Krievu analītiķis, erudīts Anatolijs Vasermans, foto no arhīva

Vasermans: izredzes, ka 2021. gads būs sliktāks par iepriekšējo, ir ļoti mazas

54
(atjaunots 21:39 29.12.2020)
Koronavīrusa pandēmija ir apstiprinājusi, ka pašreizējā globālā darba sadales sistēma, kuras pamatā ir dažādu valstu šaura specializācija, ir jāiznīcina, un nākamgad šis process turpināsies, prognozēja pazīstamais krievu analītiķis, erudīts Anatolijs Vasermans.

RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Liela daļa saimniecisko sakaru un tehnoloģisko ķēdīšu ir jānoslēdz katras valsts teritorijā, lai karantīna vienas valsts robežās neradītu saimniecisko paralīzi visā pasaulē, kā tas notika pandēmijas periodā, uzskata pazīstamais krievu analītiķis, erudīts Anatolijs Vasermans.

"Tramps mēģināja demontēt valstu šauro specializāciju, ņemot vērā citus, Amerikas iekšējos apsvērumus, un šai demonstāžai pārvilka svītru, jo patlaban dolārs balstās uz starptautiskajām preču plūsmām, bet tās ir jo lielākas, jo lielāka ir valstu specializācija un jo vairāk katra no tām spiesta iepirkt ārzemēs. Tāpēc Trampu tik nekaunīgi un demonstratīvi apēda," Vasermana viedokli publicēja Sputnik Baltkrievija.

Tomēr, lai kādi būtu Donalda Trampa centieni, lielākā daļa pasaules jau redz, ka šāda sadales sistēma starp valstīm ir ļoti bīstama. Tāpēc Vasermans cer, ka nākamgad tās demontāža turpināsies.

"Un, protams, es ceru, ka vairāku vakcīnu ieviešana masveida apgrozījumā ļaus jau nākamgad apturēt pandēmiju un atcelt karantīnu, tātad mazināsies arī pasaules ekonomikas krīze," viņš piebilda.

Jautājumā par politiskajām cerībām analītiķis noteica, ka ASV strauja novājināšanās iekšpolitiskā konflikta fonā ļautu citām valstīm atjaunot savu suverenitāti. "Grūti prognozēt, kas liks lietā šo iespēju, tomēr starp tām ir arī Krievija, kas jau spērusi lielu soli šajā virzienā, apstiprinot virkni grozījumu Konstitūcijā," uzskata eksperts.

"Izmēģinot praksē jaunas iespējas, kas pavērušās mūsu priekšā un kādos virzienos mūs vairs nevar nobremzēt, mēs pavisam dabiski iesim tālāk," prognozēja analītiķis.

54
Tagi:
prognoze
Pēc temata
2021. gads – lūzuma punkts un finansiālā apokalipse Latvijā: Mamikins par varu un naudu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Zābaku pāris uz astoņiem gadiem: no 2021. gada atkal parādīsies patēriņa grozs
Merkele grasās pildīt Vācijas kanclera pienākumus līdz 2021. gadam
Uz Lielbritāniju caur Latviju: 2021. gadā parādīsies garākais autobusa maršruts
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

9
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

9
Tagi:
banāns
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

30
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

30
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
(1:11 / 7.44Mb / просмотров видео: 261)

Krievijas atbilde uz ASV sankcijām ir neatvairāma: Maskava brīdināja

0
(atjaunots 12:34 18.04.2021)
Vašingtonas naidīgie soļi nenes labumu Krievijas un ASV tautām – Balto namu gaida atmaksa par divpusējo attiecību degradāciju.

Vašingtonas agresīvā izturēšanās saskarsies ar apņēmīgu pretsparu, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ziņām par kārtējo pret Krieviju vērsto sankciju paketi no ASV puses.

"Vašingtonai ir jāaptver, ka par divpusējo attiecību degradāciju nāksies maksāt. Atbildība par notiekošo pilnībā gulstas uz ASV pleciem," uzsvēra Krievijas diplomāte.

Zaharova atgādināja, ka Krievija ne vienu vien reizi brīdinājusi Ameriku par tās naidīgo soļu sekām un norādījusi, ka tie nenes labumu abu valstu tautām.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

ASV Finanšu ministrija bez jebkāda pamata apsūdzēja Krieviju par "ļaunprātīgām darbībām kibertelpā" un "iejaukšanos vēlēšanās". Jaunajā sankciju sarakstā iekļautas 32 fiziskas un juridiskas personas no Krievijas. Piedevām Vašingtona ziņoja, ka tiek izraidīti desmit Krievijas diplomāti. ASV vēstnieks Maskavā tika uzaicināts ierasties Krievijas ĀM, un Zaharova apsolīja viņam smagu sarunu.

Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens tālruņa sarunā ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu ierosināja personīgu tikšanos un pauda interesi par divpusējo attiecību normalizāciju. Zaharova uzsvēra, ka Baltā nama administrācijas darbības liecina par pretējo.

0
Tagi:
Krievija, ASV, sankcijas, Zaharova