Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

93
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

93
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

0
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

0
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

17
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

17
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū