ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

73
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

73
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

8
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

8
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zuhra Pavlova

Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem

23
(atjaunots 09:19 25.02.2021)
Vakcīnas izgudrošana un iedzīvotāju vakcinācija atbrīvos pasauli no koronavīrusa problēmas.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā. Lai gan vīruss līdz šīm laikam nepazudīs, tomēr ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, paskaidroja PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītājs Hanss Klīge. Turklāt PVO atzīmēja, ka jaunu Covid-19 gadījumu skaits samazinās vienlaikus ar valstu skaita paplašināšanos, kurās izplātās jaunie koronavīrusa paveidi.

Varbūtība, ka līdz nākamajam gadam cilvēce tiks galā ar koronavīrusa problēmu, ir ļoti augsta, radio Sputnik ēterā pastasīja medicīnas zinātņu kandidāte, MVU fundamentālās medicīnas fakultātes zinātniskā darbiniece Zuhra Pavlova.

"Ir izgudrota vakcīna, un vakcinācijas tempi aug. Katru dienu vairumā valstīs pieaug vakcinēto skaits. Drīz vakcinācijā sāksies valstīs, kurām nav savas ražošanas vakcīnas un pagaidām nav iespējas saņemt vakcīnu no citām valstīm. Ļoti iespējams, ka gada laikā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būs vakcinēti, turklāt noteiktai pārslimušo daļai jau ir augsts antivielu titrs. Tas nozīmē, ka vienkārši nebūs kam slimot," Pavlova paskaidroja.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 112 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divi miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidemioloģiskie pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Павлова оценила прогноз ВОЗ по срокам завершения пандемии коронавируса
23
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Izmeklēšana par Covid-19: PVO eksperts pastāstīja par tirgu un laboratoriju Uhaņā
Zinātnieki biedē pasauli ar Melno nāvi
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

0
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

0
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes