RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360" pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.
"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.
Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.
Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.
Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.
"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.
Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.
Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.
"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.
Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.
Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.
15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.
RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Krievija destabilizē situāciju visā pasaulē un apdraud Savienotās Valstis, kā arī vairākus to sabiedrotos.
Šādu viedokli paudis ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris, NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Tods Volterss, vēsta RIA Novosti.
Viņa uzrunā Gaisa kara asociācijas simpozija ietvaros, ko citēja Pentagons, atzīmēts, ka, neskatoties uz "vispārējo nosodījumu" un sankciju politiku, Krievijas "ļaundabīgās darbības" novērojamas Eiropā un vairākos citos pasaules reģionos.
Maskava izmanto netradicionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, turpināja Volterss.
Ģenerālis piebilda, ka vienlaikus Krievija cenšoties saglabāt savu padomju laika ietekmes sfēru un šiem nolūkiem pret virkni pēcpadomju valstu izmantojot spēku un piespiešanu.
Iepriekš radio Sputnik informēja: Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova salīdzināja ar cirku ES iespējamās sankcijas Alekseja Navaļnija lietā.
ASV spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa izteikumi par Krievijas draudiem ir rutīna, atkārtojas tas, kas izskanējis pēdējo gadu laikā dažādos līmeņos, - tā Voltersa izteikumus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.
ASV un NATO cenšas dēmonizēt Krieviju, uzskata militārais eksperts.
"Viņi to atkārto jau ļoti sen, vismaz pēdējos septiņus gadus, iespējams, pat ilgāk. Tāpēc Volterss neko jaunu nav paziņojis – tas viss rakstīts daudzos NATO un ASV dokumentos. Varēja arī kaut ko oriģinālāku izdomāt. Tā ir rutīna, vienu un to pašu stāsta dažādos līmeņos. Kārtējais ģenerālis atkārtojis to, ko stāsta jau vairākus gadus," Timofejevs konstatēja sarunā ar RIA Novosti.
Voltersa izteikumi nekādi nav saistīti ar ES jaunajām sankcijām pret Maskavu.
"Vienkārši attiecības ir sliktas, tāpēc ideoloģija un sankcijas iet roku rokā, un valda iluzija, ka tās ir koordinētas lietas. Patiesībā tā nav. Nebūt ne vienmēr," atzīmēja KSLP direktors.
RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Ņujorkā izplatās jauns koronavīrusa SARS-CoV-2 variants, kura mutācijas, iespējams, var samazināt vakcīnu efektivitātim, stāsta avīze New York Times, atsaucoties uz zinātniekiem no Kalifornijas tehnoloģiskā institūta un Kolumbijas universitātes zinātnieku pētījumiem.
Jaunajam koronavīrusa variantam mediķi piešķīruši nosaukumu B.1.526. Pirmo reizi tas reģistrēts novembrī, līdz februāra vidum tas izplatījies jau visnotaļ plaši.
"Mēs novērojam gadījumus Vestčesterā, Bronksā, Kvīnsā un Manhetenas lejas daļā, kā arī Bruklinā. Tāpēc domājam, ka tas ir plaši izplatīts. Tas nav atsevišķš uzliesmojums," Kolumbijas universitātes Pētījumu centra "Aaron Diamond AIDS" direktora, doktora Deivida Ho teikto citēja RIA Novosti.
Pēc zinātnieku domām, Ņujorkā reģistrētā koronavīrusa varianta mutācijas līdzinās tām, kas agrāk atrastas citās valstīs, arī DĀR.
Pasaulē jau reģistrēta virkne SARS-CoV-2 štammu, to vidū vairāki – Lielbritānijas, DĀR un Brazīlijas – rada īpašas bažas.
Lielbritānijā jaunā vīrusa mutācija fiksēta decembra vidū. Zinātnieki uzskata, ka šis koronavīrusa variants varētu būt par 70% virulentāks nekā parastais, tāpēc no iedzīvotājiem tiek pieprasīta īpaša piesardzība.
Dienvidāfrikas štamms 501.V2 fiksēts oktobrī. Kopš tā laika tkas kļuvis par dominējošo vīrusa paveidu reģionā. Tāpat kā britu variants, arī tas ir virulentāks nekā parastais. Tomēr pagaidām nav saņemti dati, kas liecinātu: jaunie štammi būtu bīstamāki no letalitātes viedokļa vai padarīt smagāku slimības gaitu.
Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Vietējie iedzīvotāji pieļāva, ka lielgabals norauts no postamenta ar smago tehniku un izvilkts cauri parkam, pa ceļam laužot kokus.
Videonovērošanas kameras ierakstā redzams traktors, no kura kausa vīd lielgabals. Kas apgānījis padomju karavīru memoriālu? Kā ziņu uztvēra nacionālisti? Vai kāds spēs apturēt vandāļus Latvijā? Par to – Sputnik video.