Vīrietis pie aptiekas, foto no arhīva

Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā

23
(atjaunots 23:44 30.12.2020)
Aizejošajā 2020. gadā cilvēcei bijusi iespēja sastapties gan ar šausmām un izolāciju, gan ar neredzētu varonību, zinātniskiem atklājumiem un gara spēku.

RĪGA, 31. decembris — Sputnik. Gads sākās ar katastrofāliem ugunsgrēkiem Austrālijā – gājuši bojā vairāk nekā trīs miljardi dzīvnieku. Vēlāk cietušās zemes pārņēma spēcīgas lietavas. Šķita – kur nu vēl sliktāk. Tomēr drīz vien pasaulei pāri vēlās pandēmija, tai sekoja protestu, nekārtību, konfliktu un nenoteiktības vilnis. Un vēl cilvēcei bija iespēja sastapties ar neredzētu varonību, zinātniskiem atklājumiem un gara spēku, stāsta RIA Novosti.

Slepkavības no gaisa

3. janvārī raķešu uzbrukumā gāja bojā Irānas armijas elitārās vienības – Islāma revolūcijas sargu korpusa komandieris Kasems Suleimani. Pavēli nogalināt "Irānas ārpolitikas pelēko kardinālu" deva Donalds Tramps. Atmaksai Irānas karavīri ar raķetēm apšaudīja amerikāņu bāzes Irākā. Spriedze saglabājās visu gadu, tomēr no kar aizdevās izvairīties.

Draudi atkal pieauga rudenī pēc skandalozas slepkavības – gāja bojā Irānas kodolprogrammas vadītājs Mohsens Fahrizade. Fiziķa automašīna tika apšaudīta. Izskanēja versija par tālvadības slepkavību no gaisa. Teherāna par zinātnieka slepkavību apsūdzēja Izraēlu. ASV neatbalstīja Telavisu atklāti, tomēr pēc slepkavības Trampa izteikumi kļuva asāki. Pret ārējo spiedienu Teherāna reaģēja savaldīgi. Valdība cer, ka Džo Baidens liks ASV atgriezties pie Irānas kodoldarījuma. Ja tas nenotiks, jauna konfrontācija Tuvajos Austrumos būs neizbēgama.

Tirdzniecības centrā – slimnīca, slidotavas vietā - morgs

Vairāk nekā 80 miljoni inficētu, pusotrs miljons mirušo – jaunā tipa koronavīruss, cēlies Ķīnā, pārņēma visu pasauli. Politiskā, ekonomiskā, sociālā dzīve sastinga. "Glāb planētu, guļot uz dīvāna", jokoja tie, kas varēja atļauties palikt mājās pašizolācijā. Tomēr daudzu profesiju pārstāvji darbu nepārtrauca. 

Pirmkārt, ārsti, kas cīnījās ar infekciju. Ķīnā, Eiropā, ASV būvēja lauka hospitāļus, slimnīcu un morgu vajadzībām iekārtoja tirdzniecības centrus un sporta laukumus. Bez stadiona palika Madrites "Real" – tur izveidoja medicīnas iekārtu noliktavu. Slēgtā slidotava "Ledus pils" kļuva par lielāko morgu Spānijā. Ņujorkā pilsētas ielās stāvēja mobilie refrižeratori, paredzēti tūkstošiem līķu, krematorijas strādāja caurām diennaktīm.

Augustā nāca labas ziņas – bija reģistrēta pirmā vakcīna, Krievijas izstrādātā "Sputnik V". Vēlāk parādījās arī citas zāles pret Covid-19.  Lai arī līdz šim nav izdevies apturēt nāvējošā vīrusa izplatību, simtiem tūkstošu cilvēku ir cerība uz glābiņu.

"Celies kājās, mēs tur visu esam sagāzuši"

Pasaules ekonomikā šis bija smagas recesijas gads – tās fonā noblāv 2008. gada globālā finanšu krīze. Smags trieciens nāca pirmajā gada pusē, kad karantīnas dēļ apstājās liels skaits uzņēmumu. Īpaši cieta pakalpojumu sfēra – transports, izklaides un tūrisma industrija, viesmīlības bizness.

Vispārējā izolācija vājināja energonesēju pieprasījumu, sašūpoja naftas tirgu. Situāciju pasliktināja OPEC+ darījuma sabrukums martā. Kad alianses valstīm neizdevās vienoties par ieguves samazināšanu, Brent cena sabruka par trešo daļu – līdz 30 dolāriem par barelu, nedēļu vēlāk – līdz 25. Tikai ziņas par vakcīnas nākšanu klajā deva stimulu melnā zelta cenām.

Pandēmija, kas paralizējusi ekonomiku uz visas planētas, izmaksās ļoti dārgi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) prognozē, ka līdz 2021. gadam kopējais zaudējums sasniegs septiņus triljonus dolāru. Summa salīdzināma ar ASV (4,1 triljons) un Ķīnas (3,2 triljoni) gada budžetu. Pasaules IKP saruks par 4,5% - jaunākajā vēsturē neredzēts kritums.

Demonstrācijas pret vardarbību noslēdzās ar vardarbību

"Es nevaru paelpot" – afroamerikāņa Džordža Floida vārdi izraisīja plašākos rasu dumpjus ASV kopš gadsimta sākuma. Vīrietis mira pēc aizturēšanas – viņa galvu piespieda pie zemes ar ceļgalu. Pandēmijas apogejā daudzi izgāja ielās ar lozungiem "Black lives matter". Protesti pārmetās arī uz citām valstīm. Dažkārt demonstrācijas beidzās ar grautiņiem un marodierismu.

Izskanēja pat prasības atņemt policijai finansējumu un nojaukt pieminekļus vēsturiskām personībām ar "nepareizu" viedokli – Teodoram Rūzveltam, Tomasam Džefersonam, Kristoforam Kolumbam. Pārmaiņās skāra dažu brendu "rasistiskos" simbolus: nosaukumu mainīja tvaicētie rīsi "Uncle Ben's" un pankūku sīrups "Aunt Jemima", savukārt serviss HBO Max uz laiku dzēsis no sava kataloga godalgoto filmu "Vējiem līdzi". Pastiprinājās cīņa ar rasismu modes pasaulē, bieži skanēja ziņas par diskrimināciju ādas krāsas dēļ. Kaislības mazliet rimās, kad vēlēšanās uzvarēja Džo Baidens, tomēr problēmas vēl nāksies risināt.

Caur vīrusiem un dumpjiem – uz Balto namu

Prezidenta vēlēšanas ASV šogad bija skandalozas. Pandēmija, dumpji, korupcijas sazvērestības – tādu ziņu fonā kandidāti cīnījās par balsīm. Džo Baidens sacīkstēs iespiedās gandrīz nejauši: pirms premieries Dienvidkarolīnā viņš nebūt nebija favorīts. Bet Donalds Tramps itin labi varēja pretendēt uz nākamo prezidentūras termiņu, tomēr ekonomiskos panākumus nivelēja koronavīruss.

Sāncenši neizrādīja ne mazāko cieņu viens pret otru un sacentās skarbās frāzēs par Krieviju un Ķīnu. Kampaņu pavadīja spekulācijas par to, ka sakautais Tramps atteiksies pamest Balto namu. Kašķīgās vēlēšanas sašķēla amerikāņus (piemēram, Kalifornijā Baidena uzvara radīja sajūsmu, Teksasā – protestu), abu kandidātu piekritēji organizēja mītiņus un maršus. Republikāņi apliecināja, ka vēlēšanas bijušas negodīgas, tomēr to rezultātus tiesā apstrīdēt neizdevās. 6. janvārī Kongress izskatīs elektoru balsojuma rezultātus un tikai pēc tam izsludinās Baidena uzvaru.

Makrons pret islāmistiem, musulmaņi – pret Makronu

Nekādu jaunavības izziņu, nekādas skološanās mājās, visus uzaicinātos imamus – kontrolēt, visas reliģiskās kopienas – pārbaudīt. Tādus soļus gatava spert Francijas valdība, lai radītu valstī tā saucamo apgaismoto islāmu. Prezidents Emanuels Makrons noskaņots apņēmīgi. Pie tam Francija ir islāmiskākā valsts Eiropā – gandrīz 6 miljoni iedzīvotāju ir musulmaņi.

Viss sākās ar skolotāja Samuela Padī slepkavību oktobrī. Čečenu izcelsmes vīrietis viņam nogrieza galvu par žurnālā Charlie Hebdo publicēto karikatūru demonstrāciju. Cilvēki bija sašutuši: Francija ir laicīga valsts, un vārda brīvības principi tajā ir fundamentāli. Nicas mērs ierunājās par to, ka ir jāiznīdē "islāmiskais fašisms", Makrons ierunājās par "islāmisko separātismu". Pāri musulmaņu valstīm vēlās sašutuma vilnis, franču precēm pieteica boikotu. Turcijas prezidents Redžeps Erdogans apšaubīja Makrona garīgo veselību. Parīze rezultātā atsauca savu vēstnieku Turcijā.

Trīs protestu sezonas Baltkrievijā

Vasaras nogale, rudens un pat ziema Baltkrievijā aizritēja protestos un sadursmēs. Pilsoniskās nepakļaušanās akcijas sākās pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā, kad uzvaru ar 80% balsu uzvaru izcīnīja Aleksandrs Lukašenko.

Protestu dalībniekus atbalstīja Eiropas Savienība un ASV, pret Minsku ieviesa ierobežojumus. Novembrī ES noteica individuālas sankcijas Lukašenko un vairākām baltkrievu amatpersonām. Lukašenko bijusī sāncense drīz pēc protestu sākuma pameta valsti un no Lietuvas aicināja sākt streiku (bez rezultāta – visas rūpnīcas darbu turpināja) un ieviest sankcijas pret "biznesu, kas saistīts ar Lukašenko un viņam tuvajiem oligarhiem". Rudenī Lukašenko informēja par konstitucionālo reformu, kas ļaus sadalīt varas struktūru pilnvaras. Tomēr tās būtība vēl joprojām nav skaidra.

Krievijas miers Karabahā

Septembra beigās Kalnu Karabahā pēc gandrīz 26 gadus ilga pārtraukuma atsākās karadarbība. Atbildību par kara sākumu Azerbaidžāna un neatzītā Kalnu Karabahas republika uzvēla viena otrai. Azerbaidžānas armija KKR teritorijā ieņēma Gadrutu, Fizuli un Zangelanu. Baku darbības atbalstīja Turcija, kas pieprasīja strīda militāru risinājumu. Maskavu satrauca centieni internacionalizēt konfliktu un iesaistīt kaujiniekus no Tuvajiem Austrumiem. Abās pusēs gāja bojā tūkstošiem cilvēku.

Azerbaidžānas armija ieņēma Šušu, un KKR vienību situācija bija kritiska. 9. novembrī Erevāna, Baku un Maskava parakstīja rezolūciju par karadarbības pārtraukšanu. Saskaņā ar to, Baku saņēma virkni teritoriju, kas agrāk piederēja Azerbaidžānas PSR. Karabahā iegāja mierneši no Krievijas. Viņi palīdz bēgļiem atgriezties mājās, veicina gūstekņu un bojāgājušo mirstīgo atlieku apmaiņu.

Ķīniešiem ir jautājumi par debesīm

Šogad Ķīna ir paspērusi soli tuvāk līdera vietai kosmosā – uz Mēness nosēdusies jau trešā zonde ar mērķi saņemt grunts paraugus.

Tās nosaukums "Čanje-5" ir simbolisks: Čanje ir Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā. ĶTR kosmiskajai misijai vajadzētu paplašināt zināšanas par Zemes pavadoņa ģeoloģisko vēsturi. Lai arī Ķīna ir trešā valsts pēc ASV un PSRS, kas iekarojusi Mēnesi, tā ir pirmā šāda veida misija cilvēces vēsturē – to atzina arī NASA administrators Džeimss Braidensteins.

Tā nav pirmā Pekinas kosmiskā uzvara. Vasarā pētījumu zonde "Tjaņveņ-1" ("Jautājumi debesīm") devās uz Marsu. Gada laikā Ķīna īstenojusi 34 startus orbītā – vairāk nekā jebkura cita valsts.

Ilga šķiršanās angļu stilā

Gada beigās Eiropas Savienība oficiāli zaudē Lielbritāniju. Formāli valsts pameta bloku 31. janvārī, turpmākos vienpadsmit mēnešus vienojās par "šķiršanās" noteikumiem. Process teju vai neizgāzās: strīdējās gan par standartiem, gan piekļuvi tirgiem, gan britiem svarīgo zvejas jautājumu. Pēdējās dienās pirms Ziemassvētkiem darbs ritēja caurām dienām, līdz bija panākta vienprātība. Tirdzniecības darījumu vēl nāksies ratificēt abu pušu parlamentiem, tomēr, domājams, šajā jautājumā šķēršļi neradīsies. Izstāšanās bez darījuma ir murgs, ar ko britus biedēja vairākus gadus. Realitāte izrādījusies daudz labsirdīgāka.

23
Tagi:
pasaule, katastrofa, pandēmija
Pēc temata
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Desmitiem tūkstošu incidentu: ASV armija saskārusies ar jaunu nelaimi
LGBT šantāža Eiropas Savienībā: ievērojiet tiesības, citādi maksāsiet sodu
Politico: vai Polija izstāsies no Eiropas Savienības
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Baidena komada ir kā vilku bars
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

18
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

18
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

12
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

12
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns