COVID-19

Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES

38
(atjaunots 08:14 26.01.2021)
Eiropas Komisija kategoriski neiesaka neobligātus braucienus Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros, lai samazinātu Covid-19 saslimstības rādītājus.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Eiropas Komisija sakarā ar lielu jauno Covid-19 gadījumu skaitu daudzās ES valstīs paziņo par nepieciešamību steidzami samazināt ar ceļojumiem saistīto inficēšanās risku. Tāpat EK iesaka likt ieceļotājiem no trešajām valstīm ne vēlāk kā 72 stundas pirms brauciena veikt polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) negatīvu testu, vēsta RIA Novosti.

"Pašlaik ir ļoti liels jaunu inficēšanās gadījumu skaits daudzās valstīs, tāpēc pastāv steidzama nepieciešamība samazināt ar ceļojumiem saistīto infekciju risku," paziņoja Eiropas lietu komisārs Didjē Reinders preses konferencē 25. janvārī.

Francija
© Sputnik / Александра Масальцева

Eiropas Komisija uzskata, ka visiem neobligātajiem braucieniem uz un no ES jābūt "nopietni neieteiktiem". Pašlaik neobligātie braucieni tik un tā ir aizliegti, izņemot dažas valstis: Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Taizemi, Ruandu.

Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jāunificē prasības ieceļotājiem no trešajām valstīm. Eiropas Komisija iesaka likt ieceļotājiem veikt Covid-19 testu. Lai labāk kontrolētu koronavīrusa izplatību, dalībvalstīm jāizstrādā vienota anketa ieceļotājiem, uzskata EK.

"Dalībvalstīm jāpieprasa ieceļotājiem no trešajām valstīm, uzrādīt apliecinājumu par negatīvu koronavīrusa testu, kas nebūtu vecāks par 72 stundām," paziņoja Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone.

Savukārt ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri iebrauc no trešajām valstīm, ir jānodrošina iespēja veikt Covid-19 testu uz robežas. Turklāt testēšanu var apvienot ar obligāto pašizolācijas periodu.

Tomēr lēmumus, kas attiecas uz robežu šķērsošanu, ES dalībvalstis pieņem patstāvīgi, Eiropas Komisija var tikai dot ieteikumus.

38
Tagi:
tūristi, tūrisms, koronavīruss, Eiropas Savienība, Eiropas Komisija
Pēc temata
PVO ziņo par jauna Covid-19 paveida izplatīšanu Eiropā
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu
"Krievija pēc naudas nedzenas." Eiropā ir uzstājušies "Sputnik V" aizstāvībai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Maskavas panorāma, foto no arhīva

Bloomberg vēsta par "ekstremālu soli" jaunajās sankcijās pret Krieviju

36
(atjaunots 17:23 06.03.2021)
Informācijas avoti vēsta, ka rietumvalstis apspriež iespējas ieviest sankcijas pret "Krievijas oligarhiem" ar "Magņitska akta starpniecību".

RĪGA, 6. marts — Sputnik. ASV un Lielbritānija apspriež iespējas ieviest tālākas sankcijas pret Krieviju "par ķīmisko ieroču pielietošanas aizlieguma pārkāpumu", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Bloomberg.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pēc aģentūras informācijas avotu domām, ASV prezidents Džo Baidens varētu izskatīt tādu "ekstremālu soli", kā ierobežojumus pret Krievijas valsts parādu.

Pie tam apgalvots, ka Savienoto Valstu līderis par tādu soli izšķirsies tikai gadījumā, ja Krievija "atkal pārkāps ķīmisko ieroču pielietošanas aizliegumu". Saskaņā ar aģentūras rīcībā esošajiem datiem, ASV to, domājams, darīs sadarbībā ar Eiropu.

Informācijas avoti vēsta, ka cita starpā tiek apspriestas iespējas ieviest sankcijas pret "Krievijas oligarhiem". Šiem nolūkiem Vašingtona varētu izmantot "Magņitska aktu", kas ļauj ieviest ierobežojumus pret personām, kas, pēc ASV varasiestāžu domām, ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai korupciju.

Jaunās sankcijas pret Krieviju

Otrdien Eiropas Savienība pirmo reizi ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem pret četriem Krievijas pilsoņiem par Alekseja Navaļnija arestu. ASV Eiropas pēdās ziņoja, ka pret Krieviju vērstas sankcijas. Sarakstā iekļautas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Piedevām amerikāņu sankcijas būs vērstas pret konkrētām personām un organizācijām, iekļaus eksporta un vīzu ierobežojumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskavas reakcija pēc ASV iespējamām sankcijām pret Krieviju būs viennozīmīga. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka Kremlis ir pārliecināts: sankciju politika pret Krieviju savus mērķus nesasniedz.

36
Tagi:
Krievija, Rietumvalstis, sankcijas, Bloomberg
Pēc temata
Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām
Vasilijs Koltašovs

Ukraina gatava bojāejai? Ekonomists vērtē Kijevas runas par "Ziemeļu straumi 2"

40
(atjaunots 23:33 05.03.2021)
Kijeva nāk klajā ar absurdiem izteikumiem "Ziemeļu straumes 2" kontekstā, turklāt Ukrainas pozīcija joprojām ir galēji naidīga.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Ukrainas koncerna "Naftogaz" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koboļevs atklāja, ka Ukraina esot gatava scenārijam, kas paredz topošā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ekspluatācijas sākumu. Viņš apstiprināja, ka pēc cauruļvada darbības sākuma Ukraina "atvadīsies" no tranzīta ienākumiem, taču gāzes deficīts nav gaidāms, pateicoties pazemes glabātavām, kā arī "pilnajai integrācijai Eiropas gāzes transporta sistēmā".

Ukrainas reakcija uz "Ziemeļu straumi 2" pat ārkārtīgi pretrunīgās retorikas apstākļos joprojām ir naidīga, radio Sputnik ēterā konstatēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Vispirms Kijeva stāstīja, ka līdz ar "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumu Ukrainai draud bojāeja. Tagad viņi stāsta, ka sagatavojušies "Ziemeļu straumei 2". Ja salīdzināsim abus paziņojumus, iznāks, ka viņi ir sagatavojušies Ukrainas bojāejai," norādīja Koltašovs.

Viņš uzsvēra, ka visi šie izteikumi skan vienkārši absurdi – skaidrs, ka Ukrainas viedoklis par "Ziemeļu straumi 2" nav mainījies.

"Tā ir naidīga un pilnībā sakrīt ar Valsts departamenta viedokli, taču paši Kijevas izteikumi šajā jautājumā ir pretrunīgi un dīvaini. Kam Ukraina ir sagatavojusies? Tam, ka nonāks apstākļos, kuros tai nāksies citādi izturēties pret Krieviju? Tiklīdz sāksies gāzes sūknēšana uz Eiropu pa abām "Ziemeļu straumēm", apejot Ukrainu, Maskavas argumenti strīdā par gāzes tranzīta tarifiem kļūs stingrāki. Vai tam viņi ir sagatavojušies?" taujāja Koltašovs.

Krievijas koncerns "Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām izbūvē divus gāzes cauruļvadus līdzās ekspluatējamajai "Ziemeļu straumei". Krievija uzsver, ka "Ziemeļu straume 2" ir tīri ekonomisks projekts, kas ļaus uzlabot gāzes apgādi patērētājiem Eiropā, pateicoties degvielas piegādes maršrutu diversifikācijai.

Taču ASV, Ukraina, Polija un Baltijas valstis uzskata, ka tas ir Krievijas ietekmes izplatības instruments un cenšas projektu kavēt. Tā īstenošana jau tika apturēta 2019. gada nogalē ASV sankciju draudu dēļ, vēlāk Valsts departaments ziņoja par iespējamu ierobežojumu paplašināšanu. Berlīne uzsvēra, ka apņēmusies panākt projekta īstenošanu. Kremlis norādīja, ka Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas nav pieļaujamas, un apliecināja, – "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta.

Колташов оценил риторику Киева по "Северному потоку - 2"
40
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ekonomika, Krievija, Ukraina
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru
Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu
PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

0
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

0
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu