Akademik Cherskiy

Austrijas kompānija "OMV" atbildējusi uz Polijas prasību par "Ziemeļu straumi 2"

43
(atjaunots 08:38 03.11.2020)
Oktobra sākumā Polijas regulators UOKiK paziņoja, ka piespriedis "Gazprom" sodu 7,6 miljardu dolāru apmērā lietā par valsts antimonopola likumdošanas pārkāpumu, projekta partnerus Eiropā – par 61 miljonu dolāru kopumā.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Austrijas kompānija "OMV" atbildējusi uz Polijas prasību pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" finansēšanu, kompānija informēja aģentūru RIA Novosti.

"Šim (Varšavas – red.) lēmumam nav nekāda tiesiska pamata," paskaidroja OMV preses dienests.

Oktobra sākumā Polijas regulators UOKiK paziņoja, ka piespriedis "Gazprom" sodu 7,6 miljardu dolāru apmērā lietā par valsts antimonopola likumdošanas pārkāpumu, projekta partnerus Eiropā – par 61 miljonu dolāru kopumā. UOKiK piebilda, ka Eiropas kompāniju pienākums esot 30 dienu laikā lauzt līgumus par gāzesvada būvdarbu finansēšanu.

Pēc tam "OMV" vairākas reizes apstiprināja, ka turpinās darbu projektā, kurā ieguldījusi 730 miljonus eiro.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru — "Gazprom". Kompānijas Eiropā — "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" — finansēja būvdarbus uz pusi, tas ir, par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

Pērnā gada beigās ASV apstiprināja aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret būvdarbos iesaistītajām kompānijām. Šveices kompānija "Allseas", kas nodarbojas ar cauruļvadu izbūvi, nekavējoties pārtrauca darbus.

Pirms divām nedēļām Vašingtona paplašināja ierobežojumus un attiecināja tās uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam. Iepriekš šie pasākumi attiecās tikai uz organizācijām, kuru kuģi piedalījās būvdarbos.

43
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Gazprom, Krievija, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2 (225)
Pēc temata
Polija piedāvā Vācijai alternatīvu "Ziemeļu straumei 2"
Tā ir kļūda: Vācijā nosodīja prasības apturēt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
"Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamais sagādes kuģis dodas uz Vāciju
Polija glābj "Ziemeļu straumi 2"
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

15
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

15
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

14
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

14
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

0
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

0
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā