Gazprom cauruļvadu izbūves kuģis Akademik Cherskiy

Bild: Baidens apglabās gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"

195
(atjaunots 07:38 19.11.2020)
Vācu žurnālisti uzskata, ka ASV nodoms paplašināt sankcijas pret gāzesvada projektā iesaistītajām kompānijām liecina: Savienoto Valstu jaunā administrācija spēj apglabāt gandrīz pabeigto projektu.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Vācu politiķu cerības par ASV iespējamo retorikas mīkstināšanu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" kontekstā pēc Džo Baidena nākšanas pie varas neattaisnosies, uzskata izdevuma Bild žurnālists Julians Rēpke.

Viņš aicināja gatavoties tam, ka nākamajā gadā Vašingtona turpinās "pievilkt skrūves" šajā jautājumā, vēsta RIA Novosti.

Pie tādas nelabvēlīgas prognozes Rēpke nonācis, ņemot vērā ASV nodomu ieviest sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem un kuģiem. Raksta autors atzīmēja, ka pagaidām ierobežojumi pret Vācijas varasiestādēm nav ieplānoti, tomēr Džo Baidens "var apglabāt" gandrīz pabeigto "Ziemeļu straumi 2".

Savukārt ASV bijušā prezidenta Baraka Obamas padomnieks Bendžamins Smits no Hārvardas-Smitsona centra apgalvo, ka gan demokrāti, gan republikāņi ir vienlīdz negatīvi noskaņoti pret gāzesvadu no Krievijas un Vāciju.

Viņa viedokli apstiprina arī NATO bijušais ģenerālsekretārs, bijušais Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš paudis nožēlu par to, ka gaidāmās sankcijas varētu skart sertifikācijas kompāniju "Det Norske Veritas". Tomēr, pēc viņa domām, lielākā daļa dāļu "priecāsies, ja "Ziemeļu straumes 2" stāsts beigsies" valsts ūdeņos.

Speciālists enerģētiskās drošības jautājumos Alans Railijs ir pārliecināts, ka jauno sankciju rezultātā "Gazprom" būs spiests ilgu laiku meklēt sertifikācijas un apdrošināšanas kompānijas, tāpēc projekta īstenošana ievilksies. Tomēr Džo Baidena galvenais mērķis, pēc eksperta domām, ir pielikt projektam punktu, un šim nolūkam viņš ir gatavs izstrādāt stratēģiju, ko atbalstīs arī Vācija. Railijs uzskata, ka ASV bijušais viceprezidents piedāvās Berlīnei "plašu kompleksu drošības jautājumos", kura mērķis būs aizvietot Krievijas gāzi ar atjaunojamajiem resursiem.

Gāzesvads "Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus. Patlaban ASV paplašinājušas ierobežojumus pret projektu.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2"- tā attiecināja uz projektu paketi PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai aprīkošanai.

Tāpat, saskaņā ar mediju datiem, Vašingtona plāno ieviest sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada izbūves noslēguma posmā.

Ja Baltais nams īstenos šos plānus, Vācijas valdība sagatavos atbildes pasākumus. Vācijas Ekonomikas ministrijas iekšējā dokumentā teikts, ka ASV jaunās sankcijas var skart ievērojamu skaitu Eiropas kompāniju un banku, kā arī valdības organizācijas. Šī iemesla dēļ Merkeles valdība izvērtē plānu, kas ļautu Eiropas Savienībai spert koordinētus atbildes soļus.

Pie tam Krievija jau vairākkārt ir uzsvērus, ka gāzesvads tiks pabeigts jebkurā gadījumā.

195
Tagi:
Džo Baidens, sankcijas, Ziemeļu straume 2, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2 (271)
Pēc temata
Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos

Ekspertei radušās aizdomas par CIP dalību hakeru uzbrukumā cauruļvadam ASV

19
(atjaunots 12:40 15.05.2021)
Kompānijas "Info Watch" prezidente atgādināja, ka CIP ir speciāla nodaļa, kas maskējas par dažādām hakeru grupām no noteiktām valstīm.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. ASV Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP) ir speciāla nodaļa, kas maskējas par dažādām hakeru grupām no noteiktām valstīm. iespējams, tā saistīta ar uzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Par to RIA Novosti pastāstīja kompānijas "Info Watch" prezidente Nataļja Kasperska.

Viņa paskaidroja, ka WikiLeaks pētījumā 2017. gadā norādīts minētās nodaļas nosaukums – UMBRAGE.

"Un tur bija uzskaitītas valstis, ar kuru hakeru grupām šī UMBRAGE maskējas. Tās bija Krievija, Ziemeļkoreja, Ķīna un Irāna. Tāpēc nevar droši apgalvot, vai uzbrukumu organizējusi hakeru grupa no Krievijas, vai to izprovocējuši viņi paši tur, vai tas paveikts no kādas citas valsts," teica Kasperska.

Iepriekš "Colonial Pipeline" saskārās ar hakeru grupas "DarkSide" programmas-šantāžista kiberuzbrukumu. Tā dēļ kompānija atslēdza vairākas ar degvielas piegādēm saistītas sistēmas.

Cauruļvada dīkstāves dēļ ASV cēlās degvielas vairumtirdzniecības cenas un bija traucēts DUS darbs.

Amerikāņu mediji saistīja kiberuzbrukumu ar Krieviju, tomēr Baltais nams to neapstiprināja.

Izmeklēšana turpinās, tiek izskatīta versija par noziedzīgas organizācijas dalību. Pie tam ASV prezidents Džo Baidens apgalvoja, ka hakeri varēja atrasties Krievijā, un, pēc viņa domām, Maskava ir daļēji atbildīga par cīņu ar tādiem noziegumiem.

Krievijas vēstniecība Vašingtonā norādīja, ka apsūdzībām nav sniegts nekāds pamatojums.

19
Tagi:
CIP, hakeri, kiberuzbrukums, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
Džo Baidens

"Krievijas pozīcijas panākumi". Eksperts par Baidena paziņojumu kiberdrošības jomā

20
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka plāno "tiešu sarunu" ar Krieviju jautājumā par kibernoziedzības apkarošanu. Politologs pastāstīja, kāpēc Baidena vārdi pelna īpašu uzmanību.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas valdība nav saistīta ar kiberuzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Tomēr hakeri var atrasties Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

"Mēs neuzskatām, ka Krievijas valdība piedalījusies uzbrukumā, tomēr mums ir pamats domāt, ka uzbrukumā iesaistītie noziedznieki dzīvo Krievijā. Tas nācis no turienes, no Krievijas. Mēs tieši sazināmies ar Krieviju jautājumā par pasākumiem pret tīkliem, kas izspiež izpirkumu, un tiekties pie pasākumiem, lai mazinātu viņu iespējas rīkoties," teica Baidens.

"Colonial Pipeline" saskārās ar šantāžas programmas uzbrukumu, domājams, no hakeru grupas "DartSide" puses. Hakeru darbību rezultātā cauruļvada darbs apstājās un auga degvielas vairumtirdzniecības cenas Savienotajās Valstīs.

Trešdienas naktī cauruļvads atsāka darbu, taču tā atjaunošana aizņems zināmu laiku, atzīmēja ASV prezidents.

Politologs Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Salīdzinošās politoloģijas katedras pasniedzējs Aleksejs Zudins radio Sputnik ēterā pievērsa uzmanību faktam, ka Baidens ziņojis par nodomu apspriest ar Krieviju kiberdrošības jautājumus.

"Tieši par šiem jautājumiem Krievija aizcināja Savienotās Valstis sākt pārrunas, bet ASV tieši tikpat uzstājīgi atteicās apspriest šo jautājumu. Man šķiet, šis aspekts ir īpaši svarīgs, iepriekš neesmu dzirdējis, ka tāda veida ierosinājumi (no ASV puses – red.) vispār būtu nākuši klajā," teica politologs.

Aleksejs Zudins uzskata, ka šajā aspektā saskatāmas Krievijas pozīciju sekmes.

"Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi izskanēja pārrunu tēma – kiberdrošība, no kuras ASV iepriekš konsekventi atteicās. Te saskatāmi Krievijas stingrās pozīcijas panākumi, kas jau sen piedāvāja tādas pāŗrunas," uzskata Zudins.

20
Tagi:
Džo Baidens, hakeri, Kiberdrošība, Krievija
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā