Vladimirs Kruglijs

Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid

87
(atjaunots 21:05 11.11.2020)
Kādos gadījumos risks inficēties ar koronavīrusu sasniedz 100% un kāpēc nav jābaidās nēsāt masku ilgu laiku, pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais ārsts Vladimirs Kruglijs.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Maska nekaitē cilvēka veselībai un spēj pasargāt no koronavīrusa, pastāstīja Krievijas Federācijas Padomes Sociālās politikas komitejas loceklis, Krievijas Nopelniem bagātais ārsts Vladimirs Kruglijs video tilta Minska-Erevāna-Kišiņeva-Maskava gaitā. Sputnik videotilts bija veltīts cīņai pret koronavīrusu.

"Masku tēma ir kļuvusi ļoti aktuāla. Pavisam nesen tika publicēti Japānā veiktā pētījuma rezultāti. Slēdzieni liecina: ja divi cilvēki nēsā medicīniskās maskas, tas mazina koronavīrusa infekcijas risku par 80%. Ja masku nēsā tikai viens no abiem – par 40%. Simtprocentīgs infekcijas risks pastāv, ja abi cilvēki nenēsā masku. Japāņi secināja, ka maska patiešām pasargā no koronavīrusa infekcijas," pastāstīja ārsts.

Mediķis klīdināja arī bažas par hiperkapniju – saindēšanos ar ogļskābo gāzi, kas it kā rodoties maskas ilgstošas nēsāšanas  rezultātā.

"Esmu dziļi pārliecināts, ka hiperkapnijas risks ir būtiski pārspīlēts. Nēsājot medicīnisko masu, nerodas toksiska hiperkapnija, kuras apstākļos cilvēks patiešām cieš skābekļa trūkuma dēļ. Maskas ilgstoša nēsāšana nerada kaitējumu," secināja Kruglijs.

Koronavīrusa pandēmija, kas sāka izplatīties 2020. gada sākumā no Ķīnas. Tā aptvērusi gandrīz visas valstis. Pasaulē reģistrēts gandrīz 51 miljons infekcijas gadījumu, vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku miruši, vairāk nekā 33 miljoni – izveseļojušies. Ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību valdības cita starpā devušas rīkojumu nēsāt masas un ievērot sociālo distanci.

Носить или не носить? Врач рассказал, защищает ли маска от COVID
87
Tagi:
maska, ārsts, koronavīruss
Pēc temata
Rupji ierobežojumu pārkāpumi Rīgā: pa ielām staigā pliki vīrieši un šokē pilsētniekus
Divās Latvijas pilsētās sejas maskas mazturīgajiem izsniegs bez maksas
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
Valletas ielās, foto no arhīva

Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, piesaistīt tūristus

26
(atjaunots 01:10 12.04.2021)
Tūrisma bizness pēc Covid-19 pandēmijas ir bēdīgā stāvoklī, taču daudzas valstis neskumst un izdomā, kā piesaistīt ceļotājus

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.

Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.

Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.

Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.

"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.

Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.

Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.

Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.

26
Tagi:
Eiropas Savienība, koronavīruss, tūrisms
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Pat pēc vakcinācijas brīva ceļošana atsāksies ne agrāk par vasaru
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"
ASV prezidents Džo Baidens, foto no arhīva

Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai

77
(atjaunots 00:53 11.04.2021)
Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu, lai arī Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens lūdzis Kongresu piešķirt Pentagonam 715 miljardus, cita starpā arī draudu neitralizācijai, ko, pēc Vašingtonas domām, radot Ķīna un Krievija, teikts budžeta projektā, kas publicēts Baltā nama vietnē, vēsta RIA Novosti.

"Prezidenta pieprasījums 2022. gadam ietver 715 miljardus dolāru ASV Aizsardzības ministrijai... Summa ietver arī Ķīnas savaldīšanu. Pieprasījumā uzmanība pievērsta Ķīnas radīto draudu neitralizācijai kā Pentagona galvenajam uzdevumam. Tāpat Aizsardzības ministrija centīsies savaldīt destabilizējošo Krievijas uzvedību," teikts dokumentā.

Februārī Baidens, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka Krievija it kā vēloties "vājināt Eiropas projektu un NATO savienību... vēlas sagraut transatlantisko vienotību un mūsu apņēmību."

Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu. Lielbritānijas aizsardzības doktrīnā laika periodam līdz 2030. gadam, kas nāca klajā martā, stāstīts par nodomu stāties pretī visiem draudiem, ko radot Maskava. Mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos, tāpat iekļāva Krieviju starp valstīm, kas rada draudus. Savukārt Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

Iepriekš prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas valdība ir gatava ļaunākajiem scenārijiem attiecībās ar ASV. Vašingtonas politiku viņš nosauca par neprognozējamu, agresīvu un asu.

77
Tagi:
Ķīna, Krievija, drošība, aizsardzība, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Kas rausta aiz mēles Džo Baidenu
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
ASV izlūkdienests apsūdz Krieviju par mēģinājumiem neļaut Baidenam uzvarēt vēlēšanās
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

0
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

0
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas