RĪGA, 26. decembris – Sputnik. Tūkstošiem tālbraucēju pavadījuši Ziemassvētkus Lielbritānijas ostā jaunā Covid-19 paveida dēļ, ziņo Sputnik Lietuva, atsaucoties uz britu laikrakstu Daily Mail.
Sestdien Lielbritānijas Jauno respiratoro vīrusu infekciju konsultatīvā padome apliecināja, ka valstī atklātais koronavīrusa paveids, ātrāk izplatās un pieprasa no iedzīvotājiem vēl lielāku piesardzību. Lai gan pēc iepriekšējiem novērtējumiem jaunais vīrusa paveids var būt par 70% lipīgāks, nekā parastais, nekas pagaidām neliecina par to, ka tas ir bīstamāks mirstības vai hospitalizācijas ziņā.
Tiklīdz par to kļuva zināms, daudzas ES valstis slēdza gaisa robežu ar Lielbritāniju. Duvras osta paziņoja par prāmju satiksmes – gan pasažieru, gan kravu – apturēšanu uz Eiropu. Līdzīgi pasākumi tika veikti arī citās ostās. Uz 48 stundām tika slēgts dzelzceļa tunelis zem Lamanša.
Visvairāk no šīs situācijas cietuši tālbraucēji. Otrdien Francijas un Lielbritānijas valdība vienojās, ka lai tiktu pāri robežai, autovadītājiem ir jābūt negatīvs koronavīrusa tests. Pašlaik Duvras ostā izvietoti ātrās Covid-19 testēšanas centri. Plānots, ka testēšanas rezultāti būs gatavi 20 minūšu laikā.
Taču trešdien, Duvrā iestrēguši tālbraucēji, sākuši konfrontāciju ar britu policistiem Duvras pilsētā. Autovadītāji rindā stāsta, ka apstākļi ir briesmīgi, iespējas piekļūt tualetēm un saņemt siltu ēdienu ir ierobežotas. Turklāt daudzi ir neapmierināti ar to, ka ir spiesti sagaidīt Ziemassvētkus tālu no radiniekiem.
Daudzi autovadītāji ir ieradušies Lielbritānijā no Austrumeiropas. Pēc Eurostat datiem, lielākais transporta darbinieku skaits ir no Bulgārijas (10%), Lietuvas (9%) un Latvijas (8%).
Kāds poļu tālbraucējs pastāstīja, ka viņam bija jāpiezvana sievai un meitām un jāpaziņo, ka viņš nebrauks mājās uz Ziemassvētkiem un tā vietā pavadīs tos savas mašīnas kabīnē, kas iestrēgusi A20 trasē Duvrā.
"Tā ir briesmīga situācija, un tā nebija jānoved līdz tam, es domāju, ka Francija cenšas "parādīt raksturu" Brexit priekšvakarā," teica šoferis.
Pēc tālbraucēja vārdiem, viņa meita un sieva bija ļoti satrauktas. Pat ja viņš rīt tiks ar prāmi līdz Francijas, brauciens joprojām būs garš.
"Brīnumi patiešām notiek, it īpaši šajā gadalaikā, bet es domāju, ka palikšu Anglijā vismaz dažas dienas," viņš teica.
Šoferis, kas veda uz Britāniju 20 suņus un sešus kaķus, kas tika izglābti no Bukarestes ielām, cerēja atgriezties Rumānijā pie sievas un septiņgadīgas meitas. Viņš bija iesprūdis Duvrā, kad franču puse aizslēdza robežu.
"Es sarīkoju cilvēkiem Ziemassvētkus, nogādājot viņiem jaunu mīluli, tagad es ceru, ka britu un franču varas iestādes man palīdzēs. Es un mans kolēģis kopš svētdienas guļam mūsu furgona aizmugures sēdeklī, un tagad man jāvalkā vecās drēbes, jo man nav svaiga," viņš teica.
Šoferis cer tikt uz prāmja, kamēr viņam ir negatīvs koronavīrusa rezultāts. Pēc viņa vārdiem, atgriezties mājās viņam būs labākā dāvana.
Vēl viens Rumānijas šoferis Florins Albu pastāstīja, ka viņam bija jāsamaksā par testu.
"Es saņēmu negatīvu rezultātu. Man teica, ka tests ir bezmaksas, bet, kad es atbraucu, man lika samaksāt 150 mārciņas," viņš teica.
Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts nosauca par nepiedienīgu Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2".
Nikolass Bērnss, kas iepriekš konsultēja ASV prezidentu, piedāvāja Vašingtonai uz laiku atcelt sankcijas pret gāzes vadu, bet Eiropas uzņēmumiem ‒ apturēt tā būvniecību. Tas tiek ierosināts, lai puses varētu saskaņot pozīcijas.
"Es joprojām uzskatu, ka tas ir nepiedienīgi, lai mēs apspriestu ar ASV mūsu enerģētikas politiku. Tāpēc es noraidu šo priekšlikumu... "Ziemeļu straumes 2" būvniecība tā ir vienīgi Eiropas lieta, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tai jābūt ātri pabeigtai," norādīja Ernsts.
Politologs un žurnālists Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā novērtēja to, kas pašreiz notiek amerikāņu un eiropiešu diskusijā par Krievijas gāzes vada būvniecību.
"Ir tāda laba paruna: lai tur vai plīst, vai lūst. Amerikāņu mērķis ir par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumes" celtniecību. Un šajā ziņā demokrāti un republikāņi neatšķiras. Viņi grib iespiest Eiropas tirgū savu sašķidrināto gāzi, kas ir daudz dārgāka. Un tagad izdomāja jaunu paņēmienu: "runāsim par to". Taču kas ir galvenais? "Apturēsim to (būvniecību ‒ red.), tad runāsim." Tātad tā ir tāda acīmredzama viltība," uzskata Jurijs Svetovs.
Pēc viņa vārdiem, turpmāka situācijas attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.
"Tas, ka tagad par Kristīgo demokrātu apvienību ievēlēja (Armīnu) Lašetu ‒ cilvēku, kurš ir ne vien politiķis, bet vada valsts lielāko federālo zemi un saprot Vācijas reālās ekonomikas vajadzības, dod cerību, ka viņš turpinās (kancleres Angelas) Merkeles līniju, proti, ka "Ziemeļu straume 2" ir nepieciešama Vācijai ekonomisku apsvērumu dēļ un tas jāpabeidz," domā Jurijs Svetovs.
Sestdien Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets tika ievēlēts par jauno Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības līderi. Tagad Lašets tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem kanclera amatam.
"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.
1. janvārī ASV Senāts nobalsoja par budžetu 2021. finanšu gadam. Dokuments tai skaitā paredz pirms gada ieviesto sankciju paplašināšanu pret "Ziemeļu straumi 2".
Decembrī tika pabeigta 2,6 kilometru cauruļvada būvniecība Vācijas ūdeņos.
RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.
"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.
Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.
"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.
Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.
Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.
Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.
Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā