Ziemeļu straume 2

VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam

21
(atjaunots 14:07 31.10.2020)
Tiek atzīmēts, ka Vācijā pagaidām nav izveidota infrastruktūra enerģijas saglabāšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem resursiem.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Projekts "Ziemeļu straume 2" ir svarīgs Vācijai, tai skaitā arī pārejas fonā pie atjaunojamiem enerģijas resursiem. Gāzesvada izmantošana būs aktuāla vismaz līdz 2050. gadam, paziņoja VFR vēstniecības Krievijā Ekonomikas nodaļas priekšnieks Matiass Deners.

"Joprojām tiek izskatītā šī gāzesvada izmantošana pavadošā projekta kārtā enerģētikas pārejai (pie atjaunojamiem enerģijas resursiem), kamēr nav izveidota infrastruktūra enerģijas saglabāšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem resursiem. Tātad mēs izskatām gāzi kā ļoti svarīgu tehnoloģiju vismaz līdz 2050. gadam," sacīja vēstniecības pārstāvis Maskavas starptautisko attiecību valsts institūta tiešsaistes lekcijas "VFR Enerģētikas politika: kodolenerģētika pret atjaunojamiem enerģijas resursiem: attīstības tendences, pārejas grūtības" gaitā.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Viņš piebilda, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība šobrīd ir ļoti aktīvi apspriests temats.

"Vācijas valdība vadās pēc tā, ka gāzesvada būvniecība tiks pabeigta," citē Deneru RIA Novosti.

Tāpat viņš piebilda, ka "Ziemeļu straume 2" aktīvi tiek apspriesta Vācijas iekšpolitikā, tai skaitā arī saistībā ar enerģētikas pārejas jautājumiem.

"Daudzi saka, ka, tā kā mēs pārejam pie atjaunojamiem enerģijas resursiem, priekš kam mums ir vajadzīgs gāzesvads. Vācijas valdība šobrīd izskata gāzi kā stabilizējošu faktoru, tātad atjaunojamas enerģijas ražošanas jautājumos ir problēma, ka šādiem resursiem ir nestabila ienākšana, gadās svārstības, un tieši elektrostacijas, kuras strādā uz dabasgāzes, var labi pārslēgties no augsta patēriņa uz zemu, kas ļauj stabilizēt elektrības padeves sistēmu," paskaidroja Deners.

Iepriekš Eiropas Komisija publicēja savu Ūdeņraža stratēģiju, kura paredz tīra atjaunojama ūdeņraža ražošanas attīstību galvenā enerģijas avota kārtā pārejas plāna ietvaros pie klimatiski neitrālas ekonomikas 2050. gadā. Turklāt tika anonsēta arī ES enerģētikas sistēmu integrācijas stratēģija, kam ir jāļauj izveidot integrētāku un lokanāku Eiropas energosistēmu, kur spēj pielāgoties "zaļajai" stratēģijai.

"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja nekavējoties pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus. Patlaban ASV paplašinājusi ierobežojumus pret projektu.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" tiek būvēts visas Eiropas enerģētiskās drošības interesēs. Projektu atbalsta Vācija.

21
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (225)
Pēc temata
Politico nosauca Vācijas atteikšanās variantus no "Ziemeļu straumes 2"
Krievijas ārlietu ministrs: ES vēlas "sodīt" Krieviju, lai iztaptu ASV
Krievija nekādi nevar palīdzēt Vācijai
"Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamais sagādes kuģis dodas uz Vāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

8
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

8
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Stepanakerta 2020. gada 10. novembrī, foto no arhīva

Krievijas karavīri ierīkoja mobilo hospitāli Stepanakertā

13
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija Kalnu Karabahā ierīkoja mobilo hospitāli, vēsta RIA Novosti korespondents.

"Pneimatisko karkasu moduļu izbūve ir pabeigta. pirmām kārtām mēs orientējamies uz miernešu kontingenta medicīnisko nodrošinājumu. Un mēs esam gatavi sniegt palīdzību mierīgajiem iedzīvotājiem. Savos fondos esam gatavi izvietot līdz 40 cilvēkiem," pateica žurnālistiem medicīniskās vienības priekšnieks Jaroslavs Ivanovs.

Pēc viņa sacītā, hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets. Ir arī MPV, ultrasonogrāfijas un rentgena aparāti.

Krievijas mierneši tiek izvietoti Kalnu Karabahā saskaņā ar vienošanos, kuru 10. novembrī parakstīja Krievijas, Azerbaidžāna un Armēnijas līderi. Tas paredz pilnu karadarbību izbeigšanu, kuras turpinājās no 27. septembra, gūstekņu un bojāgājušo apmaiņu. Tāpat Armēnijai ir jāatgriež Azerbaidžānai Keļbadžaras, Lačinas un Agdama rajons.

Baku vienošanos nosauca par Erevānas kapitulāciju. Prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, ka dokuments ir maksimāli izdevīgs Azerbaidžānai: tagad, pēc viņa sacītā, kara posms ir noslēdzies un var pāriet pie politiskiem jautājumiem.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans atzinās, ka lēmums par mieru viņam bija grūts, tomēr tas ļāva saglabāt to, ko Karabaha būtu zaudējusi. Pēc tam Erevānā sākās protesta akcijas ar prasību par premjera demisiju.

13
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Darbu pietiek gadiem uz priekšu: Krievijas sapieri Kalnu Karabahā
Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas