Moldovas parlamenta loceklis Bogdans Cirdja, foto no arhīva

"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums

136
(atjaunots 16:54 25.12.2020)
Rietumvalstu struktūru finansētās nevalstiskās organizācijas postpadomju telpā izmanto divas ietekmes līnijas - mīksto un stingro, uzskata Moldovas parlamenta loceklis Bogdans Cirdja.

RĪGA, 25. decembris - Sputnik. Gandrīz visās bijušajās padomju republikās var novērot Rietumu nevalstisko organizāciju ietekmi, pārliecināts Moldovas parlamenta deputāts Bogdans Cirdja. Viņš pastāstīja Sputnik, kā darbojās un ko grib panākt šīs struktūras.

Jāpierāda ar faktiem

Sorosa fonds un Konrāda Adenauera fonds finansē virkni bezpeļņas organizāciju (BPO) Moldovā, pasatāstīja Bogdans Cirdja. Bet šīs nevalstiskās organizācijas koordinē savas darbības, rīkojoties sponsoru – arī politiskajās – interesēs. Savas domas politiķis apstiprināja ar pusotru tūkstoti atsauču savā grāmatā "Moldovas pilsoniskā sabiedrība: Sponsori. BPO-krātija. Kultūras kari."

"Pēc tās publicēšanas moldāvu valodā (publikācija krievu valodā ieplānota 2021. gada pavasarī – red.) reakcija sekoja nekavējoties. Uzreiz reaģēja Eiropas Savienības misijas vadītājs Moldovā Peters Mihalko, pēc tam - Nīderlandes vēstnieks un Sorosa fonds," viņš stāsta.

Bogdana Cirdjas grāmatā ir 759 lappuses. Dienas gaismu darbs ieraudzīja šī gada 21. oktobrī. Tajā pašā vakarā Sorosa fonds to nosauca par "rupjiem uzbrukumiem Moldovas pilsoniskajai sabiedrībai".

"Sanāca, kā reiz mēdza teikt: neesmu lasījis, bet nosodu. Manam darbam pārmeta demokrātijas, tiesību pārākuma un vispārējo Eiropas vērtību apdraudējumu. Bet, ja fonds uzstājas par vārda brīvību, kāpēc tad sākumā neapspriest grāmatu? Ja uzskatāt, ka tajā ir meli un falsifikācijas, lūdzu, te 1519 saites un 600 avoti, esmu gatavs diskusijai," stāsta Bogdans Cirdja.

Oponenti atbildē vien klusē, uzsver deputāts.

"Sākumā BPO teica, ka mēs manipulējam ar skaitļiem. Tad es preses konferencē parādīju viņu pašu finanšu pārskatu ekrānuzņēmumus. Šos faktus tās, protams, nevarēja atspēkot, ja nu vienīgi ar kādiem neskaidriem formulējumiem, ka mana grāmata kādu apdraud," spriež autors.

Darbības lauks

Postpadomju telpā aktīvi tiek virzīta doma, kas liek vienlīdzības zīmi starp nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Tomēr tā nav, saka Cirdja. No ārpuses finansējamās organizācijas maz interesē reālās lokālās problēmas - tikai sponsoru problēmas.

"Kā piemēru ņemsim Moldovu. Kādas problēmas izvelk gaismā vietējas BPO? Radikālais feminisms, juvenilā justīcija, demokratizācija – tā, kā viņi to izprot. Kāds tam visam ir sakars ar mūsu problēmām? Mūsu problēmas ir nabadzība (mēs esam visnabadzīgākā Eiropas valsts), korupcija, kurā mēs sacenšamies ar Ukrainu un bezdarbs. Trešdaļa mūsu pilsoņu atrodas ārzemēs," stāsta autors.

Rietumu fondu darbībai vārdos ir cēli mērķi — cīņa pret korupciju un demokrātijas tapšana, norāda politiķis. Tomēr realitātē viss beidzas ar novērojumiem un dažādu sarakstu — piemēram, vārda brīvības vai demokrātijas indeksa reitingu sastādīšanu.

"Patiesībā viņi nekādi nemaina situāciju, - Bogdans Cirdja saka. — Paskatieties uz Moldovas BPO budžetiem — tie ir miljoniem dolāru. Bet izglītības budžets ir daudz mazāks, lai gan sabiedrības attīstībai tieši šī joma ir viena no svarīgākajām. Tāpat Eiropas institūcijas mēdz teikt, ka piešķir Moldovai naudu. Bet kur tā reāli ir? No simt miljoniem eiro, kas tika piešķirti tieslietu reformai, tikai desmit iztērēti tieši tiesu aprīkošanai. Lielākā daļa — kafijas pauzēm kantorim, kas it kā nodarbojas ar justīcijas reformēšanu. Izrādās, fonds piešķir naudu pats sev.

Visās valstīs Sorosa fonda finansētās organizācijas uzvedas vienādi un izmanto divus rīcības variantus, saka Bogdans Cirdja.

"Kā piemērs: Sorosa fonds parādījās vienlaikus visur, un sākumā finansēja vēstures grāmatu publicēšanu. Kas tur bija teikts? Iegalvoja, cik katra valsts ir atpalikusi un kā tai tagad palīdzēs. Pēc tam fonds uzsāka grantu projektus. Kādēļ? Lai piesaistītu jauniešu prātus. Viņus it kā piesaistīja semināriem un pētījumiem, taču paši to neapzinoties, jaunie cilvēki sniedza izlūkinformāciju par savām valstīm. Tam taču neviens nav sekojis, jo 1990. gados visur bija bardaks," norāda politiķis.

Pirmais rīcības variants ir mīksts, skaidro Cirdja.

"Sākumā valstī tiek atvērts fonds, tad tas izveido BPO un nekomerciālās organizācijas, tad tas sāk finansēt citas struktūras, un tā veidojas tīkls, kas darbojas nevis valsts, bet sponsoru interesēs. Pēc tam fonds pēc tīkla principa fonds iebīda savus cilvēkus varas institūcijās."

Kā piemēru Bogdans Cirdja minēja Armēniju, kur Nikola Pašiņana darbības laikā augstus amatus saņēma cilvēki no Sorosa struktūrām.

Ilustrējot dažādu fondu stingro ietekmi, politiķis minēja nekārtības Baltkrievijā.

"Rietumi atklāti atbalsta Baltkrievijas opozīciju (11. decembrī Eiropas Komisija apstiprinājusi 24 miljonu eiro piešķiršanu pilsoniskās sabiedrības atbalstam republikā - red.). Es domāju, ka neviens Baltkrievijā necentās iedziļināties vietējo fondu darbībā. Taču no zilām debesīm revolūcija nekrīt, tai jāsagatavo noteikti apstākļi," norādīja Cirdja.

136
Tagi:
Moldova, Soross
Pēc temata
Soross prognozē Eiropas Savienības sabrukumu pēc PSRS scenārija
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Sorosisti šaubīgu personu sabiedrībā vēlas ieņemt Saeimu
Kā Džordžs Soross mēģina mainīt pasauli
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

7
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

7
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu

43
(atjaunots 08:43 15.04.2021)
Jautājumā par abu valstu līderu iespējamo tikšanos pagaidām nekāda konkrēta informācija netiks sniegta, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Krievijas un ASV valstu vadītāju Vladimira Putina un Džo Baidena sarunas tonis bija lietišķs, žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Lietuva

Otrdien pēc ASV iniciatīvas notika prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena tālruņa saruna. Tās gaitā Baidens cita starpā apstiprināja mērķi – veidot stabilas un prognozējamas attiecības ar Krieviju saskaņā ar ASV interesēm – un ierosināja personīgu tikšanos trešajā valstī tuvāko mēnešu laikā.

"Lietišķa," atbildēja Peskovs, taujāts par sarunas toni.

"Droši vien, pēc lielā tematu skaita, ko nosauca abas puses pēc šīs sarunas rezultātiem, jūs paši varēsiet secināt, ka saruna bija pietiekami ilgstoša," piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Jautājumā par abu prezidentu iespējamo tikšanos Kremlis uzskata par priekšlaicīgu publiskos konkrētus pieņēmumus – tas ir jauns piedāvājums, tas tiks izpētīts un tālāk apspriests pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Pagaidām būtu priekšlaicīgi runāt par šo tikšanos konkrēti. Tas ir jauns ierosinājums, un tiks izskatīts, tiks veikta analīze un izvērtēšana. Pēc tam jau būs iespējams – turklāt līderi vienojušies, ka tādas tikšanās tēma tiks apspriesta jau tālāk pa diplomātiskajiem kanāliem," teica Peskovs, atbildot uz jautājumu par to, kur un kad tāda tikšanās varētu notikt.

43
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

0
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

0
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni