Amerikāņu izlūklidmašīna RC-135U, foto no arhīva

Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma

59
(atjaunots 16:54 22.11.2020)
Kas būs tālāk? Vai novērotāji no Krievijas varēs lidot virs Amerikas objektiem Eiropā? Vai eiropieši nodos ASV viņu novērotāju iegūto informāciju par Krievijas objektiem?

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Pirms pusgada ASV pārmeta Krievijai, ka Maskava "vairākkārt pārkāpusi" vienošanos, un paziņoja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Sestdien, 21. novembrī, Amerikas varasiestāžu lēmums par izstāšanos no Atvērto debesu līguma ir stājies spēkā, vēsta RIA Novosti.

Vašingtonā paziņoja, ka nevēlas dzirdēt Krievijas atteikumu debesu izmantošanai 10 kilometru koridorā gar tās robežu ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Taču Krievija skaidroja, ka atzinusi tās par neatkarīgām valstīm un izpilda tās līguma prasības, saskaņā ar kurām novērošanas lidojumi tiek veikti ne tuvāk par 10 kilometriem no valsts robežas, kura nav tā dalībniece.

Turklāt Maskava atgādināja, ka, ņemot vērā mūsdienu tehniskās iespējas šo rajonu attēlus iespējams iegūt, neielidojot šajā koridorā.

Taču Vašingtona atrada arī citus neapmierinātības ieganstus. Un ar tiem Amerikas varasiestādes nolēma, ka var apdraudēt visu mūsdienu ieroču kontroles sistēmu.

Tikmēr Maskavai arī ir, ar ko var likt aizdomāties ASV un citiem dalībniekiem. Tās ir pretenzijas, kas skar lidojumu tāluma ierobežojumus virs Aleutu salām un Havaju salām, ierobežojumu noteikšanu novērošanas lidmašīnas lidojuma augstumam un Savienoto Valstu ieviesto pieturu veikšanas atcelšanu ekipāžas atpūtas nolūkos.

Tāpat Francija kopš 2002. gada nav sniegusi informāciju par aizjūras teritoriju novērošanas procedūrām, kā dēļ novērošanas lidojumus šajās zonās veikt nav iespējams. Savukārt Lielbritānija liek šķēršļus lidojumiem virs aizjūras teritorijām un nosaka līgumā neparedzētos lidojuma augstuma ierobežojumus.

Ir zināmas pretenzijas arī pret Otavu, kura, neskaitot pārējo, neievēroja noteiktos personāla vīzu izsniegšanas termiņus un kārtību, bet Polija ieviesa aizliegumus vai ierobežojumus lidojumiem virs aizliegtām zonām un bīstamā gaisa telpā, kuri neatbilst līguma kārtībai un ICAO rekomendācijām.

Tagad jautājums skan šādi: pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma, vai eiropieši nodos ASV informāciju, kas tiks iegūta to novērotāju lidojumu gaitā, un vai Krievijas novērotājiem būs atļauts lidot virs ASV objektiem Eiropā. Jo debesis pārstāj būt tik atvērtas, kādas tās bijušas līdz šim.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka amerikāņi aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par izlūkošanas datu sniegšanu pēc saviem novērošanas lidojumiem virs Krievijas. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem. Lavrovs nosauc šādu pieeju par necienīgu.

Krieviju kategoriski neapmierina situācija, kad ASV drīkst novērot tās teritoriju, taču KF nebūs atbildes iespēju.

Tāpat ASV vēlas slēpt no Krievijas lielas militārās bāzes Eiropas valstīs, uzskatot šīs bāzes, kur var atrasties bumbas aprīkotās ar mazas jaudas kodollādiņiem. Vašingtona pieprasa partneriem aizliegt Krievijas lidmašīnām lidot virs tām Atvērto debesu līguma ietvaros.

Krievijas ĀM vadītājs uzsvēra, ka Krievija turpinās uzstāt, lai pārējie dalībnieki juridiski apstiprina, ka nenodos datus un neapmierinās amerikāņu prasības par aizliegumiem.

Turklāt vairums līguma dalībnieku bija pārsteigti ar ASV izgājienu un to nolūku iziet no Atvērto debesu līguma. Vašingtonu atbalstīja tikai Polija un Gruzija. Lielbritānija solidāri pauda sapratni.

"Turpināsim situācijas analīzi, ņemot vērā mūsu iespējamos atbildes soļus," uzsvēra Lavrovs.

59
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

11
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

11
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam
Covid-19

Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam

26
(atjaunots 08:29 02.03.2021)
Vienīgais veids, kā pasaules mērogā panākt kolektīvo imunitāti, ir vakcinācija, uzsver eksperti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.

​"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.

Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.

Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.

Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.

26
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 izplatās Latvijas lielākajās pilsētās
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums