RĪGA, 7. janvāris - Sputnik. Tagad līdzi Covid-19 vakcīnām no BioNTech un Pfizer, Eiropas Savienībā var izmantot vēl vienu - amerikāņu kompānijas ražotāja Moderna preparātu, vēsta RIA Novosti.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), kas atbild par zaļu zinātnisko novērtējumu un drošuma uzraudzību ES teritorijā, trešdien, 6. janvārī, ieteikusi pielietot ASV kompānijas ražoto vakcīnu.

​EZA paziņoja, ka dati par Moderna vakcīnas kvalitāti, drošību un efektivitāti tika rūpīgi izpētīti.

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena par šo notikumu uzrakstīja Twitter mikroblogā. Tās ir labas ziņas, atzīmēja viņa, norādot, ka eiropieši tagad saņems vairāk vakcīnas devu.

​Tiesa, Eiropas Komisijai tuvākajā laikā vēl jānoformē tehniskais lēmums par Moderna vakcīnas izmantošanu ES.

Saskaņā ar līgumu, kas tika noslēgts starp EK un Moderna 2020. gada novembra beigās, ES iepirks līdz 160 miljoniem preparāta devu.

Taču vienlaikus ASV Gaisa spēku iznīcinātāji Baltijas valstīs agresīvi izspēlē aviācijas triecienus "avangardā" – 150 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 6000 kilometrus no Amerikas krasta. Krievija adekvāti atbild uz nepārprotamo eskalāciju un militārajiem draudiem – Rietumu kara apgabala PGA sistēmas S-400 un S-350 kontrolē katra amerikāņu iznīcinātāja lidojumu no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-15E Strike Eagle ieradušies Igaunijā, lai tās gaisa telpā izspēlētu pilotu sadarbību ar aviācijas tēmētājiem, aviācijas triecienus avangardā un gaisa mērķu pārtveršanu. Mācību zona 21. aprīlī aptvēra Emari aviobāzes, Sāremā un Hījumā salu apkaimi, tātad aviācijas triecienu prioritārie mērķi ir iespējamā pretinieka kuģi.

AP Photo

"To nevar aizmirst": kā padomju meistarpiloti sarīkoja katastrofu ASV Gaisa spēkiem

Tamlīdzīgas mācības Baltijas valstīs ASV GKS organizē regulāri, it kā ar mērķi pārbaudīt cīņas gatavību. Tomēr Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad neapdraud un nekas netraucē 48. iznīcinātāju spārna pilotiem celt cīņasspēju pastāvīgās dislokācijas vietā – Leikenhitas aviobāzē Lielbritānijā (vai dzimtenē – ASV). Patiesībā Pentagons izraudzījies Baltiju, lai izspēlētu agresīvas operācijas pret Krieviju. Tādu manevru taktiskā bezjēdzība var novest pie reģionālās krīzes. Kādā no saviem lidojumiem amerikāņu iznīcinātājs var nejauši noiet no kursa, pārkāpt Krievijas robežu. Un saņemt Krievijas PGA sistēmu triecienu, kuru redzes un darbības lokā bez grūtībām iekļaujas Baltijas valstu gaisa telpa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sapulcei atklāti brīdināja partnerus: tie, kas organizē jebkādas provokācijas pret Krievijas drošības interesēm, "nožēlos nodarīto tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši". Krievijas Bruņoto spēku koncentrācija, piemēram, Melnās jūras reģionā ļauj Pentagonam un NATO tuvāk pavērot Krievijas neverbālos argumentus.

Neveiksmīgs uzdevums

19. aprīlī vairāki desmit ASV GKS iznīcinātāju F-15 un F-16 uz nenoteiktu laiku pārvietoti no Lielbritānijas uz Poliju, uz 32. aviobāzi netālu no Laskas pilsētas, 310 kilometru attālumā no Brestas pilsētas Baltkrievijā. No šejienes ir ērtāk izspēlēt lielāku vienību gaisa operācijas.

© AP Photo / Mass Communication Specialist 2nd Class Ridge Leoni / U.S. Navy

Aviācijas bāzes kuģi – metāllūžņos. Kāpēc ASV vēlas norakstīt "peldošos aerodromus"

Krievijai jebkurā virzienā savu robežu tuvumā ir liels – kvalitatīvs un kvantitatīvs – militārais pārspēks. Un tā spēj operatīvi radīt spēcīgu militāro grupējumu satriecošai atbildei (pat bez kodolieročiem).

Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs bumbvedēju pārvietošanu uz Baltijas reģionu novērtēja kā standarta mācības, kas nekādi nav saistītas ar situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Taču Krievija vērīgi seko partneru darbiem – viņu paziņojumi pēdējā laikā pamatīgi kritušies cenā. Vladimirs Putins pauda cerību, ka "nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši".

Nejaušība?

20. aprīlī, kad amerikāņu iznīcinātāji jau atradās Polijā, virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem absolūti "nejauši" lidoja divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji-raķešnesēji Tu-160 "Baltais gulbis". Krievijas AM atzīmēja, ka Tu-160 piesedza GKS lidmašīnu Su-35S un jūras aviācijas Su-27 ekipāžas. Stratēģi pavadīja lidojumā astoņas stundas (tātad paveica vairākus "apļus" virs Baltijas). Lidojums notika atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Tomēr Krievijas stratēģiskās aviācijas patruļas ir metode stabilitātes stiprināšanai.

© Photo U.S. Air Force photo/Samuel King Jr.

Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi

Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 lidojumā izspēlē tuvošanos vietai, no kuras tiks palaistas spārnotās raķetes pa domājamā pretinieka objektiem. Ja kādam Varšavā, Viļņā, Rīgā vai Tallinā, šķiet, ka amerikāņu iznīcinātāji padara sabiedrotos Baltijā stiprākus, viņiem nav taisnība. ASV trieciena aviācijas koncentrācija Krievijas robežu tuvumā padara valstis, kurās tā uzturas, par ļoti viegli ievainojamām un patiesi bīstamām dzīvei. Lieta tāda, ka Tu-160M var uzņemt savās tilpnēs 45 tonnu arsenālu – līdz 12 mazpamanāmās un precīzās spārnotās raķetes X-101 ar darbības attālumu līdz 5500 km, ko iespējams pielietot, neieejot pretinieka PGA darbības zonā. X-101 parastās modifikācijas lādiņš sasniedz aptuveni 400 kilogramus trotila ekvivalentā. Speciālā (X-102) aprīkota ar kodoltermisko lādiņu ar jaudu no 250 kilotonnām līdz 1 megatonnai. Divi "stratēģi" Tu-160 – tās ir 24 spārnotās raķetes, un nav grūti iztēloties iznīcības mērogu Laskas, Emari aviobāzēs un citviet reāla militārā konflikta situācijā ar Krieviju.