Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju

458
(atjaunots 15:33 03.02.2021)
Nesen ES pieņēma ilgi gaidīto septiņgadu budžetu, taču Latvijai no tā nav ne silts, ne auksts, jo tas aprēķināts, ņemot vērā Eiropas lielvalstu milzīgo korporāciju vajadzības, nevis vienkāršos lauksaimniekus un uzņēmējus, kuri visu zaudējuši pandēmijā.

RĪGA, 3. februāris — Sputnik, Jegēņijs Ļeškovskis. No eirobudžeta sadales viedokļa Latvijai šis būs jau trešais periods ES. Tagad vienkāršajiem pilsoņiem no gada gadā valsts dalība ES stāvokli tikai pasliktinās: notiek tas, par ko jau sen skaļi brīdināja, piemēram, "Centra partijas" līderis, Latvijas nākotnes institūta vadītājs, pazīstamais politologs Normunds Grostiņš.

Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar Grostiņa kungu, lai uzzinātu, kāds ir viņa viedoklis par tagadējām izmaiņām Eiropas Savienības pozīcijā. Lūk, ko viņš pastāstīja:

"Tagad ES ieviesīs jau papildu tiešos nodokļus, piemēram, pagaidām – par plastmasas taru, un šī nauda ieripos pa taisno ES kasē. Agrāk taču Latvija pati iekasēja dažādus nodokļus no saviem iedzīvotājiem, bet pēc tam no tiem veidoja iemaksas ES budžetā. Tagad līdztekus šīm iemaksām Latvijai būs jāmaksā arī tiešie nodokļi ES kasē, bet pēc tam par šo naudu, tāpat kā agrāk, uzturēs bezgalīgi lielu eirobirokrātu (eirodeputātu, viņu palīgu, padomnieku un tā tālāk) ordu un vēl daudz ko, piemēram, vāks naudu "demokrātijas atbalstam" tādās valstīs kā Baltkrievija ar viņas Tihanovsku (viņai taču naudu dod no mūsu maciņiem, piemēram, nekārtību celšanai dzimtajā valstī un troksni medijos ārzemēs) un Ukraina," pastāstīja Grostiņš.

Plastmasas taras nodoklis

Politolgs atzīmēja: tagad jau skaidri zināms, ka būs papildu tiešais nodoklis plastmasas tarai, tomēr pagaidām detaļas netiek atklātas. Apgalvo, ka sākumā tas nebūs liels. Acīmredzot, vēlāk tas pieaugs.

"Tādas lietas vēsturē jau zināmas, piemēram, ar ienākumu nodokli: vispirms tas bija mazītiņš, 2%, un tika aplēsts tikai cilvēkiem ar ienākumiem virs vidējā, bet vēlāk pieauga līdz 20%, un to jau maksā visi. Patiesībā to zina tikai retais no ES vienkāršajiem iedzīvotājiem, tāpat tā to, ka tagad ES tiešajos nodokļos saņem 75% no muitas nodevām par pārvadājumiem no citām valstīm uz ES. Starp citu, agrāk muitas nodevu nodoklis bija viens – valsts nodevas. Tagas būs vēl papildu nodoklis – tiešais, no Latvijas ES budžetā (arī par to, kāds tas būs un kā veidosies, Eiropa pagaidām nestāsta, kā parasti, klusēs līdz pēdējam, katram gadījumam)," paskaidroja Grostiņš.

Politologs ar nožēlu uzsvēra, ka neviens Latvijā un aiz tās robežām nepūlas aizsargāt vienkāršo cilvēku intereses.

"Kā parasti, Latvija pat balsi nepacēla, kad tai pieprasīja pievilkt siksnu ciešāk un maksāt ragā, atkal klusēdama visam piekrita: ak, gribat vēl vairāk ņemt no mūsu cilvēku kabatām. Lūdzu. Tāda bija Latvijas eirodeputātu – Ušakova, Ījāba pozīcija, kuri savulaik apsolīja aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses Eiropā. Bet tagad viņi runā vairs tikai par homoseksuālistu interešu aizsardzību. Bet par to neviens nez kāpēc nerunā valsts telekanālos. Dīvaini, vai ne?" konstatēja Grostiņš.

Inflācija "ar mīlestību no Eiropas"

Politologs ir pārliecināts: arī vakcinācija Latvijā neizkustēsies no vietas.

"Tāpat būs ar vakcīnām – Latvija sagremos visu, ko tai pabāzīs, pie tam bez mazākajiem iebildumiem, pat nepadomās, ka varbūt vajadzētu vismaz ieminēties par to, ka labāk ņemt Ķīnas vai Krievijas vakcīnas, nevis Pfizer, no kuras teju vai katru dienu cilvēki mirst dažādās valstīs (ziņas par to saņemu regulāri). Grūti ir arī ar naudu, ko piešķirs no koronavīrusa visvairāk cietušajām valstīm. Tāpat vien drukāt naudu (pareizāk sakot, pat neizšķiest tai papīru, pavairot elektroniski, ievadīt zināmu ciparu datorā un pārskaitīt uz bankām), kas ne ar ko nav nodrošināta, un iemest to kādas valsts ekonomikā ir ļoti bīstami, jo tas sasilda inflāciju," uzskata Grostiņš.

Navaļnijs pusdienām

Politologs atzīmēja, ka Eiropa vēl joprojām nav līdz galam vienojusies, pēc kāda principa piešķirs naudu valstīm. Pēc viņa domām, Latvijā, tāpat kā visā savienībā ES naudas iepludinājumu rezultātā var būtiski pieaugt inflācijas līmenis.

"Tomēr strauju naudas manipulāciju rezultātā finanšu sistēmas stabilitāte ne tikai Latvijā, bet arī visā ES ar tās vienoto eiro, tagad ir ļoti apšaubāma. Visai drīz visu Eiropu var noklāt spēcīgs ekonomiskās krīzes vilnis, pie tam reģions vēl nav atguvies no iepriekšējiem finansiālajiem triecieniem. Ir pamats apgalvot, ka vispirms Eiropā sāks strauji augt produktu cenas. Latviju par to jau brīdināja analītiķi, tikai tā negribēja klausīties. Piemēram, Lukašenko uzklausīja ekonomistu prognozes un izdarīja visu, lai viņa valstī būtu maksimāla produktu drošība. Bet Latvijā prezidents, kā zināms, nav Lukašenko, bet gan Levits, tāpēc te nekas labs nav gaidāms. Te ne valdība, ne prezidents līdz šim nav pat apsprieduši produktu drošības jautājumu, acīmredzot, visi gaida, kad jautājums patiešām kļūs ass. Latvijā visa valdība rūpējas nevis par pārtikas drošību, bet gan par Navaļniju Krievijā – neapšaubāmi, visiem valsts iedzīvotājiem tas ir daudz svarīgāk, tāpat kā Tihanovskas liktenis, kura Lietuvā sēž pilnā pansijā. Mūsu kaimiņvalstis redz, kas te notiek, un, protams, tas nenāk par labu tām pašām ekonomiskajām attiecībām," uzsvēra Grostiņš.

Politologs uzskata, ka ne Nils Ušakovs, ne Ivars Ījābs, uz kuriem daži cerēja, nedomās par savas dzimtenes likteni, viņus tagad uztrauc pavisam citi jautājumi.

"Ja jūs uzskatāt, ka Latvijas deputāti Briselē domā par kaut ko dzimtenei svarīgāku, jūs kļūdāties. Piemēram, tam pašam Nilam Ušakovam un Ivaram Ījābam, tāpat kā partijām "Saskaņa"un "Attīstībai/Par!" vairāk rūp attieksme pret homoseksuālistiem Eiropā, nekā normālu ekonomisko attiecību veidošana ar Krieviju un Baltkrieviju, lai celtu savas valsts pilsoņu labklājību," viņš atzīmēja.

Latvija Eiropas Savienībā – klusēšana klusuma jūrā

Pēc Grostiņa domām, politiķi Briselē ir labi iekārtojušies – saņem pieklājīgu naudu un neko nedara.

"Daudzi iedzīvotāji pat nesaprot, ko Eiropas Parlamentā dara turp deleģētie Latvijas politiķi, jo no tās puses skan klusēšana klusuma jūrā. Atbildēšu: viņi tur nedara neko, toties saņem visnotaļ pieklājīgu naudu. Viena eirodeputāta alga ir 8 tūkstoši eiro mēnesī, plus vēl 25 tūkstoši – palīgiem. Tomēr informāciju par to, ka viņi neko nedara, Latvijas mediji cītīgi noklusē, kā agrāk, piemēram, Rīgas dome darīja visu iespējamo, lai krievu medijos nenoplūstu ziņas, ka partija "Saskaņa" jau ilgus gadus saņem atbalstu no Eiropas homoseksuālistiem caur organizāciju "Varavīksnes roze" (Rainbow Rose, kur "varavīksne" ir seksuālo minoritāšu, bet "roze" – kreiso un liberāļu simbols) un kā partija stājusies šīs struktūras rindās. Tagad pēc tās pašas shēmas tiek noklusēta jau valsts mēroga informācija, ka Latvija no dalības ES cieš vienus vienīgus zaudējumus, bet labuma nav ne par mata tiesu. Zaudējumi: piemēram, vismaz miljardu eiro gadā Latvija zaudē caur negatīvo tirdzniecības bilanci, ņemot vērā dalību ES," atzīmēja politologs.

Tomēr, uzsvēra Grostiņš, dalība ES nes kaitējumu ne tikai Latvijai.

"Tie, kas veido finanšu plūsmu shēmas ES, izstrādājuši modeli, saskaņā ar kuru klusas un pasīvas valstis, tādas kā Latvija vispār gandrīz neko nedabū. Piemēram, izveidota atbilstoša līdzfinansējuma shēma – tāda, ka reti kurš ierindas fermeris vai sīks uzņēmējs var pareizi noformēt projektu līdzfinansējumam no ES budžeta, bet sava valsts neko nedod, atsaucoties uz caurumiem budžetā. Galu galā ES kliedz: re, nauda ir, speciāli priekš jums guļ, tikai noformējiet pareizi līdzfinansējuma dokumentus, un visu saņemsim. Ja jums tas neizdosies, tā nav mūsu problēma. Toties, kad kādam atkrīt tīrie graši, par to pēc tam stāsta visi valsts telekanāli, reklamē Eiropas dāsnumu un to, cik labi Latvijai ir ES. Vārdu sakot, viss ir ļoti labi pārdomāts: cilvēkiem ir jātic, ka ES viņiem dzīve ir šausmīgi priecīga, viņiem nav jādomā par to, ka viņi ar katru gadu kļūst aizvien nabagāki. Patiesībā bail pat apdomāt, cik daudz Latvija zaudējusi 20 gados ES, ja katru gadu valsts par tādu laimi maksāja un zaudēja vismaz vienu miljardu caur negatīvo tirdzniecības bilanci (tas nav noslēpums – visi dati ir, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes vietnē), kā arī pastāvīgajos kredītos ar procentiem," atgādināja Grostiņš.

Naudu – Eiropas armijai, nevis ekonomikas atjaunošanai

"Uz kāda tad īsti pamata Latvija pēkšņi sāks dzīvot labāk?" lauzīja galvu Grostiņš. Pēc viņa domām, to ir ļoti vienkārši aprēķināt, ņemot vērā to, ka tagad parādās papildu tiešie nodokļi un sarūk eirofondi.

"Mūsu valstij patiesībā vajadzētu savāk visus bijušos un esošos eirodeputātus un stingri painteresēties: ko viņi vispār 20 gadu laikā Eiropas Parlamentā paveikuši dzimtenes labā. Varu pateikt – neko labu nav paveikuši. Latvijas ekonomika, ņemot vērā naudu uz katru iedzīvotāju, katastrofāli atpaliek no jebkuras citas. Eiropas finansējums ir minimāls, toties, tiklīdz kaut kas notiek, pa valsts telekanāliem tūlīt sākas reklāma par to, cik labi Latvijai ir ES. Būtu labāk pamācījusies no Polijas, kā panākt savu ES. Polija nebaidās pat no tiešiem konfliktiem eirostruktūrās, lai panāktu maksimālu labumu dzimtajai valstij, bet Latvija klusē vai tūlīt visam piekrīt," skuma politologs.

Bet tagad pieņemts ES septiņgadu budžets, atzīmēja Grostiņš, un ierindas pilsoņiem Latvijā no vieglāk nebūs.

"Tāpat kā iepriekš, tas nav sociāls, tas paredzēts lielajām kompānijām, piemēram, tagad – aizsardzības kompleksā, pašlaik tas vajadzīgs "Eiropas armijas" formēšanai, pret ko kategoriski iebilst ASV ar savu NATO. Un visas runas par to, ka Eiropa piešķir lielu naudu sociālajais sfērai vai ekoloģijas un ekonomikas problēmu risināšanai – tās visas ir pļāpas. ES budžets tiek veidots atbilstoši lielo kompāniju un korporāciju vajadzībām, kā arī tādu lielvalstu, kā Vācijas un Francijas interesēm, bet Baltijas valstu intereses vispār netiek ņemtas vērā, kad šīspasaules varenie runā par viņu acīs nopietnām lietām. Arī šoreiz notiek tāpat. Ja mēs runājam par Eiropas armijas radīšanu tad ES budžets veidots saskaņā ar Eiropas ieroču korporāciju, nevi Baltijas uzņēmēju interesēm, kas pandēmijas laikā dažādo ierobežojumu rezultātā zaudējuši visu. Kapitālistiskās pasaules likums: nauda iet tiem, kam tā jau ir, nevis tiem, kuri visu zaudējuši.

Jau pirms koronavīrusa bija skaidrs, ka eirozonu skars jauna, nopietna krīze, bet jaunais vīruss un viss, kas ar to saistīts, tikai stimulējis procesu," uzsvēra politologs.

458
Tagi:
nodokļi, nabadzība, ienākumi, iedzīvotāji, Latvija, ES
Pēc temata
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

8
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

8
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zuhra Pavlova

Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem

23
(atjaunots 09:19 25.02.2021)
Vakcīnas izgudrošana un iedzīvotāju vakcinācija atbrīvos pasauli no koronavīrusa problēmas.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā. Lai gan vīruss līdz šīm laikam nepazudīs, tomēr ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, paskaidroja PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītājs Hanss Klīge. Turklāt PVO atzīmēja, ka jaunu Covid-19 gadījumu skaits samazinās vienlaikus ar valstu skaita paplašināšanos, kurās izplātās jaunie koronavīrusa paveidi.

Varbūtība, ka līdz nākamajam gadam cilvēce tiks galā ar koronavīrusa problēmu, ir ļoti augsta, radio Sputnik ēterā pastasīja medicīnas zinātņu kandidāte, MVU fundamentālās medicīnas fakultātes zinātniskā darbiniece Zuhra Pavlova.

"Ir izgudrota vakcīna, un vakcinācijas tempi aug. Katru dienu vairumā valstīs pieaug vakcinēto skaits. Drīz vakcinācijā sāksies valstīs, kurām nav savas ražošanas vakcīnas un pagaidām nav iespējas saņemt vakcīnu no citām valstīm. Ļoti iespējams, ka gada laikā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būs vakcinēti, turklāt noteiktai pārslimušo daļai jau ir augsts antivielu titrs. Tas nozīmē, ka vienkārši nebūs kam slimot," Pavlova paskaidroja.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 112 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divi miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidemioloģiskie pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Павлова оценила прогноз ВОЗ по срокам завершения пандемии коронавируса
23
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Izmeklēšana par Covid-19: PVO eksperts pastāstīja par tirgu un laboratoriju Uhaņā
Zinātnieki biedē pasauli ar Melno nāvi
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

0
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

0
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes