Skandāls, kurā izskanēja Latvijas vārds, iznīcināja Kipras "zelta pasu" programmu
(atjaunots 08:24 02.11.2020)
Kipras Republika atceļ "zelta pasu" programmu, kura atnesa valstij 8 miljardus eiro ārzemju investīcijās.RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Skaļais skandāls saistībā ar Kipras "zelta pasēm" beidzies ar to, ka peļņu nesošo programmu, kura atnesa republikai aptuveni 8 miljardus eiro investīcijās, slēdza, vēsta RIA Novosti.
Kipras Investīciju programma (KIP), kuras ietvaros ārzemnieki varēja iegūt pilsonību apmaiņā pret kapitālieguldījumiem, izbeidz savu darbību no 1. novembra.
Atzīmēsim, ka skandāls, kas saistīts ar šo programmu, izcēlās pēc telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas publikācijas, kur pret Kipras augstākajiem ierēdņiem izskanēja apsūdzības par pilsonības pārdošanu noziedzniekiem no citām valstīm.
©
Sputnik / Николай Возианов
Žurnālists, stādoties priekšā kā Ķīnā par naudas atmazgāšanu notiesāta biznesmeņa pilnvarotais, lūdz Dimitrisu Sullirisu, tagad jau bijušo Kipras parlamenta spīkeri, palīdzēt viņa patronam saņemt pasi.
Zināms, ka notiesātie nepaspēja oficiāli izmantot KIP. Taču Sulliruss pateica žurnālistam, ka jautājumu var atrisināt par labu biznesmenim. Turklāt sarunā viņš minēja Latviju. It kā, ja ar Kipru radīsies problēmas, tad pasi varēs nopirkt tur.
Latvijā nepalika nepamanīts šis skandalozais paziņojums, lai gan izteikts kuluāra sarunā. Šī nianse radīja Latvijas Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces sašutumu. Viņa paziņoja, ka bijusi ļoti sarūgtināta, dzirdot, ka Latvija pieminēta tik neglītā kontekstā.
Mūrniece apliecināja, ka Latvijas pilsonību nopirkt nav iespējams, un viņa personīgi kategoriski noliedz visu Sullirusa teikto.
Sarunā iesaistījās arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tās pārstāvji uzsvēra, ka esot neiespējami nelikumīgā ceļā, apejot pieņemtās normas, saņemt Latvijas pilsonību. Vēl vairāk PMLP rūpīgi un regulāri pārbauda jaunizcepto pilsoņu datus – visus dokumentus un pierādījumus, arī latviešu valodas zināšanas.
Skandāls Kiprā
Tikmēr Kiprā līdz ar Sullirusu, kurš oktobrī demisionēja, pa ādu dabūja vairāki citi pazīstami politiķi. Pat Kipras parlamenta vadītājs Al Jazeera žurnālista slēptās kameras uzņemtajos kadros sola atbalstīt pilsonības piešķiršanu minētajam neesošajam uzņēmējam no Ķīnas.
Vienlaikus Eiropas Komisija iniciēja pārbaudi, lai noskaidrotu, vai programmas, kas ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas likumdošanas normām.
Maltas un Kipras valdībām divu mēnešu laikā jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošas atbildes, iespējams, pret šīm valstīm tiks ieviestas sankcijas.
Kipras varasiestādes plānoja samazināt izsniedzamo pasu skaitu no 700 līdz 300 pasēm 2021. un 2022. gadā un līdz 200 – 2023. gadā. Taču Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pēc finanšu ministra un iekšlietu ministra ierosinājuma atcēla KIP, izskaidrojot to ar programmas trūkumiem un tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Kopš 2013. gada, kad uzsāka darbību KIP, Kipras budžets saņēma aptuveni 8 miljardus eiro ārzemju investīcijās. Kipra izsniedza aptuveni 4000 "zelta pasu" tiem, kas ieguldīja ekonomikā 2,5 miljonus dolāru.
Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.
Youtube / Baltijas Balss
Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.
Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.
Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.
"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".
Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.
Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos. RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.
"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.
Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.
Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.
Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.
ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.
Zaudējumi un peļņa
Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).
Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).
Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.
Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).
Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).
Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
Aktīvi
Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.
Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).
Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)
Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.
Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.
Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank aktīvu apjoms.
Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.
Ieguldījumi
Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.
Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).
Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).
2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.
Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).
Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.
Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.