Polija

Politico: vai Polija izstāsies no Eiropas Savienības

169
(atjaunots 10:30 10.12.2020)
Polijai ir vairāki iemesli vēlēties izstāšanos no Eiropas Savienības. Tikpat daudz – palikt savienībā.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Polijas un Eiropas Savienības kārtējais konflikts liek pārdomāt, vai tikai ES negaida "Polexit" – vai Polija nesekos Lielbritānijas pēdās, stāsta Politico.

Nesen Polija un Ungārija bloķēja ES budžetu un Covid-19 seku likvidēšanas plānu, ņemot vērā jauno mehānismu, kas saista ES finansējumu ar likuma virsvadības principu.

Tas licis poļu opozīcijai raizēties par Polijas izredzēm izstāties no ES – tā saucamo Polexit. Viņiem šķiet, ka valdības izteikumi, kas raksturo ES kā svešu un poļiem naidīgu spēku, varētu novest pie tādām pašam sekām, ko nesa referendums Lielbritānijā.

"Valdībai nav pilnvaru izstāties no ES bez nācijas gribas izpausme," novembra beigās konstatēja opozīcijā strādājošais Seima spīkeris Tomašs Grodskis.

Ministri un ietekmīgi politiķi – partijas "Likums un taisnība" (PiS) vadībā strādājošās valdošās koalīcijas locekļi, kā arī provalstiskie mediķi aizvien biežāk iestājas pret Briseli. Novembra beigās izdevums "Do Rzeczy", kas bieži pauž valdības viedokli, nāca klajā ar rakstu "Mums jāsaka ES: "Pietiek!" Mums ir tiesības runāt par Polexit."

Tomēr, neskatoties uz tādiem izteikumiem, valdība apgalvo, ka neplāno izstāšanos no ES, tā vēlas atgriezt savienību pagātnē, pārvērst par nāciju savienību, nevis liberālu federālisku projektu.

"Mēs sakām skaļu "jā" Eiropas Savienībai un skaļu "nē" apspiešanas mehānismiem," paziņoja valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Vienlaikus redzams, ka Polija ar tās neliberālo demokrātiju, vēršanos pret likuma virsvaru, abortiem un LGBT, aizvien sliktāk iederas Eiropas Savienībā.

Izdevums min vairākus iemeslus, kuru dēļ Polija var izstāties no ES un kāpēc valsts to nedarīs.

1. Polijas vērtības nesakrīt ar ES vērtībām

Kad PiS politiķi skaidro, kāpēc bloķēja ES budžetu, viņi reti piemin naudu vai fondus. Tā vietā viņi atsaucas uz ideoloģiju, suverenitāti vai civilizāciju. Iepriekš PiS līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka ES budžeta noteikumi "novedīs pie Polijas suverenitātes zuduma".

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Viņa izteikumi akcentē Polijas un ES strīda raksturu – tas saistīts ar vērtībām, nevis ar politiku.

PiS koalīcija bieži ataino ES kā ārkārtīgi kreisu projektu, ko vada demagogi, vai kā metodi Vācijas kontroles pastiprināšanai pār Eiropu.

"Vācija nevar mācīt mums likuma virsvadību. Vācija nevienu eiro nav samaksājusi par saviem agrākajiem centieniem mācīt Polijai likuma virsvadību," konstatēja Seima deputāts Patriks Jaki (PiS) ar mājienu par okupāciju Otrā pasaules kara gados.

Nav svarīgi, vai runa ir par likuma virsvadību, globālo sasilšanu, abortiem vai LGBT tiesību aizstāvību, daudzi PiS politiķi uzskata, ka ES uzspiež Rietumu liberālās vērtības konservatīvajai, kristīgajai Polijai. Nesen valdība par iebilda pret mākslīgā intelekta attīstības stratēģiju ES, jo tajā bija minēts vārds "dzimums". Atšķirīgo vērtību dēļ Varšavai un Briselei ir grūti vienoties arī par politiku.

"Mēs esam vēstures pareizajā pusē, bet tie, kas vēlas atņemt mūsu suverenitāti, tuvojas sabrukumam," paziņoja Kačinskis nesenajā intervijā.

2. Politiķu aprindās pastiprinās ES nedraudzīgs noskaņojums

Šķiet, poļu ierēdņi nelolo nekādas siltās jūtas pret ES un tās institūtiem.

Nesen Moravecskis uzstājās ar runu Seimā, kurā aizstāvēja lēmumu bloķēt ES budžetu. viņš salīdzināja ES ar komunistisko režīmu Polijā un iebilda pret "eirokrātu" un "Eiropas oligarhijas" patvaļu.

Kad Eiropas Parlaments kritizēja Poliju par lēmumu pieņemt stingrākus likumus pret abortiem, izglītības ministrs Pšemislavs Čarneks paziņoja: "Eiropa ir sasniegusi kaut ko sliktāku nekā PSRS un komunisms."

Vienlaikus valsts augstākās matpersonas uzsvēra, ka neatbalsta izstāšanos no ES.

"Polexit ir absurda ideja. Neviens nopietns politiskais spēks (..) nav izvirzījis tādu prasību," konstatēja valsts ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.

Tomēr opozīcija ir pārliecinata: pat ja PiS neplāno izstāšanos no ES, partijas rīcība var novest pie tāda rezultāta.

"Pienācis laiks celt trauksmi. Šeit sākas tas pats, kas sākās Lielbritānijā. Mums tam jāpieliek punkts," savā lapā Twitter norādīja deputāte Malgožara Kidava-Blonska.

Strīds par ES budžetu raisīja jaunus uzbrukumus ES. Valsts īpašuma ministra vietnieks Janušs Kovaļskis savā lapā Twitter rakstīja, ka "dalība ES ir viens no instrumentiem Polijas varenības sasniegšanai. Tikai tā, nevis otrādi." Viņš piebilda, ka eirofondu līdzekļi, kas palīdzējuši modernizēt Poliju, ir nenozīmīgi salīdzinājumā ar ienākumiem, ko no Polijas gūst rietumvalstu investori.

3. Jaroslavam Kačinskim dalība ES nav vajadzīga

Lēmumu par to, vai Polijai ir nākotne ES, domājams, pieņems valsts faktiskais valdnieks, 71 gadu vecais Jaroslavs Kačinskis, bet viņam dalība ES nav galvenā. Viņš vēlas atstāt aiz muguras gadiem ilgas reformas, sākot no komunistiskās ēras beigām 1989. gadā – viņš uzskata, ka šajā periodā plaukusi korupcija.

Lai gūtu panākumus, PiS jāpastiprina kontrole pār tiesām, medijiem un citiem institūtiem un jāaudzina pašiem sava lojāla elite. Valdība jau paziņoja, ka neplāno atteikties no grozījumiem likumos, kas sabojājuši tās attiecības ar Briseli.

Tādi cilvēki kā izglītības ministrs Čarneks ir atbildīgi par to, lai skolas absolvētu cilvēki ar tradicionālajām un patriotiskajām vērtībām, un tas var vēl vairāk noskaņot valsti pret ES.

No otras puses:

1. ES ir ļoti populāra poļu vidū

Atšķirībā no savas valdības, poļi ir viena no Eiropai labvēlīgāk noskaņotajām nācijām ES. 2003. gada referendumā par iestāšanos ES nobalsoja 74% vēlētāju, un kopš tā laika mīlestība pret ES vēl augusi.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Nav nekāds brīnums: poļi guvuši lielu labumu no vienotā tirgus un eirofondiem. No 2004. gada Polija saņēmusi no ES 127 miljardus eiro, vairāk nekā jebkura cita bloka valsts. Šī nauda ir pārveidojusi Poliju, ļāvusi tai uzbūvēt ceļus, tiltus, skolas, attīrīšanas iekārtas un futbola laukumus. Vairāk nekā divi miljoni poļu izmantojuši pārvietošanās brīvības principu un pārvākušies uz ārzemēm.

Valdībka vērtē, ka nākamo septiņu gadu laikā Polija saņems 139 miljardus no eirofondiem un aptuveni 34 miljardu aizņēmumos no budžeta un saskaņā ar atjaunošanas plāniem, ko tā bloķē kopā ar Ungāriju.

Tomēr veto nav ietekmējis poļu noskaņojumu: ja referendums notiktu tagad, 81% nobalsotu par tālāku dalību ES. Citas aptaujas rezultāti liecina, ka 71% poļu atbalsta likuma virsvadības principu.

2. Izstāšanās no ES sagraus valsts ekonomiku

Pārrunas par Brexit parādīja, cik grūti ir atdalīt atsevišķas valsts ekonomiku no ES vienotā tirgus. Polijai tas nāktos vēl grūtāk un galu galā novestu pie katastrofas.

Poļu kompānijas eksportē un importē gandrīz tikai ES tirgus iekšienē: 2018. gadā uz ES devās 80% Polijas eksporta, no ES Polija saņēma 58% importu. Valsts augošā ekonomika saņem vērienīgas ārvalstu investīcijas, kas pārvērtušas to par ES darbnīcu.

Eirofondi un darbs vienotajā tirgū būtiski ietekmējuši poļu labklājības izaugsmi: ienākums uz vienu cilvēku izaudzis no 45% no vidējā ES 2004. gadā līdz 70% no vidējā – 2017. gadā. Tas ir labākais rezultāts valsts tūkstoš gadus ilgajā vēsturē.

Pie tam, Lielbritānija ir sestā lielākā ekonomika pasaulē, bet Polija ieņem 22. vietu un daudz vairāk atkarīga no ES. Izstāšanās no ES un atbilstošo tarifu un tirdzniecības barjeru ieviešana sagraus tās ekonomiku.

3. Polijai ir sliktas atmiņas par dzīvi vienatnē

Polijas vēsturē iestājies lielākais drošības un uzplaukuma periods pēdējo četru gadsimtu laikā. Sakari ar NATO un ES izveduši to no Kremļa ieekmes zonas. Tomēr situācija var mainīties, ja Polija atkal būs vientuļa.

Donalda Trampa prezidentūras laikā Varšavas nacionālisti atrada kopīgu valodu ar nacionālistiem Vašingtonā. Tomēr Džo Baidens netabalsta Trampa nicinošo attieksmi pret ES. Tas jau sagādājis grūtības Lielbritānijai un var radīt vēl lielāku problēmu Polijai, ja tā lems izstāties no ES.

Polijas valdība bieži uzsver citu reģionalo alianšu, piemēram, Višegradas grupas vai Triju jūru iniciatīvas nozīmi. Taču visi to locekļi ir ES dalībvalstis, un grūti iedomāties, ka pirmajā vietā tās nostādīs attiecības ar Varšavu, nevis Briseli.

169
Tagi:
ekonomiskā krīze, Polija, Ungārija, Eiropas Savienība
Pēc temata
"Baltkrievijas scenārijs" Polijai: bumeranga efekts
Ungārija un Polija bloķēja ES septiņgades budžetu
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

5
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

5
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs

ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē

3
(atjaunots 08:20 26.01.2021)
Pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā pasaulē iestājusies smagākā ekonomiskā krīze pēdējā simtgadē, vēsta RIA Novosti. Viņa uzstāšanās pasākumā "Davosas darba kārtība" publicēta organizācijas oficiālajā mājaslapā.

ANO vadītājs atzīmēja, ka mūsdienu pasauli var aprakstīt ar vienu vārdu – "trauslums".

Vairāk nekā divi miljoni cilvēku miruši (pandēmijas dēļ. – red. piez.), un mēs atrodamies smagākajā ekonomiskajā krīzē pēdējo simt gadu laikā.

Diplomāts uzskata, ka pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte. Pēc viņa vārdiem, "karš ar dabu" noved pie tā, ka "tā dod atbildes triecienu". Gutērrešs aicina pasauli dialogam un sadarbībai.

"Valdībām, starptautiskajām organizācijām, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, pilsētām ir jāstrādā kopā."

ANO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka 2021. gadā pasaulei ir unikāla iespēja atjaunošanos no pandēmijas izmantot "pārejai no trausluma uz noturību".

3
Tagi:
Antoniu Gutērrešs, ekonomiskā krīze, ANO
Pēc temata
Kas gaida Latviju nākamajā gadā: Dānijas bankas "šokējošas prognozes"
ANO ģenerālsekretārs prognozē spēcīgāko lejupslīdi ekonomikā 80 gadu laikā
ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?
Kirils Višinskis

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā norisinājās piketi pret Sputnik autoru vajāšanu

0
(atjaunots 13:25 26.01.2021)
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja vientuļos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.

"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.

"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.

Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.

0
Pēc temata
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām