John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

215
(atjaunots 20:38 27.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

215
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Valletas ielās, foto no arhīva

Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, piesaistīt tūristus

15
(atjaunots 01:10 12.04.2021)
Tūrisma bizness pēc Covid-19 pandēmijas ir bēdīgā stāvoklī, taču daudzas valstis neskumst un izdomā, kā piesaistīt ceļotājus

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.

Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.

Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.

Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.

"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.

Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.

Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.

Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.

15
Tagi:
Eiropas Savienība, koronavīruss, tūrisms
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Pat pēc vakcinācijas brīva ceļošana atsāksies ne agrāk par vasaru
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"
ASV prezidents Džo Baidens, foto no arhīva

Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai

29
(atjaunots 00:53 11.04.2021)
Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu, lai arī Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens lūdzis Kongresu piešķirt Pentagonam 715 miljardus, cita starpā arī draudu neitralizācijai, ko, pēc Vašingtonas domām, radot Ķīna un Krievija, teikts budžeta projektā, kas publicēts Baltā nama vietnē, vēsta RIA Novosti.

"Prezidenta pieprasījums 2022. gadam ietver 715 miljardus dolāru ASV Aizsardzības ministrijai... Summa ietver arī Ķīnas savaldīšanu. Pieprasījumā uzmanība pievērsta Ķīnas radīto draudu neitralizācijai kā Pentagona galvenajam uzdevumam. Tāpat Aizsardzības ministrija centīsies savaldīt destabilizējošo Krievijas uzvedību," teikts dokumentā.

Februārī Baidens, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka Krievija it kā vēloties "vājināt Eiropas projektu un NATO savienību... vēlas sagraut transatlantisko vienotību un mūsu apņēmību."

Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu. Lielbritānijas aizsardzības doktrīnā laika periodam līdz 2030. gadam, kas nāca klajā martā, stāstīts par nodomu stāties pretī visiem draudiem, ko radot Maskava. Mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos, tāpat iekļāva Krieviju starp valstīm, kas rada draudus. Savukārt Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

Iepriekš prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas valdība ir gatava ļaunākajiem scenārijiem attiecībās ar ASV. Vašingtonas politiku viņš nosauca par neprognozējamu, agresīvu un asu.

29
Tagi:
Ķīna, Krievija, drošība, aizsardzība, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Kas rausta aiz mēles Džo Baidenu
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
ASV izlūkdienests apsūdz Krieviju par mēģinājumiem neļaut Baidenam uzvarēt vēlēšanās
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

0
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorordas apgabala.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
0
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss