Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

40
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

40
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Maskavas panorāma, foto no arhīva

Bloomberg vēsta par "ekstremālu soli" jaunajās sankcijās pret Krieviju

37
(atjaunots 17:23 06.03.2021)
Informācijas avoti vēsta, ka rietumvalstis apspriež iespējas ieviest sankcijas pret "Krievijas oligarhiem" ar "Magņitska akta starpniecību".

RĪGA, 6. marts — Sputnik. ASV un Lielbritānija apspriež iespējas ieviest tālākas sankcijas pret Krieviju "par ķīmisko ieroču pielietošanas aizlieguma pārkāpumu", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Bloomberg.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pēc aģentūras informācijas avotu domām, ASV prezidents Džo Baidens varētu izskatīt tādu "ekstremālu soli", kā ierobežojumus pret Krievijas valsts parādu.

Pie tam apgalvots, ka Savienoto Valstu līderis par tādu soli izšķirsies tikai gadījumā, ja Krievija "atkal pārkāps ķīmisko ieroču pielietošanas aizliegumu". Saskaņā ar aģentūras rīcībā esošajiem datiem, ASV to, domājams, darīs sadarbībā ar Eiropu.

Informācijas avoti vēsta, ka cita starpā tiek apspriestas iespējas ieviest sankcijas pret "Krievijas oligarhiem". Šiem nolūkiem Vašingtona varētu izmantot "Magņitska aktu", kas ļauj ieviest ierobežojumus pret personām, kas, pēc ASV varasiestāžu domām, ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai korupciju.

Jaunās sankcijas pret Krieviju

Otrdien Eiropas Savienība pirmo reizi ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem pret četriem Krievijas pilsoņiem par Alekseja Navaļnija arestu. ASV Eiropas pēdās ziņoja, ka pret Krieviju vērstas sankcijas. Sarakstā iekļautas 14 organizācijas ar formulējumu "par bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Piedevām amerikāņu sankcijas būs vērstas pret konkrētām personām un organizācijām, iekļaus eksporta un vīzu ierobežojumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskavas reakcija pēc ASV iespējamām sankcijām pret Krieviju būs viennozīmīga. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka Kremlis ir pārliecināts: sankciju politika pret Krieviju savus mērķus nesasniedz.

37
Tagi:
Krievija, Rietumvalstis, sankcijas, Bloomberg
Pēc temata
Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām
Vasilijs Koltašovs

Ukraina gatava bojāejai? Ekonomists vērtē Kijevas runas par "Ziemeļu straumi 2"

40
(atjaunots 23:33 05.03.2021)
Kijeva nāk klajā ar absurdiem izteikumiem "Ziemeļu straumes 2" kontekstā, turklāt Ukrainas pozīcija joprojām ir galēji naidīga.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Ukrainas koncerna "Naftogaz" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koboļevs atklāja, ka Ukraina esot gatava scenārijam, kas paredz topošā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ekspluatācijas sākumu. Viņš apstiprināja, ka pēc cauruļvada darbības sākuma Ukraina "atvadīsies" no tranzīta ienākumiem, taču gāzes deficīts nav gaidāms, pateicoties pazemes glabātavām, kā arī "pilnajai integrācijai Eiropas gāzes transporta sistēmā".

Ukrainas reakcija uz "Ziemeļu straumi 2" pat ārkārtīgi pretrunīgās retorikas apstākļos joprojām ir naidīga, radio Sputnik ēterā konstatēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Vispirms Kijeva stāstīja, ka līdz ar "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumu Ukrainai draud bojāeja. Tagad viņi stāsta, ka sagatavojušies "Ziemeļu straumei 2". Ja salīdzināsim abus paziņojumus, iznāks, ka viņi ir sagatavojušies Ukrainas bojāejai," norādīja Koltašovs.

Viņš uzsvēra, ka visi šie izteikumi skan vienkārši absurdi – skaidrs, ka Ukrainas viedoklis par "Ziemeļu straumi 2" nav mainījies.

"Tā ir naidīga un pilnībā sakrīt ar Valsts departamenta viedokli, taču paši Kijevas izteikumi šajā jautājumā ir pretrunīgi un dīvaini. Kam Ukraina ir sagatavojusies? Tam, ka nonāks apstākļos, kuros tai nāksies citādi izturēties pret Krieviju? Tiklīdz sāksies gāzes sūknēšana uz Eiropu pa abām "Ziemeļu straumēm", apejot Ukrainu, Maskavas argumenti strīdā par gāzes tranzīta tarifiem kļūs stingrāki. Vai tam viņi ir sagatavojušies?" taujāja Koltašovs.

Krievijas koncerns "Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām izbūvē divus gāzes cauruļvadus līdzās ekspluatējamajai "Ziemeļu straumei". Krievija uzsver, ka "Ziemeļu straume 2" ir tīri ekonomisks projekts, kas ļaus uzlabot gāzes apgādi patērētājiem Eiropā, pateicoties degvielas piegādes maršrutu diversifikācijai.

Taču ASV, Ukraina, Polija un Baltijas valstis uzskata, ka tas ir Krievijas ietekmes izplatības instruments un cenšas projektu kavēt. Tā īstenošana jau tika apturēta 2019. gada nogalē ASV sankciju draudu dēļ, vēlāk Valsts departaments ziņoja par iespējamu ierobežojumu paplašināšanu. Berlīne uzsvēra, ka apņēmusies panākt projekta īstenošanu. Kremlis norādīja, ka Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas nav pieļaujamas, un apliecināja, – "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta.

Колташов оценил риторику Киева по "Северному потоку - 2"
40
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ekonomika, Krievija, Ukraina
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru
Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu
PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

0
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

0
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu