Amerikāņu izlūklidmašīna RC-135U, foto no arhīva

Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma

46
(atjaunots 16:54 22.11.2020)
Kas būs tālāk? Vai novērotāji no Krievijas varēs lidot virs Amerikas objektiem Eiropā? Vai eiropieši nodos ASV viņu novērotāju iegūto informāciju par Krievijas objektiem?

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Pirms pusgada ASV pārmeta Krievijai, ka Maskava "vairākkārt pārkāpusi" vienošanos, un paziņoja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Sestdien, 21. novembrī, Amerikas varasiestāžu lēmums par izstāšanos no Atvērto debesu līguma ir stājies spēkā, vēsta RIA Novosti.

Vašingtonā paziņoja, ka nevēlas dzirdēt Krievijas atteikumu debesu izmantošanai 10 kilometru koridorā gar tās robežu ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Taču Krievija skaidroja, ka atzinusi tās par neatkarīgām valstīm un izpilda tās līguma prasības, saskaņā ar kurām novērošanas lidojumi tiek veikti ne tuvāk par 10 kilometriem no valsts robežas, kura nav tā dalībniece.

Turklāt Maskava atgādināja, ka, ņemot vērā mūsdienu tehniskās iespējas šo rajonu attēlus iespējams iegūt, neielidojot šajā koridorā.

Taču Vašingtona atrada arī citus neapmierinātības ieganstus. Un ar tiem Amerikas varasiestādes nolēma, ka var apdraudēt visu mūsdienu ieroču kontroles sistēmu.

Tikmēr Maskavai arī ir, ar ko var likt aizdomāties ASV un citiem dalībniekiem. Tās ir pretenzijas, kas skar lidojumu tāluma ierobežojumus virs Aleutu salām un Havaju salām, ierobežojumu noteikšanu novērošanas lidmašīnas lidojuma augstumam un Savienoto Valstu ieviesto pieturu veikšanas atcelšanu ekipāžas atpūtas nolūkos.

Tāpat Francija kopš 2002. gada nav sniegusi informāciju par aizjūras teritoriju novērošanas procedūrām, kā dēļ novērošanas lidojumus šajās zonās veikt nav iespējams. Savukārt Lielbritānija liek šķēršļus lidojumiem virs aizjūras teritorijām un nosaka līgumā neparedzētos lidojuma augstuma ierobežojumus.

Ir zināmas pretenzijas arī pret Otavu, kura, neskaitot pārējo, neievēroja noteiktos personāla vīzu izsniegšanas termiņus un kārtību, bet Polija ieviesa aizliegumus vai ierobežojumus lidojumiem virs aizliegtām zonām un bīstamā gaisa telpā, kuri neatbilst līguma kārtībai un ICAO rekomendācijām.

Tagad jautājums skan šādi: pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma, vai eiropieši nodos ASV informāciju, kas tiks iegūta to novērotāju lidojumu gaitā, un vai Krievijas novērotājiem būs atļauts lidot virs ASV objektiem Eiropā. Jo debesis pārstāj būt tik atvērtas, kādas tās bijušas līdz šim.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka amerikāņi aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par izlūkošanas datu sniegšanu pēc saviem novērošanas lidojumiem virs Krievijas. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem. Lavrovs nosauc šādu pieeju par necienīgu.

Krieviju kategoriski neapmierina situācija, kad ASV drīkst novērot tās teritoriju, taču KF nebūs atbildes iespēju.

Tāpat ASV vēlas slēpt no Krievijas lielas militārās bāzes Eiropas valstīs, uzskatot šīs bāzes, kur var atrasties bumbas aprīkotās ar mazas jaudas kodollādiņiem. Vašingtona pieprasa partneriem aizliegt Krievijas lidmašīnām lidot virs tām Atvērto debesu līguma ietvaros.

Krievijas ĀM vadītājs uzsvēra, ka Krievija turpinās uzstāt, lai pārējie dalībnieki juridiski apstiprina, ka nenodos datus un neapmierinās amerikāņu prasības par aizliegumiem.

Turklāt vairums līguma dalībnieku bija pārsteigti ar ASV izgājienu un to nolūku iziet no Atvērto debesu līguma. Vašingtonu atbalstīja tikai Polija un Gruzija. Lielbritānija solidāri pauda sapratni.

"Turpināsim situācijas analīzi, ņemot vērā mūsu iespējamos atbildes soļus," uzsvēra Lavrovs.

46
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

8
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

8
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Stepanakerta 2020. gada 10. novembrī, foto no arhīva

Krievijas karavīri ierīkoja mobilo hospitāli Stepanakertā

13
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija Kalnu Karabahā ierīkoja mobilo hospitāli, vēsta RIA Novosti korespondents.

"Pneimatisko karkasu moduļu izbūve ir pabeigta. pirmām kārtām mēs orientējamies uz miernešu kontingenta medicīnisko nodrošinājumu. Un mēs esam gatavi sniegt palīdzību mierīgajiem iedzīvotājiem. Savos fondos esam gatavi izvietot līdz 40 cilvēkiem," pateica žurnālistiem medicīniskās vienības priekšnieks Jaroslavs Ivanovs.

Pēc viņa sacītā, hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets. Ir arī MPV, ultrasonogrāfijas un rentgena aparāti.

Krievijas mierneši tiek izvietoti Kalnu Karabahā saskaņā ar vienošanos, kuru 10. novembrī parakstīja Krievijas, Azerbaidžāna un Armēnijas līderi. Tas paredz pilnu karadarbību izbeigšanu, kuras turpinājās no 27. septembra, gūstekņu un bojāgājušo apmaiņu. Tāpat Armēnijai ir jāatgriež Azerbaidžānai Keļbadžaras, Lačinas un Agdama rajons.

Baku vienošanos nosauca par Erevānas kapitulāciju. Prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, ka dokuments ir maksimāli izdevīgs Azerbaidžānai: tagad, pēc viņa sacītā, kara posms ir noslēdzies un var pāriet pie politiskiem jautājumiem.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans atzinās, ka lēmums par mieru viņam bija grūts, tomēr tas ļāva saglabāt to, ko Karabaha būtu zaudējusi. Pēc tam Erevānā sākās protesta akcijas ar prasību par premjera demisiju.

13
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Darbu pietiek gadiem uz priekšu: Krievijas sapieri Kalnu Karabahā
Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas