Ziemeļu straume 2

Kongresmenis nosaucis sankciju mērķi pret "Ziemeļu Straumi 2"

50
(atjaunots 15:25 09.12.2020)
Amerikas Savienotās Valstis ir noraizējušās par Eiropas nākotni, kas ir atkarīga no Krievijas energonesējiem.

RĪGA, 9. decembris – Sputnik. ASV sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" nav mēģinājums kontrolēt Eiropu, tās attiecas uz Krievijas politiku enerģētikas jomā, norāda Enerģētikas un tirdzniecības komitejas loceklis Ādams Kicingers, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš abas ASV Kongresa palātas saskaņoja valsts aizsardzības budžeta projektu 2021. gadam, paplašinot sankcijas pret projektu "Ziemeļu Straume 2". Kincingers atzīmēja, ka ASV ir nopietni progresējušās sankcijās attiecībā uz "Ziemeļu Straumi 2".

"Amerikas Savienotās Valstis attiecās pret to ļoti nopietni. Tas nav mēģinājums kontrolēt Eiropu un noradīt, kas jādara, bet tā ir tā atzīšana, ko pagātnē Krievija paveikusi enerģētikas jomā… mēs zinām, ka lielākā daļa Eiropas, it īpaši Austrumeiropā, ir ļoti noraizējusies par Eiropas nākotni, kas atkarīga no Krievijas energonesējiem," viņš teica, uzstājoties tiešsaistes tikšanos Māršala institūtā.

Vašingtona atbalsta Eiropas partnerus pat tad, ja starp pusēm pastāv domstarpības, uzsver Kincingers.

Politisko pētījumu institūta direktors Sergejs Markovs sarunā ar RT paziņoja, ka Berlīne cīnīsies par "Ziemeļu Straumi 2", par spīti Vašingtonas darbībām.

Speciālists norāda, ka ASV sankcijas attiecībā uz projektu faktiski ir vērstas pret Vāciju, jo starp vācu un amerikāņu korporācijām notiek nopietna konkurence par pasaules tirgiem.

"Piekļuve lētai un stabilai Krievijas gāzei ļauj vācu uzņēmumiem (un tie veido Eiropas biznesa kodolu) padarīt savu produkciju konkurētspējīgāku, proti, iekarot tirgus," skaidro Markovs.

Politologs uzsvēra, kam pateicoties "Ziemeļu Straumei 2"m vācu rūpniecība var iegūt stabilus, lētus un ekoloģiski tīrus enerģijas avotus.

Iepriekš ASV vēstnieka Vācijā pienākumu izpildītāja Robina Kvīnvila nāca klajā ar paziņojumu avīzē Handelsblatt, kurā ieteica ES un Vācijai noteikt moratoriju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem – pēc viņas domām, šāds lēmums liktu saprast, ka ES vairs nesamierināsies ar "Krievijas pastāvīgo ļaunprātīgo uzvedību". Viņa klāstīja, ka Krievijas gāzesvads esot politisks instruments un tā mērķis – apiet Ukrainu un sašķelt Eiropu.

Vācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Haiko Mass savukārt uzsvēra, ka uzskata par netiesiskām eksteritoriālas sankcijas, kas tika uzliktas saistībā ar projektu "Ziemeļu Straume 2". Vācijas ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Olivers Hermess atzīmēja, ka, pēc vācu biznesa domām, ASV paplašinātās sankcijas pārkāpj Eiropas suverenitāti.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, ziņoja, ka ASV sankcijas pret "Ziemeļu Straumi 2" ir tikai un vienīgi negodīgas konkurences izpausme, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

50
Tagi:
enerģētika, sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropa, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Krievijas ĀM atbildēja uz ASV aicinājumu ES apturēt "Ziemeļu straumi 2"

Ekspertei radušās aizdomas par CIP dalību hakeru uzbrukumā cauruļvadam ASV

24
(atjaunots 12:40 15.05.2021)
Kompānijas "Info Watch" prezidente atgādināja, ka CIP ir speciāla nodaļa, kas maskējas par dažādām hakeru grupām no noteiktām valstīm.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. ASV Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP) ir speciāla nodaļa, kas maskējas par dažādām hakeru grupām no noteiktām valstīm. iespējams, tā saistīta ar uzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Par to RIA Novosti pastāstīja kompānijas "Info Watch" prezidente Nataļja Kasperska.

Viņa paskaidroja, ka WikiLeaks pētījumā 2017. gadā norādīts minētās nodaļas nosaukums – UMBRAGE.

"Un tur bija uzskaitītas valstis, ar kuru hakeru grupām šī UMBRAGE maskējas. Tās bija Krievija, Ziemeļkoreja, Ķīna un Irāna. Tāpēc nevar droši apgalvot, vai uzbrukumu organizējusi hakeru grupa no Krievijas, vai to izprovocējuši viņi paši tur, vai tas paveikts no kādas citas valsts," teica Kasperska.

Iepriekš "Colonial Pipeline" saskārās ar hakeru grupas "DarkSide" programmas-šantāžista kiberuzbrukumu. Tā dēļ kompānija atslēdza vairākas ar degvielas piegādēm saistītas sistēmas.

Cauruļvada dīkstāves dēļ ASV cēlās degvielas vairumtirdzniecības cenas un bija traucēts DUS darbs.

Amerikāņu mediji saistīja kiberuzbrukumu ar Krieviju, tomēr Baltais nams to neapstiprināja.

Izmeklēšana turpinās, tiek izskatīta versija par noziedzīgas organizācijas dalību. Pie tam ASV prezidents Džo Baidens apgalvoja, ka hakeri varēja atrasties Krievijā, un, pēc viņa domām, Maskava ir daļēji atbildīga par cīņu ar tādiem noziegumiem.

Krievijas vēstniecība Vašingtonā norādīja, ka apsūdzībām nav sniegts nekāds pamatojums.

24
Tagi:
CIP, hakeri, kiberuzbrukums, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
Džo Baidens

"Krievijas pozīcijas panākumi". Eksperts par Baidena paziņojumu kiberdrošības jomā

24
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka plāno "tiešu sarunu" ar Krieviju jautājumā par kibernoziedzības apkarošanu. Politologs pastāstīja, kāpēc Baidena vārdi pelna īpašu uzmanību.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas valdība nav saistīta ar kiberuzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Tomēr hakeri var atrasties Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

"Mēs neuzskatām, ka Krievijas valdība piedalījusies uzbrukumā, tomēr mums ir pamats domāt, ka uzbrukumā iesaistītie noziedznieki dzīvo Krievijā. Tas nācis no turienes, no Krievijas. Mēs tieši sazināmies ar Krieviju jautājumā par pasākumiem pret tīkliem, kas izspiež izpirkumu, un tiekties pie pasākumiem, lai mazinātu viņu iespējas rīkoties," teica Baidens.

"Colonial Pipeline" saskārās ar šantāžas programmas uzbrukumu, domājams, no hakeru grupas "DartSide" puses. Hakeru darbību rezultātā cauruļvada darbs apstājās un auga degvielas vairumtirdzniecības cenas Savienotajās Valstīs.

Trešdienas naktī cauruļvads atsāka darbu, taču tā atjaunošana aizņems zināmu laiku, atzīmēja ASV prezidents.

Politologs Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Salīdzinošās politoloģijas katedras pasniedzējs Aleksejs Zudins radio Sputnik ēterā pievērsa uzmanību faktam, ka Baidens ziņojis par nodomu apspriest ar Krieviju kiberdrošības jautājumus.

"Tieši par šiem jautājumiem Krievija aizcināja Savienotās Valstis sākt pārrunas, bet ASV tieši tikpat uzstājīgi atteicās apspriest šo jautājumu. Man šķiet, šis aspekts ir īpaši svarīgs, iepriekš neesmu dzirdējis, ka tāda veida ierosinājumi (no ASV puses – red.) vispār būtu nākuši klajā," teica politologs.

Aleksejs Zudins uzskata, ka šajā aspektā saskatāmas Krievijas pozīciju sekmes.

"Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi izskanēja pārrunu tēma – kiberdrošība, no kuras ASV iepriekš konsekventi atteicās. Te saskatāmi Krievijas stingrās pozīcijas panākumi, kas jau sen piedāvāja tādas pāŗrunas," uzskata Zudins.

24
Tagi:
Džo Baidens, hakeri, Kiberdrošība, Krievija
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT
 Saber Strike

"Swift Response 21" Igaunijā: mācības beigušās, amerikāņi palikuši

0
(atjaunots 07:55 16.05.2021)
Daļa amerikāņu karavīru, kas piedalījās macībās "Swift Response", paliks Igaunijā līdz nākamajiem manevriem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. 14. maijā Igaunijā noslēgušās militārās mācības "Swift Response 21", kas turpinājās divas nedēļas ASV vadībā, vēsta Sputnik Meedia.

Lielākā daļa amerikāņu kareivju, kas piedalījās mācībās, atgriezīsies bāzē Ziemeļkarolīnā. Taču dažas vienības līdz ar ekipējumu palikušas Igaunijā līdz Aizsardzības spēku mācībām "Pavasara vētra", vēsta Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Mācību "Swift Response" gaitā Igaunijā tika izspēlēts sabiedroto desants. Manevros piedalījās aptuveni 2 tūkstoši kareivju no ASV un Lielbritānijas, kuri izspēlēja valsts aizsardzības variantus krīzes situācijā.

""Swift Response 21" Igaunijā ir noslēgušās, bet "Defender Europe" turpināsies citās valstīs. Mums mācības ar sabiedrotajiem bija labs treniņš pirms "Pavasara vētras", kas nupat jau sāksies," paziņoja mācību vadītājs no Igaunijas puses, ģenerālmajors Indreks Sirels.

Gan desants, gan degvielas uzpilde

Mācības "Swift Response 21" sākā 5. maijā ar ZRK šaušanas mācībām – Aizsardzīas spēku centrālajā poligonā tika palaist vairāk neka divi desmiti raķešu no pieciem raķešu kompleksiem.

6. maija naktī aptuveni 700 desantnieki, 3 kaujas mašīnas un 2 artilērijas iekārtas sekmīgi piezemējās un iesaistījās mācību kaujā.

 Manevri noslēdzās ar šaušanas mācībām Igaunijas Aizsardzības spēku Centrālajā poligonā.

"Pasākumi aizritēja sekmigi. Mums kopā ar sabiedrotajiem izdevās izspēlēt svarīgus aizsardzības elementus. Daži no tiem tika izpildīti pirmo reizi," precizēja Indreks Sirels.

Mācību svarīgs elements bija operatīvā degvielas uzpilde transporta lidmašīnām, kas ieradās Igaunijas aviobāzē no ASV. Tās varēja izlidot mājup jau dažas stundas vēlāk. Līdz šim Emari aviobāzē ne reizi nav vienlaikus uzturējušas 9 kaujas lidmašīnas un apmēram 20 helikopteri.

""Swift Response 21" kļuva par praksi, kas ļāva saprast, cik ātri mēs varam nogādāt Igaunijā savus sabiedrotos draudu gadijumā. Mēs nospraudām jomas, kurās kaut ko iespējams nākotnē izdarīt vēl efektīvāk," atzīmēja Indrejs Sirels.

Manevri "Swift Response" ir mācību "Defender Europe" daļa – tās ir lielākās Eiropas teritorijā pēdējo 25 gadu laikā. Manevri notiek vienlaikus 16 Eiropas valstīs. Tajos kopumā iesaistīti 28 tūkstoši karavīru.

Krievija brīdina NATO par augsto aktivitāti

Tik plašas NATO mācības Krievijas robežu tiešā tuvumā, protams, radījušas satraukumu Maskavā – ASV un to partneri uzskata Krieviju par "potenciālo pretinieku".

Alianse jau vairākkārt norādījusi, ka militārā spēka audzēšana pie Krievijas robežām palīdzēšot apturēt mītiskos "Krievijas draudus", kā arī stiprināšot visas Eiropas drošību.

Krievija tādus spriedelējumus uzskata par absurdu, turklāt Maskava uz pastāvīgajiem aicinājumiem apspriest problēmas saņem nemainīgu NATO vadības atteikumu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka ar fantāzijām par "Krievijas draudiem" alianse vienkārši attaisno bloka pastāvēšanu, kopš zaudēts "ideālais ienaidnieks" - PSRS.

0
Tagi:
militārās mācības, NATO, Igaunija
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām