ASV Jūras spēki sāks patruļas pie Krievijas robežām Arktikā
(atjaunots 16:40 10.01.2021)
Savienoto Valstu Jūras kara spēku ministrs Kennets Breitveits klāsta, ka valsts plānojot garantēt saviem partneriem brīvu kuģniecību ziemeļos. RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. ASV Jūras kara flote sāks regulāras patruļas pie Krievijas krastiem Arktikā, lai nepieļautu "Maskavas uzbrukumu Galējos Ziemeļos", paziņoja Savienoto Valstu Jūras kara spēku ministrs Kennets Breitveits, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Breaking Defence.
Viņš atzīmēja, ka tuvākajos gados Vašingtonai nāksies "uzstājīgāk" rīkoties Arktikā, lai apstrīdētu Krievijas, kā arī Ķīnas "pretenzijas", stāsta izdevums.
Taujāts, vai ASV vajadzētu īstonot "operācijas navigācijas brīvības nodrošināšanai" pie Krievijas ziemeļu krastiem, Breitveits salīdzināja situāciju reģionā ar stāvokli Dienvidķīnas jūrā, kur Ķīnai ir teritoriālie strīdi ar dažām valstīm.
©
Photo Пресс-служба АО "Адмиралтейские верфи"
"Jūras ceļi Ziemeļos kļūst kuģojami, ASV JKS plāno garantēt kuģošanas brīvību saviem partneriem," apgalvoja ministrs. Šo stratēģiju viņš nosauca par "drosmīgāku pozīciju", ASV – "pasaulē dominējošā jūras kara spēka" – tiesībām un pienākumu.
Breitveits uzskata, ka ASV galvenā priekšrocība Arktikā ir zemūdenes. Tomēr, viņš piebilda, amerikāņu spēkiem nāksies iznomāt ledlaužus no sabiedrotajiem, bet Krievijai ir vesela ledlaužu flote, savukārt Ķīna būvē šī tipa kuģus tādā ātrumā, ar kādu ASV "nevar sacensties".
Faktu, ka ASV paplašina kara kuģu klātbūtni Arktikā, iepriekš konstatēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Viņš norādīja, ka militāri politisko stāvokli reģionā apgrūtina pasaules vadošo valstu konkurence cīņā par resursiem un transporta ceļiem. Krievija aktīvi attīsta Ziemeļu floti Arktikā, lai stiprinātu savu aizsardzību un varētu parūpēties par savām navionālajām interesēm reģionā.
Krievijas Ārlietu ministrija jau ir paudusi bažas par to, ka ASV paplašina militāro klātbūtni Arktikas reģionā, un atzīmēja: Maskava cer, ka šis reģions arī nākotnē būs miermīlīgas sadarbības lauks.
Tagi:
Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.
Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.
"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.
Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.
"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.
Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.
Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.
No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.
Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".
"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.
Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.
Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.
Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.
Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.
Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.
Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.
Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.
Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.
Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.