Džo Baidens

Baidens pasludināja sevi par uzvarētāju ASV vēlēšanās, Tramps ieķēries krēslā

41
(atjaunots 09:21 08.11.2020)
Džo Baidens paziņoja, ka ir uzvarējis ASV vēlēšanās, Donalds Tramps apgalvo, ka viņu neapstiprināja par uzvarētāju nevienā no štatiem. Taču Baidenam sākuši nākt apsveikumi no valstu līderiem.

RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Demokrāts Džo Baidens paziņoja, ka ir uzvarējis prezidenta vēlēšanu cīņā ASV, vēsta RIA Novosti.

Baidens uzsver, ka par viņu nobalsoja rekordliels vēlētāju skaits. Savā paziņojumā Baidens pateica, ka viņam ir ļoti liels gods tas, ka Amerikas tauta uzticējusi viņam prezidenta amatu.

Tāpat Baidens piedāvāja ASV pilsoņiem nolikt malā naidu un skarbo retoriku un apvienoties kā nācijai.

Savukārt viceprezidenta kandidāte Kamala Harisa paziņoja, ka aizritējušās vēlēšanas nav par viņu un Baidenu, bet par amerikāņu dvēseli un vēlmi cīnīties par to. Harisa savā Twitter uzrakstīja, ka priekšā ir daudz darba, tāpēc ir jāsāk.

​Tikmēr pagaidām vēl spēkā esošais ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Baidenu vēl neviens nav apstiprinājis par uzvarētāju nevienā no štatiem, un viņš "steidz viltus pozēt uzvarētāja kārtā". Savukārt viņa sabiedrotie medijos, pēc Trampa domām, no visiem spēkiem "cenšas palīdzēt viņam, jo nevēlas, lai tiktu atklāta patiesība".

Tāpat Tramps uzsvēra, ka grasās vērsties tiesā un neapstāsies, kamēr Amerikas tauta nesaņems godīgu balsu saskaitīšanu, kuru tā ir pelnījusi un kuru pieprasa demokrātija.

Baidenu sveic

Tikmēr Baidens jau sāk saņemt apsveikumus no dažādu valstu politiskajiem līderiem.

Vācijas valdības preses dienests uzrakstīja Twitter, ka kanclere Angela Merkele nodod "sirsnīgus sveicienus" un novēl veiksmi Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

Baidenu apsveica arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, paziņojot, ka tagad viņiem būs kopā jāatbild mūsdienu izaicinājumiem.

Apsveikums atnāca no Spānijas valdības priekšsēdētāja Pedro Sančesa, kurš pauda cerību uz attiecību nostiprināšanu starp partneriem abās Atlantijas okeāna pusēs.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nepiemirsa apsveikt arī Kamalu Harisu, nosaucot viņas sniegumu par vēsturiski.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda cerību, ka kopā ar Baidenu viņi spēs tikt galā ar "sparīgo Krieviju".

Baidenu apsveica arī Latvijā. Prezidents Egils Levits paziņoja, ka Latvija cer uz stabilu Transatlantiskās savienības turpinājumu, ticot demokrātijai un starptautiskai kārtībai, kura balstās uz noteikumiem.

​Premjerministrs Krišjānis Kariņš Twitter atzīmēja, ka Latvija ar nepacietību gaida, ka jau varēs sākt darbu ar "tuvu draugu un sabiedroto".

​ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs arī uzrakstīja Twitter, ka cer uz divpusējas sadarbības un Transatlantisko attiecību attīstību, kā arī pateicās par Baidena pastāvīgo atbalstu Latvijai un Baltijas valstu drošībai.

41
Tagi:
Džo Baidens, Donalds Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
Donalds Tramps ziņo par milzīgu krāpšanos vēlēšanās
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Politologs: Baltijai izdevīgs Baidens – viņš uzskata Krieviju par ļaunumu
Krievijas politiķis paskaidroja, kāpēc Krievijai ir svarīgas vēlēšanas ASV
COVID-19

Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur

22
(atjaunots 11:17 03.12.2020)
Iepriekš Pasaules Veselības organizācija sakarā ar pandēmiju ieteica valkāt maskas slēgtās telpās, savukārt ielā elpot svaigu gaisu, taču tagad noskaidrojies, ka Covid-19 ir krietni viltīgāks.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas pārstāves Margarētes Harisas sacītā, lai pasargātu sevi no Covid-19, maskas ir jāvalkā ne tikai iekštelpās, vēsta RIA Novosti.

Maskas, pēc viņas sacītā, ir jāvalkā arī uz ielas, ja tur nav iespējams ievērot sociālo distanci.

Tas pats attiecas arī uz labi vēdināmām telpām. Ja turēties tālāk vienam no otra neizdodas, tad atteikties no maskas nebūtu ieteicams.

Harisa atzīmē, ka tas ir viens no visnopietnākajiem ierobežojumiem kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma.

Tiek atzīmēts, ka pasaulē kopš pandēmijas sākuma ar koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 63 miljoni cilvēku. No tiem gandrīz pusotrs miljons nomira.

Atgādināsim, ka Latvijā no šodienas atļauts pulcēties kopā ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), tāpat ir jāievēro 2 metru distance, savukārt maskas kļūst obligātas visur, izņemot mājokli.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

22
Tagi:
koronavīruss, maska, Pasaules Veselības organizācija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no kaut ko iegūs

26
(atjaunots 17:49 02.12.2020)
Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Pekina liek uzsvaru uz benzīnu un dīzeļdegvielu, palielinot naftas pārstrādes jaudu. Jau nākamgad ĶTR pēc šī rādītāja apsteigs ASV. Pastāv augsta varbūtība, ka amerikāņi piekāpsies arī IKP ziņā. Tomēr, kā norāda analītiķi, ķīniešiem varētu traucēt otrais pandēmijas vilnis, raksta RIA Novosti materiālā Irina Badmajeva.

Līdera maiņa

Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī. ASV septembrī bija vien 13,5 miljoni.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Un ķīnieši negrasās pie tā apstāties. Nākamā gada beigās darbu sāks divas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR), teikts Starptautiskās enerģētikas aģentūras novembra ziņojumā. Bija gaidīts, ka tas notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Tiek būvētas vēl četras – ar kopējo jaudu 1,2 miljoni barelu dienā. Tik daudz tiek pārstrādāts, piemēram, visā Lielbritānijā.

Ķīna jau vairākas desmitgades cenšas apmierināt augošo benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Pūles nav bijušas veltīgas.

"Kopš 2000. gada valsts ir palielinājusi naftas produktu ražošanu par trim reizēm. Līdz 2025. gadam naftas pārstrāde sasniegs 20 miljonus barelu diennaktī," atzīmē Marks Gojhmans, Informācijas analītiskā centra "TeļeTrejd" galvenais ekonomists.

ASV piekāpsies līderībā, kuru turēja savās rokās kopš aizpagājušā gadsimta, jau 2021. gadā, uzskata aģentūras sarunbiedrs.

Amerikāņi slēdz NPR zemā maržinālisma dēļ, kurš noslīdēja lejā kopā ar naftas cenām. Aizejošajā gadā melnais zelts vairākas reizes atjaunoja minimālo cenu. Piemēram, 18. martā Brent marka kļuva par 15% lētāka un pirmo reizi kopš 2003. gada tika tirgota ar atzīmi 24,52 dolāri par barelu.

Samazinājās arī degvielas pieprasījums pasaulē. Tādēļ naftas pārstrāde samazinājās par rekordlielajiem 1,7 miljloniem barelu. Turklāt lauvas daļu sastādīja tieši Amerikas NPR. "Vienas rūpnīcas tiek slēgtas, bet citas prasa investīcijas modernizācijā un atjaunošanā pēc viesuļvētrām, kuras katru gadu pārnesas pāri Meksikas līča piekrastei, kura arī atrodas ievērojama daļa ASV naftas pārstrādes jaudas," precizē Marks Gojhmans.

Zaļā enerģētika: kurš iegūs un kurš zaudēs

Vēl viens Ķīnas veiksmes iemesls ir efektīva cīņa ar koronavīrusu, uzskata "Alor Broker" galvenais analītiķis Aleksejs Antonovs. ĶTR ekonomika atjaunojas un demonstrē stabilitāti, savukārt Eiropā un ASV turpinās lejupslīde.

Ne jau nejauši ķīnieši ieņem līderpozīcijas ne vien naftas pārstrādē, bet arī metalurģijā. "Faktiskais primāro resursu patērēšanas centrs, Ķīna tagad attīsta augstāku robežu pārstrādes rūpniecību," saka Marks Gojhmans.

Tās pašas tendences vērojamas gan Indijā, gan Tuvajos Austrumos, atzīmē ekonomists. Tas noved pie daudzu novecojušu rietumu kompāniju rūpnīcu slēgšanas pat Āzijas reģionā, piemēram, Singapūrā.

Turklāt ASV un Vecā pasaule pakāpeniski atsakās no ogļūdeņražiem par labu alternatīviem enerģijas avotiem. Savukārt Ķīnai nav striktu ekoloģisku saistību.

"Savienotās Valstis liek uzsvaru uz zaļo enerģētiku, sniedzot ĶTR netīras rūpniecības platformas lomu. Ekonomiski attīstītas valstis finansēs pāreju pie atjaunojamiem resursiem uz pārējo rēķina un vēl liks tiem maksāt "ekoloģijas nodokļus". Baltā nama administrācijā pie tā ķersies klāt politiskais smagsvars Džons Kerijs, kurš kļūs par jaunā prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumos," norāda Antons Grinšteins, investīciju kompānijas Hamilton eksperts.

No naftas atkarīgajai Krievijai zaļai scenārijs draud ar augošām kompāniju izmaksām un budžeta ienākumu kritumu. "Saglabājot izejvielu struktūru, pašmāju (Krievijas – Sputnik) ekonomikai ir izdevīgāk, lai ASV saglabā līderpozīciju naftas pārstrādē," uzskata sarunbiedrs.

Krievijai derētu nopietni aizdomāties par citiem budžeta ienākumu avotiem, lai pēc 15-20 gadiem aizstātu izkrītošos naftas ienākumus, piebilst Marks Gojhmans.

Tuvākajā perspektīvā naftas produktu patēriņa pieauguma Ķīnā fonā ir jāpārorientējas uz izejvielas eksportu šajā virzienā.

Pandēmija: Āzijas scenārijs

Tomēr visam kādreiz pienāk beigas. Pastāv augsta varbūtība, ka jau 2025. gadā ražošanas jaudas pieaugums ĶTR apsteigs pieprasījumu. Saskaņā ar Ķīnas naftas un gāzes korporācijas CNPC datiem, pēc pieciem gadiem valstī ir iespējams naftas produktu pārpalikums 1,4 miljonu barelu apmērā diennaktī.

"Šobrīd saspringtu attiecību apstākļos ar Savienotajām Valstīm Ķīnas naftas pārstrādātājus virza vēlme atspēlēties par ierobežojumiem ārējā tirdzniecībā. Un tādā veidā pacelt valsts prestižu," uzskata Aleksejs Antonovs.

Tādēļ, ekstrapolējot patreizējās tendences uz trim pieciem gadiem uz priekšu, var sagaidīt līderu izmaiņas ne tikai naftas pārstrādes nozarē, bet arī galvenajā ekonomikas rādītājā – IKP apmērā.

"Pirms pandēmijas Ķīnai trūka pieci gadi, lai apsteigtu Amerikas ekonomiku. Tagad, pateicoties efektīvākai cīņai ar koronavīrusa izplatību, ķīnieši var izlauzties priekšgalā agrāk," uzskata Antons Grinšteins.

Cits jautājums – vai ASV ir gatavas nodot pozīcijas. Amerikas elite centās atrisināt problēmu ekonomiski un diplomātiski, norāda analītiķis. Bet tas nenostrādāja. Un šobrīd prezidenta-biznesmeņa vietā nāk prezidents-politiķis.

Turklāt straujš naftas pārstrādes produktu pieprasījuma kāpums ĶTR ir saistīts ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr otrais vilnis netiek izslēgts arī Āzijā. Saslimstības uzliesmojumi jau ir reģistrēti Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā. Tas spēj kardināli mainīt spēku izkārtojumu starp ASV un Ķīnu.

26
Tagi:
naftas tirgus, nafta, Ķīna, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
"Gazprom" gāzes cena Polijai pieaugs. Kā atbildēs Varšava?
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

0
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

0
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro