RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Eiropas Savienības valstis ir koordinētas ar Covid-19 vakcinācijas kampaņu no 27. līdz 29. decembrim, sociālajos tīklos informē Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
"Ir pienācis Eiropas laiks 27., 28. un 29. decembrī ES startēs vakcinācija. Mēs kopā aizstāvēsim mūsu pilsoņus," uzrakstīja viņa savā lapā Twitter.
It's Europe's moment.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) December 17, 2020
On 27, 28 and 29 December vaccination will start across the EU.
We protect our citizens together. We are #StrongerTogether#EUvaccinationdays pic.twitter.com/6VxDumysBL
21. decembrī Eiropas zāļu aģentūra (EZA) plāno sasaukt sēdi, kuras laikā tiks izdota pagaidu atļauja Covid-19 Pfizer un BioNTech uzņēmumu ražotās vakcīnas izmantošanai Eiropas Savienības valstīs. Pēc EZA apstiprinājuma saņemšanas Eiropas Komisija triju dienu laikā pieņems savu izšķirošo atļauju vakcīnas pielietošanai Eiropas Savienībā.
Paredzams, ka vakcīnas piegādes ES valstīs sāksies 26. decembrī, pēc tam valstis varēs uzsākt koordinētu vakcinācijas kampaņu periodā no 27. līdz 29. decembrim atkarībā no savas gatavības un resursiem.
Kopumā Eiropas Komisija ir vienojusies iegādāties vairāk nekā 2 miljardus vakcīnu pret Covid-19, savukārt Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits nepārsniedz 500 miljonus cilvēku, proti, EK, vienojoties ar potenciālās vakcīnas ražotājiem, paredzēja iespēju izplatīt preparātu arī citās pasaules valstīs.
"Lai beigtu ar pandēmiju, ir nepieciešams, lai līdz 70% iedzīvotāju būtu vakcinēti," rakstīja fon der Loliņa Twitter.
To end the pandemic, we need up to 70% of the population vaccinated.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) December 16, 2020
This is a huge task. So let's start rapidly with the vaccination together, as 27, on the same day.
As we have been united through the pandemic, we will get out of it together & united. pic.twitter.com/bpFpkjUuGR
Latvijā vakcinācija pret Covid-19 var sākties jau šogad. Pirmais valstī tiks iegādāts Pfizer un BioNTech izstrādātais preparāts. Pirmajā partijā būs 12 tūkstoši devas, tās pietiks 6 tūkstošu cilvēku vakcinācijai. Pirmkārt vakcīnu saņems ārsti, kas strādā ar Covid-19 inficētājiem pacientiem. Tad tiks vakcinētas citas prioritārās grupas, bet plašiem iedzīvotāju slāņiem vakcinācija būs pieejama tikai nākamā gada otrajā pusē.
Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts nosauca par nepiedienīgu Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2".
Nikolass Bērnss, kas iepriekš konsultēja ASV prezidentu, piedāvāja Vašingtonai uz laiku atcelt sankcijas pret gāzes vadu, bet Eiropas uzņēmumiem ‒ apturēt tā būvniecību. Tas tiek ierosināts, lai puses varētu saskaņot pozīcijas.
"Es joprojām uzskatu, ka tas ir nepiedienīgi, lai mēs apspriestu ar ASV mūsu enerģētikas politiku. Tāpēc es noraidu šo priekšlikumu... "Ziemeļu straumes 2" būvniecība tā ir vienīgi Eiropas lieta, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tai jābūt ātri pabeigtai," norādīja Ernsts.
Politologs un žurnālists Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā novērtēja to, kas pašreiz notiek amerikāņu un eiropiešu diskusijā par Krievijas gāzes vada būvniecību.
"Ir tāda laba paruna: lai tur vai plīst, vai lūst. Amerikāņu mērķis ir par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumes" celtniecību. Un šajā ziņā demokrāti un republikāņi neatšķiras. Viņi grib iespiest Eiropas tirgū savu sašķidrināto gāzi, kas ir daudz dārgāka. Un tagad izdomāja jaunu paņēmienu: "runāsim par to". Taču kas ir galvenais? "Apturēsim to (būvniecību ‒ red.), tad runāsim." Tātad tā ir tāda acīmredzama viltība," uzskata Jurijs Svetovs.
Pēc viņa vārdiem, turpmāka situācijas attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.
"Tas, ka tagad par Kristīgo demokrātu apvienību ievēlēja (Armīnu) Lašetu ‒ cilvēku, kurš ir ne vien politiķis, bet vada valsts lielāko federālo zemi un saprot Vācijas reālās ekonomikas vajadzības, dod cerību, ka viņš turpinās (kancleres Angelas) Merkeles līniju, proti, ka "Ziemeļu straume 2" ir nepieciešama Vācijai ekonomisku apsvērumu dēļ un tas jāpabeidz," domā Jurijs Svetovs.
Sestdien Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets tika ievēlēts par jauno Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības līderi. Tagad Lašets tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem kanclera amatam.
"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.
1. janvārī ASV Senāts nobalsoja par budžetu 2021. finanšu gadam. Dokuments tai skaitā paredz pirms gada ieviesto sankciju paplašināšanu pret "Ziemeļu straumi 2".
Decembrī tika pabeigta 2,6 kilometru cauruļvada būvniecība Vācijas ūdeņos.
RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.
"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.
Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.
"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.
Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.
Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.
Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.
Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā