RĪGA, 25. decembris - Sputnik. Gandrīz visās bijušajās padomju republikās var novērot Rietumu nevalstisko organizāciju ietekmi, pārliecināts Moldovas parlamenta deputāts Bogdans Cirdja. Viņš pastāstīja Sputnik, kā darbojās un ko grib panākt šīs struktūras.
Jāpierāda ar faktiem
Sorosa fonds un Konrāda Adenauera fonds finansē virkni bezpeļņas organizāciju (BPO) Moldovā, pasatāstīja Bogdans Cirdja. Bet šīs nevalstiskās organizācijas koordinē savas darbības, rīkojoties sponsoru – arī politiskajās – interesēs. Savas domas politiķis apstiprināja ar pusotru tūkstoti atsauču savā grāmatā "Moldovas pilsoniskā sabiedrība: Sponsori. BPO-krātija. Kultūras kari."
"Pēc tās publicēšanas moldāvu valodā (publikācija krievu valodā ieplānota 2021. gada pavasarī – red.) reakcija sekoja nekavējoties. Uzreiz reaģēja Eiropas Savienības misijas vadītājs Moldovā Peters Mihalko, pēc tam - Nīderlandes vēstnieks un Sorosa fonds," viņš stāsta.
Bogdana Cirdjas grāmatā ir 759 lappuses. Dienas gaismu darbs ieraudzīja šī gada 21. oktobrī. Tajā pašā vakarā Sorosa fonds to nosauca par "rupjiem uzbrukumiem Moldovas pilsoniskajai sabiedrībai".
"Sanāca, kā reiz mēdza teikt: neesmu lasījis, bet nosodu. Manam darbam pārmeta demokrātijas, tiesību pārākuma un vispārējo Eiropas vērtību apdraudējumu. Bet, ja fonds uzstājas par vārda brīvību, kāpēc tad sākumā neapspriest grāmatu? Ja uzskatāt, ka tajā ir meli un falsifikācijas, lūdzu, te 1519 saites un 600 avoti, esmu gatavs diskusijai," stāsta Bogdans Cirdja.
Oponenti atbildē vien klusē, uzsver deputāts.
"Sākumā BPO teica, ka mēs manipulējam ar skaitļiem. Tad es preses konferencē parādīju viņu pašu finanšu pārskatu ekrānuzņēmumus. Šos faktus tās, protams, nevarēja atspēkot, ja nu vienīgi ar kādiem neskaidriem formulējumiem, ka mana grāmata kādu apdraud," spriež autors.
Darbības lauks
Postpadomju telpā aktīvi tiek virzīta doma, kas liek vienlīdzības zīmi starp nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Tomēr tā nav, saka Cirdja. No ārpuses finansējamās organizācijas maz interesē reālās lokālās problēmas - tikai sponsoru problēmas.
"Kā piemēru ņemsim Moldovu. Kādas problēmas izvelk gaismā vietējas BPO? Radikālais feminisms, juvenilā justīcija, demokratizācija – tā, kā viņi to izprot. Kāds tam visam ir sakars ar mūsu problēmām? Mūsu problēmas ir nabadzība (mēs esam visnabadzīgākā Eiropas valsts), korupcija, kurā mēs sacenšamies ar Ukrainu un bezdarbs. Trešdaļa mūsu pilsoņu atrodas ārzemēs," stāsta autors.
Rietumu fondu darbībai vārdos ir cēli mērķi — cīņa pret korupciju un demokrātijas tapšana, norāda politiķis. Tomēr realitātē viss beidzas ar novērojumiem un dažādu sarakstu — piemēram, vārda brīvības vai demokrātijas indeksa reitingu sastādīšanu.
"Patiesībā viņi nekādi nemaina situāciju, - Bogdans Cirdja saka. — Paskatieties uz Moldovas BPO budžetiem — tie ir miljoniem dolāru. Bet izglītības budžets ir daudz mazāks, lai gan sabiedrības attīstībai tieši šī joma ir viena no svarīgākajām. Tāpat Eiropas institūcijas mēdz teikt, ka piešķir Moldovai naudu. Bet kur tā reāli ir? No simt miljoniem eiro, kas tika piešķirti tieslietu reformai, tikai desmit iztērēti tieši tiesu aprīkošanai. Lielākā daļa — kafijas pauzēm kantorim, kas it kā nodarbojas ar justīcijas reformēšanu. Izrādās, fonds piešķir naudu pats sev.
Visās valstīs Sorosa fonda finansētās organizācijas uzvedas vienādi un izmanto divus rīcības variantus, saka Bogdans Cirdja.
"Kā piemērs: Sorosa fonds parādījās vienlaikus visur, un sākumā finansēja vēstures grāmatu publicēšanu. Kas tur bija teikts? Iegalvoja, cik katra valsts ir atpalikusi un kā tai tagad palīdzēs. Pēc tam fonds uzsāka grantu projektus. Kādēļ? Lai piesaistītu jauniešu prātus. Viņus it kā piesaistīja semināriem un pētījumiem, taču paši to neapzinoties, jaunie cilvēki sniedza izlūkinformāciju par savām valstīm. Tam taču neviens nav sekojis, jo 1990. gados visur bija bardaks," norāda politiķis.
Pirmais rīcības variants ir mīksts, skaidro Cirdja.
"Sākumā valstī tiek atvērts fonds, tad tas izveido BPO un nekomerciālās organizācijas, tad tas sāk finansēt citas struktūras, un tā veidojas tīkls, kas darbojas nevis valsts, bet sponsoru interesēs. Pēc tam fonds pēc tīkla principa fonds iebīda savus cilvēkus varas institūcijās."
Kā piemēru Bogdans Cirdja minēja Armēniju, kur Nikola Pašiņana darbības laikā augstus amatus saņēma cilvēki no Sorosa struktūrām.
Ilustrējot dažādu fondu stingro ietekmi, politiķis minēja nekārtības Baltkrievijā.
"Rietumi atklāti atbalsta Baltkrievijas opozīciju (11. decembrī Eiropas Komisija apstiprinājusi 24 miljonu eiro piešķiršanu pilsoniskās sabiedrības atbalstam republikā - red.). Es domāju, ka neviens Baltkrievijā necentās iedziļināties vietējo fondu darbībā. Taču no zilām debesīm revolūcija nekrīt, tai jāsagatavo noteikti apstākļi," norādīja Cirdja.
