Caurules gāzesvada Ziemeļu Straume 2 būvdarbiem foto no arhīva

Nord Stream 2 informēja, ka atsākti "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi

29
(atjaunots 13:18 12.12.2020)
Vācijas kuģniecības un hidrogrāfijas resors 5. decembrī informēja, ka līdz 31. decembrim "Fortune" strādās Baltijas jūras dienvidu daļā, rajonā starp Adlergrundes seklumu un Oderas sēkli.

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Cauruļvadu izbūves kuģis "Fortune" sācis darbus pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nepabeigtā iecirkņa Vācijas ūdeņos, informēja projekta operators "Nord Stream 2 AG".

Plānots, ka "Fortune" izbūvēs 2,6 kilometrus garu gāzesvada iecirkni 30 metru dziļumā.

Kuģu kontroles sistēma Marine Traffic vēstīja, ka aizvadītās nedēļas nogalē kuģis pameta Vismāras ostu un devās uz Rostoku, taču vēlāk tajā pašā dienā apstājās atklātā jūrā netālu no Vismāras. 9. decembrī "Fortune" devās ceļā un vakarā nostājās Rostokas ostas reidā.

Maģistrālā gāzesvada būvdarbi

"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus. Patlaban ASV paplašinājušas ierobežojumus pret projektu.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2"- tā attiecināja uz projektu paketi PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai aprīkošanai.

Tāpat, saskaņā ar mediju datiem, Vašingtona plāno ieviest sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada izbūves noslēguma posmā.

Pie tam Krievija jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka gāzesvads tiks pabeigts jebkurā gadījumā.

Iepriekš "Nord Stream 2 AG" ziņoja, ka plāno atsākt cauruļvadu būvdarbus decembrī Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izmantojot kuģi ar enkura pozicionēšanas sistēmu. Šīm prasībām atbild cauruļvadu izbūves kuģis "Fortune". Vācijas kuģniecības un hidrogrāfijas resors 5. decembrī informēja, ka līdz 31. decembrim "Fortune" strādās Baltijas jūras dienvidu daļā, rajonā starp Adlergrundes seklumu un Oderas sēkli.

29
Tagi:
būvniecība, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (263)
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa
Kongresmenis nosaucis sankciju mērķi pret "Ziemeļu Straumi 2"
Vai Vācijas triks "Ziemeļu straumes 2" glābšanai līdzēs?
"Eiropa iespītējusies": eksperts par "Ziemeļu straumes 2" noslēgumu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

7
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

7
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu

44
(atjaunots 08:43 15.04.2021)
Jautājumā par abu valstu līderu iespējamo tikšanos pagaidām nekāda konkrēta informācija netiks sniegta, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Krievijas un ASV valstu vadītāju Vladimira Putina un Džo Baidena sarunas tonis bija lietišķs, žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Lietuva

Otrdien pēc ASV iniciatīvas notika prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena tālruņa saruna. Tās gaitā Baidens cita starpā apstiprināja mērķi – veidot stabilas un prognozējamas attiecības ar Krieviju saskaņā ar ASV interesēm – un ierosināja personīgu tikšanos trešajā valstī tuvāko mēnešu laikā.

"Lietišķa," atbildēja Peskovs, taujāts par sarunas toni.

"Droši vien, pēc lielā tematu skaita, ko nosauca abas puses pēc šīs sarunas rezultātiem, jūs paši varēsiet secināt, ka saruna bija pietiekami ilgstoša," piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Jautājumā par abu prezidentu iespējamo tikšanos Kremlis uzskata par priekšlaicīgu publiskos konkrētus pieņēmumus – tas ir jauns piedāvājums, tas tiks izpētīts un tālāk apspriests pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Pagaidām būtu priekšlaicīgi runāt par šo tikšanos konkrēti. Tas ir jauns ierosinājums, un tiks izskatīts, tiks veikta analīze un izvērtēšana. Pēc tam jau būs iespējams – turklāt līderi vienojušies, ka tādas tikšanās tēma tiks apspriesta jau tālāk pa diplomātiskajiem kanāliem," teica Peskovs, atbildot uz jautājumu par to, kur un kad tāda tikšanās varētu notikt.

44
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

0
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas