Ungārija

Ungārija un Polija bloķēja ES septiņgades budžetu

30
(atjaunots 16:11 17.11.2020)
ES centās likt Polijai un Ungārijai ievērot likuma augstākās varas principu, atbildes kārtā tās uzlika veto nākamajam Eiropas Savienības septiņgades budžetam un vērienīgajam atkopšanās plānam pēc Covid-19.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Pastāvīgo ES valstu pārstāvju padome pirmdienas sēdē nespēja panākt nepieciešamo vienbalsīgumu jaunajā ES septiņgades finanšu plānā un antikrīzes fonda jautājumā ar kopējo apjomu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā, vēsta aģentūra AP.

Iepriekš Vācijas valdības pārstāvji ES valstu un Eiropas Parlamenta padomē kopumā saskaņoja jauno septiņgades budžetu (nedaudz virs 1 triljona eiro apmērā) un antikrīzes fondu (750 miljardu eiro apmērā). Tomēr to galīgai apstiprināšanai ir nepieciešama arī ES valstu apstiprināšana, bet tas nenotika.

"Polija un Ungārija pirmdien uzlika veto nākamajam Eiropas Savienības septiņgades budžetam un vērienīgajam atkopšanās plānam pēc Covid-19 jaunā mehānisma dēļ, kurš saista ES finansējuma piešķiršanu ar likuma augstāko varu," raksta aģentūra.

Novembra sākumā ES Padome un Eiropas Parlaments vienojās par jaunā ES tiesiskuma ievērošanas mehānisma (tiesiskas valsts vai likuma augstākās varas princips) kompromisa formu. Šo mehānismu ES līderi vienojās ieviest vasarā, kad viņi saskaņoja Es ilggadējos finanšu rāmjus (budžetu) un Savienības ekonomikas atkopšanās fonda izveidošanu. Mehānisma ieviešanu pieprasīja Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis, lai garantētu, ka kopīgo finanšu līdzekļu saņēmējvalstis pieturēsies pie Eiropas Savienības vērtībām un normām, un lai ES būtu mehānisms apturēt šādu finansējumu gadījumos, kad notiek atkāpšanās no šim normām un vērtībām. Norma tiek ieviesta ilggadējo ES konfliktu fonā, pirmām kārtām Polijas un Ungārijas varasiestāžu rīcības dēļ.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Taču pašas Polijas un Ungārijas valdības ir kategoriski pret šo mehānismu, kurš var novest pie ES naudas zaudēšanas, ja tās turpinās politiku, kuru ES klasificē kā demokrātijas standartu iedragāšanu. Iepriekš Polija oficiāli piedraudēja Eiropas Savienībai uzlikt veto ES budžetam, un, neraugoties uz to, ka VFR kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā tikās ar Polijas un Ungārijas premjerministriem, kompromisu panākt nav izdevies.

Vienbalsīguma trūkuma dēļ pastāvīgo pārstāvju padomē šis jautājums neaizgāja pie galīgā Savienības valstu apstiprinājuma.

Taču ilggadējam finanšu plānam ir jāsāk darboties jau no 2021. gada 1. janvāra, jo esošais septiņgades finanšu plāns, no kura veidojās savienības ikgadējie budžeti, beidzas šī gada nogalē. ES budžetus pārsvarā veido savienības līdzekļi, jaunajam antikrīzes fondam Eiropas Komisija plāno aizņemties naudu finanšu tirgū.

30
Tagi:
budžets, Polija, Ungārija, Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Lietuva gatava piešķirt kredītu SVF
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
ES un Polijas karogi

"Prasiet Putinam": poļu viedoklis par reparācijām par Otro pasaules karu

34
(atjaunots 11:21 04.03.2021)
Poļu izdevuma lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Poļu izdevuma Interia lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka Jaroslava Sellina plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu, stāsta RIA Novosti.

Iepriekš Vācijas vēstnieks Polijā Arndts Fraitāgs fon Loringhofens paziņoja, ka kara reparāciju jautājums politiskā plānā ir slēgts. Viņš atgādināja, ka Berlīne samaksājusi Varšavai divus miljardus eiro par Otro pasaules karu.

Sellins vācu diplomātlam nepiekrita – pēc viņa domām, Padomju Savienība neesot samaksājusi Polijai no Vācijas saņemto kompensāciju.

"Polijas valsts izrādījās pēc Otrā pasaules kara ar reparācijām apdāvināmo valstu saraksta lejasgalā," apgalvoja Sellins un paziņoja, ka Varšavai esot "morālas tiesības" uz taisnīgumu.

Pie tam politiķis atzina, ka to būs grūti panākt, tomēr uzsvēra, ka Polijai vajagot pastāvīgi apspriest šo tēmu, bet pēc tam "nolikt prasības uz galda".

Poļu lasītāji norādīja, ka Sellina viedoklis ir kļūdains un atgādināja par PSRS lomu Polijas valsts atbrīvošanā un saglabāšanā.

Citu starpā komentētājs Tom atzīmēja, ka karā uzvarēja Padomju Savienība, lai arī Varšava atsakās to atzīt.

"Nebūtu nekādas Polijas, ja ne tie 650 tūkstoši padomju karavīru, kuri miruši poļu zemē, karojot ar Hitleru," viņš norādīja.

Tāpat lasītājs atgādināja, ka Polija pēc kara saņēmusi virkni vācu pilsētu un paplašinājusi izeju pie jūtas.

"Tagad Polija pieprasa kompensācijas. Tās pienākas uzvarētājiem, ne zaudētājiem," viņš konstatēja.

Kawa cukier norādīja, ka Sellins neaptver savu izteikumu sekas.

"Ja vācieši izmaksājuši reparācijas PSRS, un kaut kādai daļai tās naudas bija jānonāk Polijā, Vācija uz tādu prasību atbildēs: prasiet nevis mums, bet Putinam," piezīmēja komentētājs.

Lasītājs 1951jk atgādināja: politiskajā plānā Polija atrodas "ceturtajā līgā".

Taka Prawda aicināja atdot Vācijai pēc kara saņemtās zemes un tikai pēc tam pieprasīt reparācijas.

Viņam piekrita lietotājs Hej – viņš atzīmēja, ka trešā daļa Polijas teritorijas ir zemes, kas pirms kara bija Vācijas sastāvā.

"Izbeidziet vispār cilāt šo tēmu. (..) Nekādas loģikas," viņš piebilda.

Savukārt komentētājs ar lietotājvārdu Wa nosauca ministra vietnieka ideju par absurdu un salīdzināja to ar prasību Stokholmai izmaksāt kompensāciju par XVII gadsimta "zviedru plūdiem" (zviedru uzbrukums Polijai 1655.-1660. gg.)

Polijas politiķi nereti apspriež reparācijas par Otro pasaules karu. Piemēram, 2019. gada decembrī valsts parlaments apstiprināja rezolūciju par to, ka Vācija un PSRS esot vienlīdz atbildīgas par Otro pasaules karu. Polija dokumentā pasludināta par "abu totalitāro režīmu pirmo upuri".

Pērnā gada februārī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis klāstīja, ka valstij esot "bezierunu" tiesības uz Krievijas kompensācijām par zaudējumiem, kas nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ieteica Jablonskim izbeigt bezgodīgos soļus.

Vēlāk Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka Maskavai, tāpat kā Berlīnei, esot jāsamaksā Varšavai kompensācija par zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Valsts eksprezidents Lehs Valensa politiķa izteikumus nosauca par absurdu.

34
Tagi:
Otrais pasaules karš, Polija
Pēc temata
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?
Doņecka

Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni

43
(atjaunots 06:47 04.03.2021)
Doņeckas varasiestādes pastāstīja, kādi faktori likuši pieņemt lēmumu par Kijevas militāro objektu likvidāciju Donbasā pat gadījumā, ja no to dislokacijas vietas nav atskanējis neviens šāviens.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Tautas milicijas vadība devusi atļauju padotajiem apspiest un likvidēt pretinieka pozīcijas ar profilaktisku apšaudi. Par to liecina Tautas milicijas oficiālā pārstāvja ziņojums, kas nāca klajā vakar, 3. februārī, vēsta Sputnik Meedia.

Doņeckā atzīmēja, ka šāds lēmums pieņemts, atbildot uz nepārtrauktajām DTR teritorijas apšaudēm no Ukrainas karavīru puses.

Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Аверин

"Tādējādi Ukrainas darbības izslēdz parakstīto miera vienošanos izpildi par vispārēju pamiera režīma ievērošanu. Ukrainas militāri politiskā vadība kārtējo reizi demonstrējusi nespēju un nevēlēšanos ievērot pilsoņu kara miermīlīgas noregulēšanas kursu," konstatēja DTR Tautas milicijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka informācija par Kijevas pieļautajiem mierlīgumu pārkāpumiem periodiski tiek sniegta EDSO novērotājiem, taču no viņu puses nekāda reakcija neseko.

"Ņemot vērā starptautisko novērotāju reakcijas trūkumu uz nepātrauktajām republikas apdzīvoto vietu apšaudēm, Tautas milicijas vienībām dota atļauja sākt profilaktiskas apšaudes pretinieka apšaudes punktu neitralizācijai un likvidācijai, lai aizsargātu iedzīvotājus no Ukrainas terora," paziņoja varas struktūras pārstāvis.

Karš Donbasā nav pārtraukts

Iepriekš Ģeopolitiskās ekspertīzes centra direktora vietniece, portāla "Eirāzija" analītiķe Nataļja Makejeva konstatēja: karš Donbasā nav pārtrūcis.

"Visu šo laiku karš tur nav pārtrūcis, tāpat kā terors pret ienaidnieka vadību Donbasa republiku Tautas miliciju. Iezogas teritorijā, uzstāda spridzekli, notiek terorakts," eksperte uzsvēra komentārā radio Sputnik.

"Laiks izbeigt uzskatīt notiekošo par pamieru un uzskatīt to par pilnvērtīgu karu. Un atbilstoši reaģēt, tostarp arī visai pasaulei," aicināja Makejeva.

Zināms, ka karadarbība Donbasā sākās 2014. gadā pēc bruņotā valsts apvērsuma Kijevā.

Luganskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāji atteicās atzīt jaunās, antikonstitucionālā ceļā pie varas nākušās valdības leģitimitāti – reģionā notika referendumi par valstisko neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem tika pasludinātas Doņeckas un Luganskas tautas republikas.

Atbildei Kijeva nosūtīja uz Donbasu karaspēku – tādējādi valsts sāka karu pati pret savu valsti. Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji ņēma rokās ieročus un saformēja zemessargu nodaļas. Sākās pilsoņu karš.

Atkārtotie starptautisko vidutāju centieni apturēt asinsizliešanu vēl joprojām nav devuši iespēju panākt miera iestāšanos reģionā.

Krievija nepametīs

Maskava, viens no starpniekiem Ukrainas un neatzīto republiku bruņotajā konfliktā, aicināja puses sākt tiešu dialogu, bet Kijeva no tā kategoriski atteicās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, konstatēja, ka Ukrainas vadītāji nāk klajā ar saukļiem pārtraukt konfliktu Donbasā, taču pēc tam atskatās uz nacionālistiem, un process sastingst.

"Gandrīz visi agrākie valsts vadītāji, kuri nākuši pie varas, un, starp citu, arī pašreizējais, Vladimirs Aleksandrovičs Zeļenskis, nāca pie varas ar lozungiem par konflikta izbeigšanu Donbasā, nāca ar lozungu par varas apvienošanu. Nu, un galu galā, veidot attiecības ar Krieviju, taču vēl joprojām nekas neiznāk," Putins atzīmēja lielajā preses konferencē 2020. gada decembrī.

Viņš uzsvēra, ka Maskava nepametīs Donbasa iedzīvotājus.

"Donbasu mēs nepametīsim. Neskatoties ne uz ko," akcentēja Krievijas valsts vadītājs arī šī gada februārī, tiekoties ar Krievijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem.

43
Tagi:
karš, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis tā arī var palikt "prezidents-cerība"
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

0
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām