Lufthansa

Eiropas aviomilzis uzsāk masveida darbinieku atlaišanu visā pasaulē

72
(atjaunots 11:36 09.12.2020)
Ekonomiskā krīze, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, pamatīgi iezāģēja pasažieru pārvadājumu nozarei, galā netiek pat lielākās Eiropas aviokompānijas.

RĪGA, 9. decembris — Sputnik. Vācu aviokoncernā Lufthansa paziņoja, ka līdz 2020. gada beigām aviokompānija plāno atlaist 29 000 darbinieku, turklāt ar šo štatu samazināšana nebeigsies, nākamajā gadā tāpat plānotas vērienīgas atlaišanas, raksta Tvnet.lv, atsaucoties uz kompānijas oficiālo pārstāvi.

Līdz ar atlaišanām Lufthansa galvenajā birojā, štatu samazināšana skars arī uzņēmuma darbiniekus visā pasaulē, kopumā ārzemēs plānots atlaist 20 000 darbinieku. Tādējādi aviokompānijas štats samazināsies līdz 109 000 cilvēku.

Iepriekš ziņots, ka Vācijas valdība atbalsta kārtā ieguldījusi Lufthansa rekapitalizācijā sešus miljardus eiro, kur ietilpa arī akciju un citu finanšu instrumentu iegāde. Papildus VFR nodrošināja valsts aizdevumu garantijas trīs miljardu eiro apjomā.

Finanšu krīze, kas plosās pasaulē pandēmijas dēļ, lielākā mērā skarusi tūrisma nozari, tai skaitā arī pasažieru pārvadājumus.

Iepriekš Sputnik rakstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) neizslēdz, ka Latvijā drīz sāksies masveida atlaišanas gadījumu vilnis. Kā paskaidroja NVA Darba meklēšanas nodaļas vadītāja vietniece Eva Lapsiņa, daudzi darba devēji gaida un skatās, kāds būs valsts atbalsts, kam jāpalīdz izvairīties no kolektīvās atlaišanas.

Novembra vidū NVA bija reģistrēti 16 tūkstoši vakanču, no tiem divi tūkstoši pievienoti novembrī.

72
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

7
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

7
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu

43
(atjaunots 08:43 15.04.2021)
Jautājumā par abu valstu līderu iespējamo tikšanos pagaidām nekāda konkrēta informācija netiks sniegta, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Krievijas un ASV valstu vadītāju Vladimira Putina un Džo Baidena sarunas tonis bija lietišķs, žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Lietuva

Otrdien pēc ASV iniciatīvas notika prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena tālruņa saruna. Tās gaitā Baidens cita starpā apstiprināja mērķi – veidot stabilas un prognozējamas attiecības ar Krieviju saskaņā ar ASV interesēm – un ierosināja personīgu tikšanos trešajā valstī tuvāko mēnešu laikā.

"Lietišķa," atbildēja Peskovs, taujāts par sarunas toni.

"Droši vien, pēc lielā tematu skaita, ko nosauca abas puses pēc šīs sarunas rezultātiem, jūs paši varēsiet secināt, ka saruna bija pietiekami ilgstoša," piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Jautājumā par abu prezidentu iespējamo tikšanos Kremlis uzskata par priekšlaicīgu publiskos konkrētus pieņēmumus – tas ir jauns piedāvājums, tas tiks izpētīts un tālāk apspriests pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Pagaidām būtu priekšlaicīgi runāt par šo tikšanos konkrēti. Tas ir jauns ierosinājums, un tiks izskatīts, tiks veikta analīze un izvērtēšana. Pēc tam jau būs iespējams – turklāt līderi vienojušies, ka tādas tikšanās tēma tiks apspriesta jau tālāk pa diplomātiskajiem kanāliem," teica Peskovs, atbildot uz jautājumu par to, kur un kad tāda tikšanās varētu notikt.

43
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

0
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

0
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni