RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā vienojušies pagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Kremļa preses dienestu.
Otrdien, 26. janvārī notika Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina un Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena pirmā telefona saruna
"Notika Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina telefona saruna ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džozefu Baidenu," teikts preses dienesta paziņojumā.
"Izskatītas sadarbības iespējas cīņā ar tik aktuālu problēmu, kā koronavīrusa pandēmija, kā arī citās jomās ieskaitot tirdzniecības un ekonomikas nozari," vēstīja preses dienests.
"Apspriesti aktuāli jautājumi divpusējā un starptautiskajā dienas kārtībā," teikts ziņojumā.
"Prezidenti pauda gandarījumu par šodien (26. janvārī) veikto diplomātisko notu apmaiņu par vienošanos jautājumā par Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu. Tuvākajās dienas puses noslēgs visas nepieciešamās procedūras, kas nodrošina šī svarīgā starptautiski tiesiskā mehānisma raķešu un kodolieroču arsenālu savstarpējas ierobežošanas funkcionēšanai," norādīja Kremlis.
Tāpat Putins sarunā apsveica Baidenu ar darbības sākumu prezidenta postenī un konstatēja: Krievijas un ASV attiecību normalizācija atbilstu abu valstu un visas starptautiskās sabiedrības interesēm.
Abu valstu vadītāju tālruņa sarunu iniciēja ASV.
"Viņš (Džo Baidens – red.) šodien pēcpusdienā piezvanīja prezidentam Putinam ar nodomu apspriest mūsu vēlmi pagarināt NEW START uz pieciem gadiem, kā arī apstiprināt mūsu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei Krievijas agresijas apstākļos, kā arī apspriest jautājumus, kas rada satraukumu, ieskaitot SolarWinds uzlaušanu, ziņas par Krievijas pilsoņiem, kuri piedāvā prēmijas par ASV kareivjiem Afganistānā, iejaukšanos 2020. gada vēlēšanās, Alekseja Navaļnija saindēšanu un Krievijas drošības spēku apiešanos ar miermīlīgajiem protestu dalībniekiem" preses brīfingā klāstīja ASV prezidenta preses sekretāre Džena Psaki.
Jāpiebilst, ka Krievija jau vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības par visiem iepriekš minētajiem punktiem.
RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.
RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.
As new variants emerge people are wondering if they should wait until a more efficacious vaccine is available or if they should go ahead & get vaccinated now?
— World Health Organization (WHO) (@WHO) February 28, 2021
Answering your questions on #COVID19 vaccines & variants in this episode of #ScienceIn5 is WHO's @doctorsoumya ⬇️ pic.twitter.com/X7feDEosha
"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.
Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.
"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.
Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.
Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.