Sputnik V

Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

123
(atjaunots 15:26 18.01.2021)
Saskaņā ar noteikto procedūru, lai apstiprinātu vakcīnu ES tirgum, izstrādātājam ir jāveic iepriekšējas apspriešanas un jāiesniedz pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrai.

RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) turpina pārrunas ar Krievijas vakcīnas "Sputnik V" izstrādātāju, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis.

"Kas attiecas uz Krievijas vakcīnu, sarunas starp aģentūru un Krievijas kompāniju turpinās, kompānija vēl nav iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai laišanai ES tirgū. Pagaidām mēs esam sarunu posmā ar izstrādātāju," citē RIA Novosti EK pārstāvi.

EZA iepriekš ziņoja, ka līdz šim netika saņemts "Sputnik V" vakcīnas izstrādātāja pieprasījums, lai izstrādātu atbilstošas zinātniskās rekomendācijas (scientific advice). Saskaņā ar noteikto procedūru, lai apstiprinātu vakcīnu ES tirgum, izstrādātājam jāveic iepriekšējas apspriešanas un jāiesniedz EZA pieteikums autorizācijai tirgū.

Pēc tam speciāla Cilvēkiem paredzētu zāļu pastāvīgā komitēja (The Committee for Human Medicinal Products, SHMP) izvērtēs sniegtos zinātniskos datus, lai pārliecinātos, ka šīs vakcīnas priekšrocības pārspēj ar to saistītos riskus. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, komiteja sniegs ieteikumu preparāta reģistrēšanai. Galīgo lēmumu par vakcīnu pieņem Eiropas Komisija. Tad Eiropas Savienības dalībvalstis var uzsākt preparāta iepirkšanu.

21. decembrī EZA apstiprināja pirmo vakcīnu izmantošanai Eiropas tirgū – Pfizer/BioNTech. Otrā vakcīna – Moderna saņēma atzinumu6. janvārī. Šodien ir kļuvis zināms, ka EZA ir saņēmusi pieteikumu par trešās – "AstraZeneca" vakcīnas reģistrēšanu Eiropas Savienībā. EK ir vēl trīs noslēgti līgumi par vakcīnu iegādi, kuru izstrādātāji pagaidām nav iesnieguši savus pieteikumus EZA.

PVO galvenā mītne Ženēvā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Kā norādīja Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta vadītāja Sandra Gallina, kopumā vakcīnu pret Covid-19 piegādes uz Eiropas Savienības valstīm notiek bez starpgadījumiem.

"Par loģistiku... Bija ziņots par diviem, es teiktu, attiecīgi nelieliem gadījumiem: piegādes, kas tika saņemtas vai nu dienu pirms, vai nu dienu pēc ieplānotā datuma," teica Gallina, uzstājoties Eiropas Parlamenta komitejā.

Pēc viņas vārdiem, nekādu citu ziņojumu par problēmām ar piegādēm nebija.

Iepriekš Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs informēja, ka 22. oktobrī organizācija iesniegusi pieteikumu preparāta apstiprināšanai Eiropas medicīnas asociācijā, un pieļāva, ka būtu iespējama tā ražošana Vācijā. Vēlāk Dmitrijevs pauda viedokli, ka "Sputnik V" piegāde ASV un Eiropā var tikt apgrūtināta "ģeopolitisko ierobežojumu dēļ".

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V". Preparāts ietver divas komponentes, kas jāievada ar triju nedēļu intervālu. Preparāts radīts uz adenovīrusa vektoru bāzes, kuros iebūvēta vīrusa SARS-CoV-2 dzeloņveida olbaltumviela. Plaša brīvprātīgas vakcinācijas procedūra ar preparātu "Sputnik V" Krievijā sākās 2020. gada decembrī. Cita starpā speciālisti atzina, ka vakcīna ir droša arī cilvēkiem vecumā no 60 gadiem.

Vakcīnas klīnisko pētījumu otrā starpposmu analīze demonstrēja efektivitāti 91,4% apmērā 28. dienā pēc pirmās injekcijas un vairāk nekā 95% - 42. dienā.

123
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Krievijā ziņo par jaunu "Sputnik V" vakcīnas veidu
"Sputnik V" ir izcili efektīva senioriem
Rietumi iet Krievijas pēdās: Veselības ministrijā atbildēja uz jautājumiem par "Sputnik-V"
Bloomberg uzskaita Krievijas vakcīnas "Sputnik V" priekšrocības
Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma

46
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360"  pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.

"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.

Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.

Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.

Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums
© Sputnik / Максим Блинов

Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.

"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.

Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.

Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.

"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.

46
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

54
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

54
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā

0
(atjaunots 09:52 19.01.2021)
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija turpinās panākt starptautisko institūciju konkrētu rīcību situācijā ar Sputnik un Baltnews žurnālistiem Latvijā. Paralēli Krievijas puse plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un citās tiesās, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistes Allas Berezovskas jautājumu, kuru kopā ar citiem decembrī aizturēja Latvijas VDD.

Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildot uz Allas Berezovskas jautājumu par to, kāpēc starptautiskās tiesiskās aizsardzības organizācijas nereaģēja uz krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanas kliedzošu faktu Latvijā, paziņoja, ka tās "parasti raksta vēstules", jo, lai gan arī ziņo par to atklāti, tomēr nevar piekrist šādai varas iestāžu rīcībai. Tomēr Krievija no šīm institūcijām — gan no ANO, gan no Eiropas Padomes, gan no EDSO — vēlas panākt, lai tiktu iesaistīti konkrēti mehānismi no attiecīgajām konvencijām, kuri pieprasa no attiecīgās valsts novērst šādus pārkāpumus, kā arī mehānismi, kuri prasa "nelikt mieru pārkāpējam, kamēr pārkāpums nav novērsts".

"Taču te, protams, mūsu kolēģi no daudzpusējām institūcijām ir daudz mazāk noskaņoti cīnīties par patiesību, kad runa ir par masu informācijas līdzekļiem krievu valodā. Lai gan Latvijas gadījumā, kā es saprotu, krievu valoda ir vai nu dzimta, vai nu tajā domā un to izmanto gandrīz puse iedzīvotāju, precīzāk 40%. Un lai šādi izpaust savu necieņu pret saviem tautiešiem – te ir jābūt specifiskai politiskai orientācijai," sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, Krievija turpinās panākt "adekvātu darbību" no starptautiskajām struktūrām, turklāt paralēli Maskavai vēlas piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kurām ir visi iemesli vērsties tiesās, bet zaudēšanas gadījumā – ECT.

"Tā (ECT – red. piez) pāris reižu saskāries ar plašsaziņas līdzekļu tēmu, lai gan tādu precedentu nebija. Taču nesen tādi precedenti parādījās attiecībā uz tiem pārmetumiem, ko izteica Rietumi Krievijas plašsaziņas līdzekļu adresē. Tāpēc ECT ir jāizskata situācija, kuru pat nav iespējams interpretēt divējādi, tā ir tik acīmredzama, ka es nedomāju, ka tiesai tā būs ilgi jāizskata, pirms pasludināt spriedumu," sacīja Lavrovs.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievija strādā un turpinās strādāt ar juristiem, kuri specializējas starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu žurnālistus Latvijā, kā arī piesaistīs Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu.

Nobeigumā Lavrovs izsaka atbalstu Sputnik un Baltnews žurnālistiem, ne tikai tāpēc, ka tie ir Krievijas mediji, bet arī tāpēc, ka jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem.

"Piekļuvi informācijai garantē gan daudzi EDSO lēmumi, gan Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām," sacīja Lavrovs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem