Baltkrievija

Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem

41
(atjaunots 12:22 10.12.2020)
Pēc desmit dienām Baltkrieviju būs iespējams pamest tikai ar aviotransportu, sauszemes robežas būs slēgtas.

RĪGA, 10. decembris – Sputnik. Baltkrievijas valsts sauszemes robežas būs slēgtas izbraucējiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, vēsta Sputnik Baltkrievija.

"Uz laiku apturēt valsts robežas šķērsošanu šajā lēmumā minētajos caurlaides punktos no Baltkrievijas Republikas izbraucošajiem Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem ar pagaidu vai pastāvīgo uzturēšanās atļauju Baltkrievijas Republikas teritorijā," teikts valdības lēmumā no 2020. gada 7. decembra, kas šodien publicēts nacionālajā normatīvo aktu portālā.

Runa ir par upes, dzelzceļa un autoceļu caurlaides punktiem. Uz aviopārvadājumiem lēmums nav attiecināts.

Aizliegums neattiecas uz diplomātiem un personām ar dienesta pasēm, oficiālajām delegācijām, tālbraucējiem un dažu citu kategoriju pilsoņiem.

Atļauju izbraukt no valsts var dot Valsts robežsardzes komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas apstākļiem (ziņa par tuva radinieka slimību vai nāvi, medicīniskās palīdzības saņemšana), vai ar mērķi nodrošināt Baltkrievijas Republikas nacionālajām interesēm. Tāpat atļauts izbraukt uz pastāvīgo mītnes valsti (ja ir uzturēšanās atļauja citā valstī), mācībām vai darbam, taču ne biežāk kā reizi sešos mēnešos.

Ārvalstnieki, kam ir pagaidu vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja Baltkrievijas Republikā, ieradušies valstī un izgājuši 10 dienas ilgu pašizolāciju, var izbraukt.

Cilvēkiem, kuri nolēmuši ierasties Baltrievijā, jāņem līdzi Covid-19 testa rezultāts, kas veikts ne agrāk kā trīs dienas pirms robežas šķērsošanas. Iebraukšana var tikt liegta, ja šādas izziņas nav.

Lēmums stājas spēkā 10 dienas pēc oficiālas publikācijas.

No 1. novembra ierobežota robežas šķērsošana sauszemes caurlaides punktos pandēmijas rezultātā.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents neuzskatīja par nepieciešamu slēgt robežas pandēmijas dēļ, martā lēmumu slēgt valstu robežas visā pasaulē viņš nosauca par "neiedomājamu muļķību".

5. decembrī Baltkrievijā fiksēts rekordliels infekcijas gadījumu skaita pieaugums – 1896 jauni gadījumi. Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 152 453 slimības gadījumi.

41
Tagi:
pandēmija, robeža, Baltkrievija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
NMPD vadītāja: kolapsa pazīmes veselības aprūpes sistēmā jau ir
Latvijas AM gatavo armijas piesaistīšanas plānu ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

46
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

46
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

24
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

24
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Sniegputenis

Kaut kas vēl nebijis: tuvākajās dienās Latvijā gaidāms stiprs sniegputenis

0
(atjaunots 08:16 25.01.2021)
Pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru sniegu, ko ciklons sagādās no Ukrainas rietumiem.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Šīs nedēļas sākumā, īpaši otrdien un trešdien, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā gaidāmi ilgstoši nokrišņi, raksta Tvnet.lv, atsaucoties uz sinoptiķu prognozēm.

​Tiek ziņots, ka no Ukrainas rietumiem Latvijai tuvojas ciklons, kas atnesīs spēcīgus nokrišņus. Ja valsts austrumos tās izkritīs lietus veidā, tad centrālajos un rietumu novados galvenokārt snigs.

Paredzams, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžo vai pat sarkano brīdinājumu.

Gaisa temperatūra tuvākajās dienās būs aptuveni nulle grādu, snigšanas laikā iespējamas vēja brāzmas. Pūtīs ziemeļu vējš.

Atgādinām, ka oranžā vai sarkanā brīdinājuma periodā ir jāievēro drošības pasākumi. Pacentieties bez īpašas vajadzības neiziet no mājām. Nenovietojiet automašīnas zem kokiem.

0
Tagi:
prognoze, Latvija