši pandēmijā.

RĪGA, 3. februāris — Sputnik, Jegēņijs Ļeškovskis. No eirobudžeta sadales viedokļa Latvijai šis būs jau trešais periods ES. Tagad vienkāršajiem pilsoņiem no gada gadā valsts dalība ES stāvokli tikai pasliktinās: notiek tas, par ko jau sen skaļi brīdināja, piemēram, "Centra partijas" līderis, Latvijas nākotnes institūta vadītājs, pazīstamais politologs Normunds Grostiņš.

Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar Grostiņa kungu, lai uzzinātu, kāds ir viņa viedoklis par tagadējām izmaiņām Eiropas Savienības pozīcijā. Lūk, ko viņš pastāstīja:

"Tagad ES ieviesīs jau papildu tiešos nodokļus, piemēram, pagaidām – par plastmasas taru, un šī nauda ieripos pa taisno ES kasē. Agrāk taču Latvija pati iekasēja dažādus nodokļus no saviem iedzīvotājiem, bet pēc tam no tiem veidoja iemaksas ES budžetā. Tagad līdztekus šīm iemaksām Latvijai būs jāmaksā arī tiešie nodokļi ES kasē, bet pēc tam par šo naudu, tāpat kā agrāk, uzturēs bezgalīgi lielu eirobirokrātu (eirodeputātu, viņu palīgu, padomnieku un tā tālāk) ordu un vēl daudz ko, piemēram, vāks naudu "demokrātijas atbalstam" tādās valstīs kā Baltkrievija ar viņas Tihanovsku (viņai taču naudu dod no mūsu maciņiem, piemēram, nekārtību celšanai dzimtajā valstī un troksni medijos ārzemēs) un Ukraina," pastāstīja Grostiņš.

Plastmasas taras nodoklis

Politolgs atzīmēja: tagad jau skaidri zināms, ka būs papildu tiešais nodoklis plastmasas tarai, tomēr pagaidām detaļas netiek atklātas. Apgalvo, ka sākumā tas nebūs liels. Acīmredzot, vēlāk tas pieaugs.

"Tādas lietas vēsturē jau zināmas, piemēram, ar ienākumu nodokli: vispirms tas bija mazītiņš, 2%, un tika aplēsts tikai cilvēkiem ar ienākumiem virs vidējā, bet vēlāk pieauga līdz 20%, un to jau maksā visi. Patiesībā to zina tikai retais no ES vienkāršajiem iedzīvotājiem, tāpat tā to, ka tagad ES tiešajos nodokļos saņem 75% no muitas nodevām par pārvadājumiem no citām valstīm uz ES. Starp citu, agrāk muitas nodevu nodoklis bija viens – valsts nodevas. Tagas būs vēl papildu nodoklis – tiešais, no Latvijas ES budžetā (arī par to, kāds tas būs un kā veidosies, Eiropa pagaidām nestāsta, kā parasti, klusēs līdz pēdējam, katram gadījumam)," paskaidroja Grostiņš.

Politologs ar nožēlu uzsvēra, ka neviens Latvijā un aiz tās robežām nepūlas aizsargāt vienkāršo cilvēku intereses.

"Kā parasti, Latvija pat balsi nepacēla, kad tai pieprasīja pievilkt siksnu ciešāk un maksāt ragā, atkal klusēdama visam piekrita: ak, gribat vēl vairāk ņemt no mūsu cilvēku kabatām. Lūdzu. Tāda bija Latvijas eirodeputātu – Ušakova, Ījāba pozīcija, kuri savulaik apsolīja aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses Eiropā. Bet tagad viņi runā vairs tikai par homoseksuālistu interešu aizsardzību. Bet par to neviens nez kāpēc nerunā valsts telekanālos. Dīvaini, vai ne?" konstatēja Grostiņš.

Inflācija "ar mīlestību no Eiropas"

Politologs ir pārliecināts: arī vakcinācija Latvijā neizkustēsies no vietas.

"Tāpat būs ar vakcīnām – Latvija sagremos visu, ko tai pabāzīs, pie tam bez mazākajiem iebildumiem, pat nepadomās, ka varbūt vajadzētu vismaz ieminēties par to, ka labāk ņemt Ķīnas vai Krievijas vakcīnas, nevis Pfizer, no kuras teju vai katru dienu cilvēki mirst dažādās valstīs (ziņas par to saņemu regulāri). Grūti ir arī ar naudu, ko piešķirs no koronavīrusa visvairāk cietušajām valstīm. Tāpat vien drukāt naudu (pareizāk sakot, pat neizšķiest tai papīru, pavairot elektroniski, ievadīt zināmu ciparu datorā un pārskaitīt uz bankām), kas ne ar ko nav nodrošināta, un iemest to kādas valsts ekonomikā ir ļoti bīstami, jo tas sasilda inflāciju," uzskata Grostiņš.

Navaļnijs pusdienām

Politologs atzīmēja, ka Eiropa vēl joprojām nav līdz galam vienojusies, pēc kāda principa piešķirs naudu valstīm. Pēc viņa domām, Latvijā, tāpat kā visā savienībā ES naudas iepludinājumu rezultātā var būtiski pieaugt inflācijas līmenis.

"Tomēr strauju naudas manipulāciju rezultātā finanšu sistēmas stabilitāte ne tikai Latvijā, bet arī visā ES ar tās vienoto eiro, tagad ir ļoti apšaubāma. Visai drīz visu Eiropu var noklāt spēcīgs ekonomiskās krīzes vilnis, pie tam reģions vēl nav atguvies no iepriekšējiem finansiālajiem triecieniem. Ir pamats apgalvot, ka vispirms Eiropā sāks strauji augt produktu cenas. Latviju par to jau brīdināja analītiķi, tikai tā negribēja klausīties. Piemēram, Lukašenko uzklausīja ekonomistu prognozes un izdarīja visu, lai viņa valstī būtu maksimāla produktu drošība. Bet Latvijā prezidents, kā zināms, nav Lukašenko, bet gan Levits, tāpēc te nekas labs nav gaidāms. Te ne valdība, ne prezidents līdz šim nav pat apsprieduši produktu drošības jautājumu, acīmredzot, visi gaida, kad jautājums patiešām kļūs ass. Latvijā visa valdība rūpējas nevis par pārtikas drošību, bet gan par Navaļniju Krievijā – neapšaubāmi, visiem valsts iedzīvotājiem tas ir daudz svarīgāk, tāpat kā Tihanovskas liktenis, kura Lietuvā sēž pilnā pansijā. Mūsu kaimiņvalstis redz, kas te notiek, un, protams, tas nenāk par labu tām pašām ekonomiskajām attiecībām," uzsvēra Grostiņš.

Politologs uzskata, ka ne Nils Ušakovs, ne Ivars Ījābs, uz kuriem daži cerēja, nedomās par savas dzimtenes likteni, viņus tagad uztrauc pavisam citi jautājumi.

"Ja jūs uzskatāt, ka Latvijas deputāti Briselē domā par kaut ko dzimtenei svarīgāku, jūs kļūdāties. Piemēram, tam pašam Nilam Ušakovam un Ivaram Ījābam, tāpat kā partijām "Saskaņa"un "Attīstībai/Par!" vairāk rūp attieksme pret homoseksuālistiem Eiropā, nekā normālu ekonomisko attiecību veidošana ar Krieviju un Baltkrieviju, lai celtu savas valsts pilsoņu labklājību," viņš atzīmēja.

Latvija Eiropas Savienībā – klusēšana klusuma jūrā

Pēc Grostiņa domām, politiķi Briselē ir labi iekārtojušies – saņem pieklājīgu naudu un neko nedara.

"Daudzi iedzīvotāji pat nesaprot, ko Eiropas Parlamentā dara turp deleģētie Latvijas politiķi, jo no tās puses skan klusēšana klusuma jūrā. Atbildēšu: viņi tur nedara neko, toties saņem visnotaļ pieklājīgu naudu. Viena eirodeputāta alga ir 8 tūkstoši eiro mēnesī, plus vēl 25 tūkstoši – palīgiem. Tomēr informāciju par to, ka viņi neko nedara, Latvijas mediji cītīgi noklusē, kā agrāk, piemēram, Rīgas dome darīja visu iespējamo, lai krievu medijos nenoplūstu ziņas, ka partija "Saskaņa" jau ilgus gadus saņem atbalstu no Eiropas homoseksuālistiem caur organizāciju "Varavīksnes roze" (Rainbow Rose, kur "varavīksne" ir seksuālo minoritāšu, bet "roze" – kreiso un liberāļu simbols) un kā partija stājusies šīs struktūras rindās. Tagad pēc tās pašas shēmas tiek noklusēta jau valsts mēroga informācija, ka Latvija no dalības ES cieš vienus vienīgus zaudējumus, bet labuma nav ne par mata tiesu. Zaudējumi: piemēram, vismaz miljardu eiro gadā Latvija zaudē caur negatīvo tirdzniecības bilanci, ņemot vērā dalību ES," atzīmēja politologs.

Tomēr, uzsvēra Grostiņš, dalība ES nes kaitējumu ne tikai Latvijai.

"Tie, kas veido finanšu plūsmu shēmas ES, izstrādājuši modeli, saskaņā ar kuru klusas un pasīvas valstis, tādas kā Latvija vispār gandrīz neko nedabū. Piemēram, izveidota atbilstoša līdzfinansējuma shēma – tāda, ka reti kurš ierindas fermeris vai sīks uzņēmējs var pareizi noformēt projektu līdzfinansējumam no ES budžeta, bet sava valsts neko nedod, atsaucoties uz caurumiem budžetā. Galu galā ES kliedz: re, nauda ir, speciāli priekš jums guļ, tikai noformējiet pareizi līdzfinansējuma dokumentus, un visu saņemsim. Ja jums tas neizdosies, tā nav mūsu problēma. Toties, kad kādam atkrīt tīrie graši, par to pēc tam stāsta visi valsts telekanāli, reklamē Eiropas dāsnumu un to, cik labi Latvijai ir ES. Vārdu sakot, viss ir ļoti labi pārdomāts: cilvēkiem ir jātic, ka ES viņiem dzīve ir šausmīgi priecīga, viņiem nav jādomā par to, ka viņi ar katru gadu kļūst aizvien nabagāki. Patiesībā bail pat apdomāt, cik daudz Latvija zaudējusi 20 gados ES, ja katru gadu valsts par tādu laimi maksāja un zaudēja vismaz vienu miljardu caur negatīvo tirdzniecības bilanci (tas nav noslēpums – visi dati ir, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes vietnē), kā arī pastāvīgajos kredītos ar procentiem," atgādināja Grostiņš.

Naudu – Eiropas armijai, nevis ekonomikas atjaunošanai

"Uz kāda tad īsti pamata Latvija pēkšņi sāks dzīvot labāk?" lauzīja galvu Grostiņš. Pēc viņa domām, to ir ļoti vienkārši aprēķināt, ņemot vērā to, ka tagad parādās papildu tiešie nodokļi un sarūk eirofondi.

"Mūsu valstij patiesībā vajadzētu savāk visus bijušos un esošos eirodeputātus un stingri painteresēties: ko viņi vispār 20 gadu laikā Eiropas Parlamentā paveikuši dzimtenes labā. Varu pateikt – neko labu nav paveikuši. Latvijas ekonomika, ņemot vērā naudu uz katru iedzīvotāju, katastrofāli atpaliek no jebkuras citas. Eiropas finansējums ir minimāls, toties, tiklīdz kaut kas notiek, pa valsts telekanāliem tūlīt sākas reklāma par to, cik labi Latvijai ir ES. Būtu labāk pamācījusies no Polijas, kā panākt savu ES. Polija nebaidās pat no tiešiem konfliktiem eirostruktūrās, lai panāktu maksimālu labumu dzimtajai valstij, bet Latvija klusē vai tūlīt visam piekrīt," skuma politologs.

Bet tagad pieņemts ES septiņgadu budžets, atzīmēja Grostiņš, un ierindas pilsoņiem Latvijā no vieglāk nebūs.

"Tāpat kā iepriekš, tas nav sociāls, tas paredzēts lielajām kompānijām, piemēram, tagad – aizsardzības kompleksā, pašlaik tas vajadzīgs "Eiropas armijas" formēšanai, pret ko kategoriski iebilst ASV ar savu NATO. Un visas runas par to, ka Eiropa piešķir lielu naudu sociālajais sfērai vai ekoloģijas un ekonomikas problēmu risināšanai – tās visas ir pļāpas. ES budžets tiek veidots atbilstoši lielo kompāniju un korporāciju vajadzībām, kā arī tādu lielvalstu, kā Vācijas un Francijas interesēm, bet Baltijas valstu intereses vispār netiek ņemtas vērā, kad šīspasaules varenie runā par viņu acīs nopietnām lietām. Arī šoreiz notiek tāpat. Ja mēs runājam par Eiropas armijas radīšanu tad ES budžets veidots saskaņā ar Eiropas ieroču korporāciju, nevi Baltijas uzņēmēju interesēm, kas pandēmijas laikā dažādo ierobežojumu rezultātā zaudējuši visu. Kapitālistiskās pasaules likums: nauda iet tiem, kam tā jau ir, nevis tiem, kuri visu zaudējuši.

Jau pirms koronavīrusa bija skaidrs, ka eirozonu skars jauna, nopietna krīze, bet jaunais vīruss un viss, kas ar to saistīts, tikai stimulējis procesu," uzsvēra politologs.

486
Tagi:
nodokļi, nabadzība, ienākumi, iedzīvotāji, Latvija, ES
Pēc temata
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie novedīs kara vēstures noliegšana

23
(atjaunots 14:28 07.05.2021)
Eiropas valstu valdības rok sev bedri, pieprasot pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus: vēstures pārrakstīšanas loģiskas sekas būs Eiropas valstu pašreizējo robežu pārskatīšana.

RĪGA, 7. maijs - Sputnik. Cīņa ar atmiņu par Otrā pasaules kara rezultātiem eiropiešiem ir bīstama, jo var izvērsties par robežu pārskatīšanu Eiropas Savienības iekšienē, uzskata diplomāts, vēsturnieks un politologs, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, MGIMO rektors Anatolijs Torkunovs.

Nesen Krievijas Valsts domē tika iesniegts likumprojekts par PSRS un nacistiskās Vācijas lomu Otrajā pasaules karā publiskas identificēšanas aizliegumu. Plānots, ka grozījumi tiks iekļauti likumā par padomju tautas uzvaru Lielajā Tēvijas karā. Paredzēts aizliegt "identificēt PSRS valdības, pavēlniecības, PSRS karavīru mērķus, lēmumus un darbības ar nacistiskās Vācijas un ass valstu valdības, pavēlniecības un militārpersonu mērķiem, lēmumiem un darbībām."

Kā norādīja Torkunovs, Rietumi sen jau cīnās ar atmiņu par Otrā pasaules kara rezultātiem. Zinātnieka vārdus citē Sputnik Baltkrievija.

"Šī cīņa sākusies jau tad, kad tika pieņemti pirmie lēmumi par komunistiskā un nacistiskā režīma pielīdzināšanu. EDSO pieņēma rezolūciju par Austrumeiropas valstu pielīdzināšanu komunisma upuriem, un šī tēma tika ierakstīta Eiropas dienas kārtībā... Tad EDSO pieņem rezolūciju par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu noziegumus," atgādināja Torkunovs

Akadēmiķis uzsvēra, ka šādā veidā Eiropā soli pa solim veidojas PSRS izšķirošās lomas Otrajā pasaules karā noliegums un relatīvisms attiecībā uz atbildību par tā uzsākšanu. Turklāt tika bloķēti tādi sižeti kā agresora nomierināšana un kolaboracionisms.

"Šāda veida pieeja rada nopietnus draudus Eiropas drošībai. Karš ar atmiņu ir bīstams pašām rietumvalstīm. Ja šodien pielīdzināt sarkanarmiešus vērmahta, pat SS kareivjiem, tad rīt radīsies jautājums par to, ka fašisms un nacisms līdz ar citām ideoloģijām bijušas vien politisko uzskatu sistēmas," brīdināja Torkunovs.

"Ar šādu pieeju nevar iztikt bez jautājuma par Eiropas robežām, kas veidojās pēc Otrā pasaules kara. Tam pievērš uzmanību adekvāti analītiķi gan Eiropā, gan ASV, jo šīs robežas tika izveidotas ar "agresora" piedalīšanos, ja runājam par nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības vienlīdzīgu atbildību par kara sākumu. Visas šīs spēles ar vēsturisko atmiņu ir ļoti bīstamas," norādīja Torkunovs.

Rietumos regulāri vērojami ciniski mēģinājumi pārskatīt Otrā pasaules kara iemeslus un rezultātus, atklāti izkropļoti vēsturiskie fakti un apstrīdēta Sarkanās armijas izšķirošā loma uzvarā pār fašismu. Baltijas valstu varas iestādes atklāti īsteno nacistu pabalstītāju glorifikācijas politiku un uztur kursu uz vēstures pārrakstīšanu.

Kremlī vairākkārt atzīmēja, ka mēģinājumi pārrakstīt vēsturi kaitē tiem, kuri to dara politiskās konjunktūras apmierināšanai. Krievija stingri pretojas vēstures sagrozīšanas un nacisma reabilitācijas mēģinājumiem, uzsver Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā. Kā atzīmēja Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejā, visiem jāatceras, ka nacistiskās Vācijas vadības darbības, kas bija atbildīga par Otrā pasaules kara uzsākšanu un vešanu, tika atzītas par noziedzīgām.

23
Pēc temata
To nedrīkst aizmirst: Holokausta upuru piemiņas diena
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem

Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji "tumša bilde"

30
(atjaunots 10:16 07.05.2021)
"Labākās Covid-19 vakcīnas" titula piešķiršanas kritēriji speciālistiem tā arī netika izskaidroti.

RĪGA, 7. maijs - Sputnik. Pasaules vakcīnu kongress par labāko Covid-19 vakcīnu nosauca amerikāņu kompānijas Moderna preparātu, vēsta RIA Novosti. Kā norāda Krievijas speciālisti, šādas atzīšanas kritēriji nav skaidri, bet pats lēmums ir ekonomiski un politiski angažēts.

Trešdien, 6. maijā, Vašingtonas pasaules vakcīnu kongress (World Vaccine Congress Washington 2021), kas notiek tiešsaistē, pasludinājis lēmumu par labāko Covid-19 vakcīnu. Turklāt netika precizēti kritēriji, pēc kuriem tika izvēlēts uzvarētājs.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Живойинович

Vakcīna "Moderna" konkurēja ar preparātiem "AstraZeneca", "Bharat Biotech", "Janssen", "Medicago", "Novavax", "Pfizer/BioNtech", "Sputnik V" un dzīvnieku vakcīnu "Zoetis". Tāpat saskaņā ar kongresu "Moderna" ir "Labākā jaunā tehnoloģija/vakcīnas platforma". Šajā kategorijā tā apdzina "BioNtech", "Inovio", "Janssen", "Medicago", "Novavax", "Vaccitech" un "GeneOne Life Science" izstrādes.

Kad nav saprotami parametri, pēc kuriem "Moderna" vakcīna izrādījās labāka, tas ir vien nepamatots paziņojums, atzīmēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Infekcijas slimību katedras docents Sergejs Vozņeneskis.

"Ja tiktu sniegti skaidri kritēriji, vakcīnu salīdzinošais raksturojums, vai pēc kaut kāda statistikas rādītāja Moderna būtu radījusi vislabākos rezultātus salīdzinājumā ar citām, tad varētu runāt par kādu analīzi. Nav saprotami kritēriji, pēc kuriem kongress atzinis "Moderna" vakcīnu par veiksmīgāku," paziņoja Vozņeneskis.

Viņš norādīja, ka kongress neprecizē, pēc kurām īpašībām vakcīna ieņem pirmo vietu. "Nedz efektivitātes, nedz drošības ziņā, tikai apgalvojums vien, ka tā ir labākā," norāda Vozņesenskis.

Speciālists neizslēdz, ka kongresa lēmums varētu būt politiski vai ekonomiski motivēts.

"Cik es saprotu, šis kongress izskatījis vakcīnas, kuras ir reģistrētas ASV vai Eiropas Savienībā vai citās valstīs. Taču pēc kādiem kritērijiem - vispār nav skaidrs," piebilda Vozņesenskis.

Savukārt Gamaleja centra vadītājs Aleksandrs Gincburgs nosauca kongresa lēmumu par ekonomiski politisku.

"Es teiktu, ka tas ir ekonomiski politisks lēmums. Jautājuma cena ir aptuveni 100 miljardi dolāru. Atzīt "Sputnik V" nozīmētu atdot šo naudu Krievijas Federācijai, atgādinu, ka kongress notika Vašingtonā," uzsvēra Gincburgs.

Pēc viņa vārdiem, uzvaru piešķīra "Moderna", neskatoties uz acīmredzamo: nāves gadījumu skaits no RNS vakcīnām (tādām, kā "Moderna") ievērojami pārsniedz nāves gadījumu skaitu (uz 100 tūkstošiem) pēc vakcinācijas ar "AstraZeneca". Viņš atzīmēja, ka "Moderna" un "Pfizer" vakcīnas ir izstrādātas uz vienas un tās pašas bāzes.

"Atdot (uzvaru) "Pfizer" būtu pavisam nepieklājīgi, jo nāves gadījumu skaits no tās ir 25 reizes lielāks nekā no "AstraZeneca"," paskaidroja Gincburgs.

"Sputnik V" izstrādātāji iepriekš ziņoja, ka nāves gadījumu skaits pēc vakcinācijas ar Krievijas preparātu ir daudz mazāks nekā pēc vakcinācijas ar ārzemju analogiem. Piemēram vidējais mirstības rādītājs uz 1 miljonu "Pfizer" devu ir 39,4, "Moderna" preparātam – 20,2, bet "Sputnik" – tikai 2. Pētījums tika veikts, pamatojoties uz 19. aprīļa 13 regulatoru veselības aprūpes jomā oficiālajiem datiem.

Krievijas Covid-19 vakcīna "Sputnik V" reģistrēta jau vairāk nekā 60 pasaules valstīs, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,5 miljardus cilvēku.. "Sputnik V" ieņem otro vietu pasaulē pēc valsts regulatoru izsniegto atzinumu skaita. Saskaņā ar pēdējiem datiem vakcīnas efektivitāte it 97,6%.

30
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kam traucē "Sputnik V"? Tiek gatavota provokācija ar cilvēku "bojāeju" vakcīnas dēļ
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

0
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

0
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji