Eiropas Padome ēka

Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju

21
(atjaunots 10:20 27.11.2020)
Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju, ņemot vērā valsts viedokli Kipras problēmas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz EP preses relīzi.

"Deputāti aicināja Eiropas Padomi saglabāt vienprātību attiecībā pret Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un noteikt stingras sankcijas," teikts dokumentā.

Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

Rezolūcijā norādīts, ka "konflikta ilgtermiņa noregulēšana būs iespējama dialoga, diplomātiskā darba un pārrunu rezultātā". Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Kipras problēmas risinājums jāpanāk, balstoties uz salā dzīvojošo turku un grieķu kopienu vienotās federācijas pamata.

"Deputāti aicina ES aktīvāk strādātu, lai stimulētu pārrunas ANO paspārnē," pauž rezolūcija.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem ir jāizskata jautājums par attiecībām ar Ankaru gaidāmajā samitā, kas ieplānots 10.-11. decembrī.

Kipras problēma

1974. gadā, pēc mēģinājuma pievienot Kipru Grieķijai notika Turcijas bruņots iebrukums salā. Rezultātā tā sadalījās pēc nacionālās pazīmes. Aptuveni 37% Kipras teritorijas izrādījās okupēti, 1983. gadā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika. To atzina tikai Turcija.

15. novembrī Turcijas līderis Tajips Erdogans apmeklēja Ziemeļkipru – nesen apmeklējumiem atklato Varoša kvartālu Flamagustā. Atēnas un Nikosija uzskata šo soli par "bezprecedenta provokāciju". Varošu aizsargā ANO Drošības Padomes rezolūcija no 1984. gada, tā ir slēgta apmeklējumiem no 1974. gada.

Savukārt Erdogans uzskata, ka pārrunas Kipras konflikta noregulēšanai jārisina, balstoties uz divu valstu pastāvēšanas salā.

21
Tagi:
sankcijas, Turcija, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

5
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

5
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs

ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē

3
(atjaunots 08:20 26.01.2021)
Pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā pasaulē iestājusies smagākā ekonomiskā krīze pēdējā simtgadē, vēsta RIA Novosti. Viņa uzstāšanās pasākumā "Davosas darba kārtība" publicēta organizācijas oficiālajā mājaslapā.

ANO vadītājs atzīmēja, ka mūsdienu pasauli var aprakstīt ar vienu vārdu – "trauslums".

Vairāk nekā divi miljoni cilvēku miruši (pandēmijas dēļ. – red. piez.), un mēs atrodamies smagākajā ekonomiskajā krīzē pēdējo simt gadu laikā.

Diplomāts uzskata, ka pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte. Pēc viņa vārdiem, "karš ar dabu" noved pie tā, ka "tā dod atbildes triecienu". Gutērrešs aicina pasauli dialogam un sadarbībai.

"Valdībām, starptautiskajām organizācijām, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, pilsētām ir jāstrādā kopā."

ANO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka 2021. gadā pasaulei ir unikāla iespēja atjaunošanos no pandēmijas izmantot "pārejai no trausluma uz noturību".

3
Tagi:
Antoniu Gutērrešs, ekonomiskā krīze, ANO
Pēc temata
Kas gaida Latviju nākamajā gadā: Dānijas bankas "šokējošas prognozes"
ANO ģenerālsekretārs prognozē spēcīgāko lejupslīdi ekonomikā 80 gadu laikā
ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?
Kirils Višinskis

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā norisinājās piketi pret Sputnik autoru vajāšanu

0
(atjaunots 13:25 26.01.2021)
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja vientuļos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.

"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.

"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.

Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.

0
Pēc temata
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām