RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Viendzimuma pāriem ir jābūt iespējai noformēt savas attiecības civilās savienības formā, jo viņiem "ir tiesības uz ģimeni", paziņoja Romas pāvests Francisks amerikāņu režisora Jevgeņija Afinejevska dokumentālajā filmā "Francisks". Šovasar uzņemtās filmas pirmizrāde notika trešdien Romas kinofestivāla ietvaros.
"Homoseksuāļiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Neviens nedrīkst būt izslēgts. Kas mums ir jāizdara – ir jāpieņem likums par civilajām savienībām. Tādējādi, homoseksuāļi izmantos tiesību aizsardzību," sacīja pāvests.
Filmā Francisks skāra arī tādus tematus kā rasisms, bēgļu un migrantu problēmas, sieviešu tiesības un Covid-19 pandēmija.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Citā filmas epizodē Francisks tiekas ar LGBT bērnu vecāku grupu un saka viņiem: "Dievs mīl jūsu bērnus tādus, kādi viņi ir, jo viņi ir Dieva bērni. Baznīca nenoraida viņus."
Atzīmēsim, ka pāvesta dzimtene, Argentīna 2010. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti un desmito pasaules valsti, kura legalizēja viendzimuma laulības vairākās provincēs. Kopš 2015. gada viendzimuma laulības ir iespējamas visā valsts teritorijā. Taču kardināls Horhe Bergoļjo (pēcāk pāvests Francisks) toreiz uzstājās pret šāda likuma pieņemšanu.
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter lapā nosauca pāvesta Franciska sacīto par "dienas citātu".
Quote of the day: “"Homosexual people have a right to be in a family.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) October 21, 2020
They are children of God and have a right to a family. Nobody should be thrown out or made miserable over it.
What we have to create is a civil union law. That way they are legally covered.”
Pope Francis
Nesen Rinkēvičs parakstīja petīciju, kura piedāvā leģitimēt Latvijā pāru attiecības, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, ieskaitot viendzimuma partnerības. Mazāk nekā mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Latvija turpina būt viena no sešām ES valstīm, kura nesniedz tiesisko aizsardzību viendzimuma savienībām.
Par pāvesta vārdiem priecājas arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
"Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme," uzrakstīja viņa savā Twitter lapā.
Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme. https://t.co/rSkHizqNCP
— Ilze Viņķele (@Vinkele) October 21, 2020
RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.
RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.
As new variants emerge people are wondering if they should wait until a more efficacious vaccine is available or if they should go ahead & get vaccinated now?
— World Health Organization (WHO) (@WHO) February 28, 2021
Answering your questions on #COVID19 vaccines & variants in this episode of #ScienceIn5 is WHO's @doctorsoumya ⬇️ pic.twitter.com/X7feDEosha
"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.
Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.
"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.
Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.
Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.