Organizācijas Islāma valsts kaujinieks, foto no arhīva

Ne tikai atmaksa vien: specvienības veterāns paskaidroja, ar ko saistīts terorakts Vīnē

50
(atjaunots 14:47 04.11.2020)
Terorakts nav organizēts tikai atriebības dēļ, kā to skaidro džihādisti, - uzbrukums Vīnē ir jānovērtē pasaules notikumu kontekstā.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Nezināmu personu grupa pirmdienas vakarā organizēja uzbrukumu sēriju Vīnē. Vietējo varasiestāžu dati liecina, ka uzbrukumos sešās vietās Austrijas galvaspilsētā gājuši bojā 4 cilvēki, 18 – ievainoti. Viens no kaujiniekiem ir likvidēts. IeM ziņoja, ka likvidētais strēlnieks bija "Islāma valsts" (vairākās valstīs aizliegts teroristisks grupējums) piekritējs.

Ņemot vērā atklātos avotos pieejamo informāciju, var droši teikt, ka uzbrukumu nav organizējuši vientuļi teroristi, sarunā ar radio Sputnik norādīja antiterora grupas "Alfa" veterānu asociācijas loceklis, atvaļinātais apakšpulkvedis Andrejs Popovs.

"Tā ir izplānota akcija un labi sagatavota specoperācija. Kad sešos punktos sākas apšaude, tas nozīmē, ka teroristu pagrīdes rīcībā ir labi konspirētu aģentu tīkls, kuri dzīvo kā parasti Austrijas pilsoņi," paskaidroja Popovs.

Eksperts atzīmēja, ka pēdējo desmit gadu laikā terors tiek izmantots gandrīz jebkādu – gan ekonomisku, gan politisku problēmu risināšanai.

"Terorakti notiek ne tikai atriebības dēļ, kā to skaidro džihādisti. Vispirms terors paredzēts baiļu eskalācijai. Tas ir mēģinājums ietekmēt sabiedrisko viedokli un varasiestāžu lēmumus vai centieni novērst uzmanību no kaut kā. Tāpēc teroraktu Vīnē jāizskata paralēli notikumiem pasaulē," viņš teica.

Pie tam, pēc Popova domām, paši teroraktu izpildītāji tiek izmantoti akti. "Neviens viņiem neskaidro patiesos mērķus un uzdevumus. Izpildītāji no sirds tiks ideāliem, kuru labā strādā," uzsvēra eksperts.

Sputnik sarunbiedrs piebilda, ka tagad galvenais terorisma apkarošanā ir informācijas apmaiņa.

"Krievija to vairākkārt uzsvērusi un piedāvājusi sadarbību šajā jautājumā. Starp tiem, kas saistīti ar ISIS sagraušanu, galvenā ir Krievija ir milzīgo pieredzi, praktiskajām prasmēm un faktisko rezultātu: Krievijas specdienesti novērsuši milzīgu skaitu teroraktu," atgādināja Popovs.

Aizvadītajā nedēļā Francijā notika vairāki ar nažiem bruņotu ļaundaru uzbrukumi. Netālu no baznīcas Nicā nezināmas personas uzbrukumā gājuši bojā trīs cilvēki, noziedznieks ir aizturēts. Aviņonā vīrietis mēģināja nodurt policistus un tika likvidēts. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kurš gatavojās uzbrukt. Francijas varasiestādes apsolīja tūlītēju atbildi terora vilnim.

Oktobra vidū Parīzes priekšpilsētā gāja bojā vēstures skolotājs Semjuels Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Viņam tika nogriezta galva. Uzbrucēju likvidēja policija.

50
Tagi:
Eiropa, teroristi, terorakts
Pēc temata
Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi
Tunisijā aizturēts cilvēks, kurš uzņēmās atbildību par teroraktu Nicā
Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu
Ramzans Kadirovs pauda viedokli par skolotāja slepkavību Francijā
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

23
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

23
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

19
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

19
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

0
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju